Roberts Škapars. Tirgus līdzsvars. Teorija. (e-grāmata)
Kopsavilkums
-
Tirgus līdzsvars veidojas tirgus pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunktā.
-
Ja cena ir zemāka par līdzsvara cenu, veidojas pieprasījuma pārpalikums un pārdevēja tirgus, jo noteicējs tajā ir pārdevējs. Cenai šajā gadījumā ir tendence paaugstināties. Ja cena augstāka par līdzsvara cenu, veidojas piedāvājuma pārpalikums un pircēja tirgus, jo noteicējs tajā ir pircējs. Cenai ir tendence pazemināties.
-
Tirgus līdzsvars neiestājas, ja
-
piedāvātās preces minimālā cena ir augstāka par maksimālo cenu, kuru pircējs ir ar mieru maksāt;
-
patērētāja rīcībā ir tik daudz preces (brīvā labuma), ka iestājas piesātinājums ar to un vienlaikus tās daudzums ir mazāks par preces minimālo apjomu, kuru ir ar mieru piedāvāt ražotājs.
-
Ja tirgus pieprasījuma līkne pārbīdās pa labi (kreisi), veidojas pieprasījuma (piedāvājuma) pārpalikums, kā rezultātā preces cena un tās daudzums pieaug (samazinās). Ja tirgus piedāvājuma līkne pārbīdās pa labi (kreisi), tad veidojas piedāvājuma (pieprasījuma) pārpalikums, kā rezultātā preces cena pazeminās (pieaug), bet preces daudzums tirgū pieaug (samazinās).
-
Ja katra preces vienība tiek aplikta ar kādu nodokļa summu, tad daļu no nodokļa summas samaksā tās pircējs, bet atlikušo daļu pārdevējs. Šo daļu samērs ir atkarīgs no elastības:
-
ja piedāvājums ir elastīgāks par pieprasījumu, tad lielāko nodokļa daļu samaksā pircējs;
-
ja pieprasījums ir elastīgāks par piedāvājumu, tad lielāko nodokļa daļu samaksā pārdevējs.
-
Ja tiek subsidēta katra pārdodamā preces vienība, tad patērētājs un ražotājs sadala to savā starpā. Ražotājs saņem lielāko subsīdijas daļu, ja pieprasījums ir elastīgāks par piedāvājumu, un otrādi.
-
Apliekot preci ar nodokli, preces cena pieaug un preces daudzums tirgū samazinās. Tas rada sabiedrības neto zaudējumu; jo no nepārdotās preces daļas ražotājs nevar gūt ieņēmumus, bet valsts iekasēt nodokļus.