Roberts Škapars. Ekonomikas būtība un priekšmets. Teorija. (e-grāmata)

Ja arī mēs varētu visus nepieciešamos labumus ņemt no dabas, tie nebūtu uzreiz patērējami. Ogas un sēnes mežā ir jāsalasa, zivis ezerā jānoķer. Lai kāda lieta kļūtu derīga patēriņam, ir jāiegulda darbs tās ieguvei un pārveidošanai.

Saimniecisko labumu izgatavošanas procesu sauc par ražošanu. Saimniecisko subjektu, kas veic ražošanu, sauc par ražotāju jeb vispārinātā veidā uzņēmumu. Ražotājs iedarbojas uz dabas objektiem, rada tiem tādu jaunu formu, kas padara tos derīgus patēriņam, proti, ražošanā tiek pārstrādāti dažādi dabas produkti, lai no tiem iegūtu plaša patēriņa preces vai ražošanas labumus, lai tos vēlāk realizētu un gūtu peļņu. Arī patērētājs izgatavo labumus, taču vairumā gadījumu patērē tos pats un tam nav raksturīga orientācija uz peļņas gūšanu. Piemēram, namamāte nav ražotājs, ja tā cep smalkmaizītes svētku galdam, kuras patērēs ģimenes locekļi un uz svētkiem uzlūgtie viesi.

Patēriņam derīgu labumu iegūst ražošanas procesā, kombinējot noteiktus resursus jeb ražošanas faktorus.

Mikroekonomikā ražošanas faktorus parasti iedala trīs grupās: zeme, darbs, un kapitāls (1.6.1. attēls).

1.6.1. attēls. Ražošanas faktoru iedalījums

Jēdziens zeme ietver dabas dzīļu resursus, mežus un ūdeņus, uzņēmuma atrašanās vietu, lauksaimniecībai izmantojamās platības, kā arī klimatu, dabas spēkus (vēja, ūdens un saules enerģija). Ar to saprot ne tikai resursus un enerģijas avotus, bet arī vietu, kur tiek glabāti dažādi ražošanas atkritumi un novadīti kanalizācijas ūdeņi.

Darbs ir cilvēka mērķtiecīga darbība materiālo un garīgo labumu izveidē atsevišķu cilvēku, cilvēku grupu, uzņēmumu vai visas sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Jēdzienā darbs ir iekļauta cilvēka fiziskā un garīgā darbība, tajā skaitā arī ražošanas plānošana un vadīšana, zinātniskā pētniecība. Darbu mēra ar kvalifikāciju un nostrādāto stundu skaitu, un tas tiek novērtēts ar atbilstošu darba algas likmi, kas ir vienas nostrādātās stundas cena.

Darba efektivitāti raksturo darba ražīgums.

Darba ražīgums ir lielums, kas rāda, cik daudz produkta var saražot kādā laika periodā, ja lieto kādu noteiktu darba daudzumu.

Jēdziens kapitāls ir skaidrojams divējādi. Pirmkārt, tas ir naudas kapitāls. Kapitāls šajā gadījumā ir nauda vai citi finanšu aktīvi, kuriem piemīt naudas funkcijas. Otrkārt, ar šo jēdzienu saprot ražīgo kapitālu (reālkapitāls, lietu kapitāls) visas saražotās preces, kuras individuāli nepatērē, bet iesaista atkal ražošanas procesā (patērē ražīgi), piemēram, darbgaldus, ēkas, pusfabrikātus, izejvielas un citus materiālus noliktavās. Blakus šīm materiālajām precēm ražīgajam kapitālam pieskaita arī nemateriālās preces, kas nodrošina ražošanas procesu, piemēram, licences, patentus u.c.

Tātad ražīgais kapitāls sastāv no precēm, kuras izgatavotas iepriekšējos ražošanas procesos un tiek izmantotas jaunu preču ražošanai un pārdošanai. Šis formulējums atbilst mikroekonomikā izmantotā jēdziena kapitāls būtībai. Tas principiāli atšķiras no abiem pārējiem ražošanas faktoriem zemes un darba. Kapitāls attiecībā pret tiem ir sekundārs ražošanas faktors, jo kapitālu var radīt, tikai vispirms izmantojot zemi un darbu.

Uzņēmējs ir persona (vai personu grupa), kas apvieno ražošanas faktorus – zemi, darbu un kapitālu.