2. PLANĒTAS. Elektroniskā grāmata
Saules sistēmas ķermeņu iedalījums, kustība, fizikālais raksturojums un jaunākie izpētes rezultāti.
2.2. Planētu izpēte
Izpētes rezultāti
Saules sistēmas izpēte ar starpplanētu zondēm, kas sākās 20. gadsimta 60. gados, ir ievērojami paplašinājusi mūsu zināšanas par kosmosu aiz Zemes robežām. Atšķirībā no novērojumiem ar teleskopu no Zemes, zondes veic tiešus mērījumus debess ķermeņu tuvumā vai uz tiem. Cilvēki ir bijuši tikai uz Mēness, bet zondes ir apmeklējušas visas 8 lielās planētas. Veikti lidojumi arī uz asteroīdiem, komētām, planētu pavadoņiem. Uz Mēness un Marsa ir darbojušies visurgājēji. Zondes ir sasniegušas Saules sistēmas nosacīto robežu aptuveni 100 astronomisko vienību attālumā no Saules, sākas Koipera joslas izpēte. Šo pētījumu rezultātā noskaidroti apstākļi uz planētām un citiem objektiem - temperatūra, spiediens, atmosfēras un virsmas sastāvs, aptuvenā dzīļu uzbūve, izmērīts magnētiskais lauks. Iegūti daudzi tūkstoši attēlu. Uz Zemes nogādāti Mēness iežu un komētu putekļu paraugi.
Objekts |
Kāda būtiska atziņa |
Mēness |
Mēness polos ir ledus, no kā var iegūt ūdeni. |
Merkurs |
Merkurs griežas tā, ka diennakts garums iznāk lielāks par gada garumu. |
Venēra |
Uz Venēras ir daudz karstāks nekā uz Zemes. |
Marss |
Uz Marsa ir samērā daudz ledus, bet agrāk bijis mitrs un silts klimats. |
Jupiters |
Jupiters ir līdzīgs Saulei, tā sastāvā ir daudz ūdeņraža un hēlija. |
Saturns |
Saturna gredzens sastāv no simtiem tūkstošu atsevišķu gredzentiņu. |
Urāns |
Urāns "ripo ap Sauli" sagāzies uz sāniem. |
Neptūns |
Uz Neptūna valda stipri vēji. |
Asteroīdi |
Uz asteroīdiem ir meteorītu krāteri un tiem mēdz būt pavadoņi. |
Komētas |
Komētu kodoli ir nelieli un tos veido ļoti irdeni materiāli. |
Titāns |
Uz Saturna pavadoņa Titāna līst šķidra metāna lietus. |
Venēras virsma ir ļoti karsts, akmeņains tuksnesis. |
Saturna gredzens sastāv no daudziem sīkiem gredzentiņiem. NASA attēls |
Komētas kodols ir neliels un irdens. NASA attēls | Uz Marsa zem grunts virskārtas ir ledus. NASA attēls |
- 20. gadsimta vidū Venēru sauca par Zemes dvīņumāsu. Kāpēc tagad vairs neizmanto šo salīdzinājumu?
- Kādi, tavuprāt, ir svarīgākie Saules sistēmas pētījumi, kas jāveic tuvākajās desmitgadēs?