3. ZVAIGZNES. Elektroniskā grāmata

Uz Saules ir aktīvie apgabali, ko veido lielas plankumu grupas, hromosfēras spīkulas un protuberances. Aktīvajos apgabalos notiek Saules uzliesmojumi un koronālie izvirdumi. Šie mainīgie procesi kopā veido Saules aktivitāti. Saules aktivitāte ir periodisks process, viens Saules aktivitātes cikls ilgst vidēji 11 gadus. Tā cēlonis nav precīzi zināms, bet tas ir saistīts ar magnētiskām norisēm Saules konvektīvajā zonā un dažādu Saules slāņu atšķirīgo griešanās ātrumu. Notikumi uz Saules nedaudz ietekmē arī Zemi, jo Zemi sasniedz gan Saules starojums, gan daļiņu plūsmas. Īpaši spēcīgi Zemi ietekmē hromosfēras uzliesmojumi un koronālie izvirdumi. Rentgenstarojums un ultravioletais starojums, kas rodas uzliesmojumu laikā, izplatās ar gaismas ātrumu un sasniedz Zemi jau pēc 8 minūtēm. Tas rada papildu jonizāciju jonosfērā un izraisa spēcīgus īsviļņu radiosakaru traucējumus. Saules protonu plūsma ir bīstama kosmonautiem, jo, tāpat kā gamma starojums, bojā šūnas. Lādēto daļiņu radītās elektriskās izlādes var arī sabojāt pavadoņu elektroniskās iekārtas.

Koronālo izvirdumu un protuberanču izsviestās lādētās daļiņas kustas lēnāk un sasniedz Zemi pēc 1 - 2 dienām. Tās mijiedarbojas ar Zemes magnetosfēru un izraisa Zemes magnētiskā lauka izmaiņas. Rodas magnētiskās vētras (straujas magnētiskā lauka virziena un stipruma izmaiņas) un polārblāzmas. Polārblāzma rodas, kad joni un elektroni augstu atmosfērā lerosina skābekļa atomus un slāpekļa molekulas, kas pēc tam spīd ar zaļu vai sarkanu gaismu. Savukārt mainīgais magnētiskais lauks garās maiņstrāvas elektropārvades līnijās inducē līdzstrāvu, kas var sabojāt transformatorus. Magnētiskās vētras nedaudz ietekmē arī stresam pakļautu cilvēku veselību. Baloži un daži citi migrējošie dzīvnieki, kas orientēšanās vajadzībām izmanto iekšējo magnētisko “kompasu”, magnētisko vētru laikā zaudē orientēšanās spēju. Var secināt, ka Saules lādēto daļiņu izraisītie efekti vairāk ietekmē tehniskas sistēmas, īpaši tās, kas atrodas orbītā ap Zemi, un daudz mazāk – dzīvo dabu.

Saules lādēto daļiņu iedarbība uz Zemes magnētisko lauku. Faktiskais attālums starp Sauli un Zemi ir daudz lielāks. Vikipēdijas zīmējums	Polārblāzma. Vikipēdijas attēls

Apskati videoanimācijā, kā Saules lādētās daļiņas rada polārblāzmu uz Zemes

• Kas tiek attēlots ar zilajām, noslēgtajām līnijām?
• Kurā zemeslodes daļā rodas polārblāzma?