3. ZVAIGZNES. Elektroniskā grāmata

3.2. Zvaigžņu daudzveidība

Zvaigžņu raksturojums

Zvaigznes, tāpat kā Saule, ir lielas, spīdošas plazmas lodes, kuras satur kopā gravitācijas spēks. Tās var būt daudzkārt lielākas un arī mazākas par Sauli, karstākas un aukstākas, bet visas zvaigznes iespējams raksturot ar diviem galvenajiem raksturlielumiem - starjaudu un spektra klasi. Zvaigznes atšķiras pēc redzamā spožuma, taču tas nedod priekšstatu par patieso enerģijas daudzumu, ko zvaigzne ik sekundi izstaro kosmiskajā telpā - starjaudu. Zvaigzne, kas izstaro spēcīgi, bet atrodas tālu, var pie debess izskatīties mazāk spoža nekā tuva zvaigzne, kas staro pavisam vāji. Tāpēc pirmkārt jānosaka attālums līdz zvaigznei. Kad tas ir zināms, var aprēķināt zvaigznes starjaudu. Zvaigžņu starjauda ir ļoti atšķirīga. Ir zvaigznes, kas izstaro kosmosā simtiem tūkstošu reižu vairāk enerģijas, nekā Saule, bet citu zvaigžņu starjauda ir daudzkārt mazāka par Saules starjaudu. Zvaigžņu starjaudu parasti izsaka Saules starjaudas vienībās. Saules starjauda ir 3,9 · 10²⁶ W. Zvaigžņu spektrus iegūst ar speciālu ierīci - spektrogrāfu, kuru pievieno teleskopam. Zvaigznes spektrā redzamas tumšas absorbcijas spektrāllīnijas, ko veido dažādi ķīmiskie elementi. Pamatojoties uz spektriem, zvaigznes iedala vairākās spektra klasēs: O, B, A, F, G, K, M, L, T. Sīkākam dalījumam izmanto apakšklases, kuras apzīmē ar cipariem. Saule, piemēram, ir dzeltena G2 spektra klases zvaigzne. Pēc spektra iespējams noteikt arī zvaigznes virsmas temperatūru, jo zvaigznes temperatūra ir saistīta ar tās krāsu. Temperatūrai palielinoties, zvaigžņu krāsa mainās no sarkanas uz oranžu, dzeltenu, baltu un pat zilganu. Zilganās zvaigznes ir viskarstākās, bet sarkanās zvaigznes ir visaukstākās.

Spektra klase	Temperatūra	Krāsa
O	≥ 33,000 K	Zila
B	10,000–33,000 K	Zilganbalta
A	7,500–10,000 K	Balta
F	6,000–7,500 K	Dzeltenbalta
G	5,200–6,000 K	Dzeltena
K	3,700–5,200 K	Oranža
M	≤ 3,700 K	Sarkana

Dažādu spektra klašu zvaigžņu spektri. Eiropas kosmiskās aģentūras attēls	Rīgels Oriona zvaigznājā ir karsta zvaigzne, bet Betelgeize - salīdzinoši auksta zvaigzne.

Par zvaigznēm lasi vēl projektā Astronomija tīklā un Vikipēdijā

Animācijā izveido "savas" zvaigznes spektru. Izvēlies absorbcijas spektru, atzīmē visus ķīmiskos elementus, metālus un molekulas. Ar bultiņu izvēlies spektra klasi (spectral type) un aplūko iegūto spektru. Vēl iespējams mainīt zvaigznes starjaudu ( I - liela, III - vidēja, V - neliela).

• Kurai spektra klasei ir izteikta spektrāllīnija spektra oranžajā daļā?
• Cik liela ir Saules virsmas temperatūra?