Vides zinības un izglītība ilgtspējīgai attīstībai
| Uzdevums Nr.1. Ilgtspējīgas attīstības izpratne |
| Iepazīstieties ar ilgtspējīgas attīstības skaidrojumiem, citātiem un pārdomājiet – kā jūs pats izprotat ilgtspējīgu attīstību un kura no tēmām ir saistoša vai svarīga jums! Kāpēc? |
"Ilgtspējīga attīstība ir attīstība, kas nodrošina šodienas cilvēku vajadzības,
Ilgtspējīga attīstība ir sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
LR Vides aizsardzības likums
Tu vari teikt daudz runu, bet reālā darbība sākas, kad tu izroc bedri, iestādi koku, dod tam ūdeni un nodrošini, ka tas dzīvos. Tam ir nozīme!.
Vangari Matai (Wangari Maathai) vides aktīviste, pirmā afrikāņu sieviete Nobela prēmijas laureāte
Klimata pārmaiņas vairo riskus. Tām ir potenciāls pārņemt visas pārējās nozīmīgās problēmas, ar kurām saskaramies mēs kā globāla sabiedrība un pārvērst to briesmas kataklizmā. Nabadzības samazināšana, pārtikas ražošanas palielināšana, terorisma apkarošana un ekonomiskās attīstības uzturēšana ir visas vitālas prioritātes, bet kļūst arvien skaidrāks, ka pēkšņas klimata pārmaiņas vēl vairāk sarežģīs to īstenošanu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka klimata pārmaiņas ir cieši saistītas ar mūsu sistēmisko, neilgtspējīgo dabas resursu patēriņu, un jebkura kāda dabas resursa vai ekosistēmas dzīvīguma samazināšanās palielina visa kopuma trauslumu.
Velsas princis Čarlzs
“Fundamentāli pārveidot pašus ekonomikas pamatus ir lielākais ieguldījums, ko mēs varam darīt, lai veidotu ilgtspējīgu nākotni. Pašreizējā ekonomiskā krīze var būt sāpīga, bet tā nebūs nekas, salīdzinot ar krīzēm ar kurām mēs saskarsimies, ja turpināsim izaugsmi veidā, kas apdraud dzīvības nodrošināšanas sistēmas, uz kurām mēs paļaujamies.”
“Daudzas idejas gadsimtu gaitā ir cīnījušās, lai dominētu pār pasauli. Fašisms. Komunisms, Demokrātija. Reliģija. Bet tikai viena ir sasniegusi pilnīgu pārākumu. Tās nepārvaramā pievilkšana laupa tās sekotājiem jēgas un labā izjūtu. Tā ir radījusi neilgtspējīgas nevienlīdzības un līdz asarām apdraudējusi vairumu sabiedrības. Daudz spēcīgāka par jebkuru reliģiju tā ir sasniegusi katru pasaules stūri. Tas ir patērnieciskums”.
Džonatans Porits, vides aktīvists un rakstnieks, Lielbritānijas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs 2000-2009
“Vai deviņi biljoni cilvēku var būt paēduši? Vai mēs tiksim galā ar ūdens pieprasījuma pieaugumu nākotnē? Vai mēs varēsim saražot pietiekami daudz enerģijas? Vai mēs to visu varēsim izdarīt paralēli mazinot un pielāgojoties klimata pārmaiņām? Un vai mēs to visu varam izdarīt 20 gadu laikā? Tas ir laiks, kad šīs problēmas kļūs reālas lielā apmērā. Mums ir jārīkojas tagad. Mums ir jāinvestē zinātnē un tehnoloģijās, un visos pārējos veidos, kas palīdz risināt šīs nozīmīgās problēmas. 2030 nav tālu prom.”
Džons Bedingtons, profesors no Lielbritānijas
“Skatot mazuļus, es ne tikai redzu skaistumu, prieku un dzīves brīnumu – es redzu arī autiņbiksītes, atkritumu poligonus, milzīgu daudzumu nepieciešamās naudas un pārtikas, kā arī ļoti nestabilu un neparedzamu nākotni.”
Džoana Benna, (Joanna Benn), BBC žurnāliste, rakstniece un vides konsultante
“Viena lieta man tagad ir skaidra... mūsu vērtībām ir jābūt saderīgām ar dabas pasaules, kurā mēs dzīvojam un no kuras esat atkarīgi, stāvokli un neatliekamajām vajadzībām. Tām nešaubīgi ir jāatzīst termodinamikas likumi, enerģijas loma mūsu izdzīvošanā, atsevišķu savienojumu veidu bīstamība un nelineārā rīcība uz dabas sistēmām kā klimats. Nebeidzamā mūsu ekonomikas materiālā izaugsme ir fundamentāli nesaderīga ar šiem dzīves fizikālajiem faktiem. Stāsta beigas. Bezgalīgās izaugsmes vērtību sistēma, mūsu labklājība un sociālās stabilitātes avots, būs tā, kas iznīcinās mūs”.
Tomas Homērs Diksons (Thomas Homer-Dixon, The Upside of Down, 2006)
“Pašlaik vairāk kā 70% pasaules iedzīvotāju ir pārliecināti, ka ir kaut kas nopietns jādara saistībā ar draudiem, kas piemeklē planētu... Lielākā cilvēces daļa vēlas uzzināt kā veikt šīs pārmaiņas. Šis ir viens no tiem izšķirošajiem brīžiem, kad pārmaiņas var tik veiktas neiedomājami ātri...”
Pols Reijs un Šerija Ruta Andersone (Paul H. Ray and Sherry Ruth Anderson, The Cultural Creatives)
“Es gribu redzēt to, ka mūsu vecie cilvēki jūtas noderīgi, un jaunieši ir iesaistīti mūsu plašajā sabiedrībā, es gribu sajust, ka mēs varam vienot cilvēkus ar dažādām izcelsmēm un pieredzi, vecumu un kopienām pasākumos, kuros tie ir iesaistījušies citu dēļ. Brīvprātīga līdzdalība tās visās formā, man liekas, ir vieds kā daļu no tā īstenot.”
Baronese Neuberga, BBC 1 Politikas šovs
“Bet mēs tikai esam sākuši mīlēt zemi. Mēs esam tikai sākuši iztēloties dzīvības pilnību. Kā mēs varam nogurt no cerības? – tik daudz kas vēl ir pašos pumpuros.”
Denīze Levertova (Denise Levertov, "Candles in Babylon")
„Nabadzība nav dabīga; tā ir cilvēka radīta.”
„Tev nekad nebūs ietekmes uz sabiedrību, ja tu pats nemainīsi sevi”.
Nelsons Mandela, bijušais Dienvidāfrikas Republikas prezidents.
„Iznīcināt lietus mežus ekonomikas izaugsmei ir tas pats, kas sadedzināt Renesanses zīmējumus, lai uzceptu gaļu”.
Edvards Vilsons
“Nemaz nav par vēlu. Tu tikai vēl nezini, uz ko tu esi spējīgs.”
Mahatma Gandhi
“Es izvairos no grandioziem plāniem. Es sāku ar to mazu daļu, ko es varu izdarīt. Es eju līdz problēmas saknei un tad strādāju tai apkārt. Tas ir kā celt ķieģeli pie ķieģeļa.”
Muhameds Junus (Muhammad Yunus, Visionaries by Utne Reader)
“Ielūkojieties dziļi dabā un jūs visu sapratīsiet labāk!”
“Tikai dzīve nodzīvota priekš citiem ir dzīves vērta”.
Alberts Einšteins
‘’Kāda dzīvība nav vairāk vai mazāk vērta par cita dzīvību”.
Melinda Geita, filantropiste un bagātākā pasaules cilvēka Billa Geita sieva
| Uzdevums Nr.2. Ilgtspējīgas attīstības tēmas izvēle |
| Atcerieties, ko jūs izdomājāt par ilgtspējīgu attīstību un atrodiet saistītu tēmu ar savu mācību priekšmetu! Iepazīstieties ar dotajiem piemēriem, un izdomājiet, kādā veidā jūs varētu iekļaut savu izvēlēto ilgtspējīgas attīstības tēmu savā mācību priekšmetā! Esiet radoši! |
PIEMĒRS:
Skolotājs papildina savu klasi ar kalendāru, kurā paralēli nacionālajām svētku dienām ir atzīmētas dažādas ar ilgtspējīgu attīstību saistītas svētku, piemiņas dienas. Uzsākot mācību stundu un sasveicinoties ar skolēniem skolotājs pavisam vienkāršā veidā var sarunā iekļaut nelielu atsauci par attiecīgās dienas notikumu vai arī šāds kalendārs var skolēniem netieši kalpot kā vizuālās informācijas avots par ilgtspējīgu attīstību.
Idejas kalendāram:
2.februāris. Starptautiskā Mitrāju diena.
7. marts. Pasaules Veselības diena.
23.marts. Pasaules Metroloģijas diena.
1. maijs. Darba svētki.
15. maijs. Starptautiskā ģimenes diena.
18.maijs. Starptautiskā muzeju diena.
5.jūnijs. Pasaules vides diena.
17.jūnijs. Pasaules diena cīņai pret pārtuksnešanos.
11.jūlijs. Pasaules iedzīvotāju diena.
9.augusts. Starptautiskā pasaules pamatiedzīvotāju diena.
8.septembris. Starptautiskā lasītprasmes diena.
16. septembris. Starptautiskā ozona slāņa saglabāšanas diena.
21.septembris. Starptautiskā Miera diena.
5.oktobris. Pasaules skolotāju diena.
16.oktobris. Pasaules pārtikas diena.
20.novembris. Bērnu diena.
10. decembris. Cilvēktiesību diena.
PIEMĒRS:
Friziera izglītības programmas skolotājs, stāstot par dekoratīvās kosmētikas lietošanas principiem un to piemērošanu cilvēka ādas tipiem, skolēnus iepazīstina arī ar dekoratīvās kosmētikas sastāvu. Skolotājs norāda, ka sastāvdaļas var būt dabīgas izcelsmes un mākslīgi radītas un tām varbūt atšķirīga ietekme uz cilvēka veselību. Skolotājs aicina skolēnus izpētīt kosmētikas iepakojumu un iepazīstina ar galveno sastāvdaļu īpašībām, nozīmi produkta ražošanā un izskaidro to iespējamās blakus parādības uz cilvēka veselību. Skolotājs vēlreiz aicina izpētīt kosmētikas produkta iepakojumu un, paskaidro, ka produkta draudzīgumu apkārtējai videi un cilvēka veselībai var raksturot arī īpašs marķējums uz iepakojuma - ekomarķējums. Skolotājs iepazīstina skolēnus ar visbiežāk sastopamajiem ekomarķējuma veidiem un to nozīmi.
Uzdevums Nr.3. Sistēmiska domāšana un holistiska pieeja
Izvēlieties ar savu mācību priekšmetu saistītu ilgtspējīgas attīstības jautājumu un mēģiniet to atspoguļot holistiskā veidā! Aiciniet skolniekus ieraudzīt dažādu vides aspektu sasvstarpējo saistību ar ilgtspējīgas attīstības ekonomikas un sociālajām dimensijām! Šajā uzdevumā attīstiet prasmi kritiski domāt un ieraudzīt lēmumu savstarpējo saistību un sekas arī ilgtermiņa perspektīvā.
PIEMĒRS:
Pavāra profesijas apguvē lielu daļu aizņem praktiskās nodarbībās, kuru laikā tiek apgūtas dažādu ēdienu gatavošanas prasmes. Nodarbības nav iespējamas bez pārtikas produktu izmantošanas. Viena no visbiežāk izmantotajām sastāvdaļām ir taukvielas – eļļas. Šajā gadījumā eļļa būs instruments jeb galvenais „aktieris”, kā skolēniem veidot priekšstatu par ilgtspējīgu attīstību un tās saistību ar apgūstamo profesiju.
Skolotājs paskaidro, ka
- Tirgu ir pieejamas dažādas izcelsmes un kvalitātes pārtikas eļļas. Viņš iepazīstina ar tās garšas un īpašību atšķirībām un norāda vislabākās proporcijas vēlamā ēdiena pagatavošanai.
- Tad aicina skolēnus paskatīties etiķetē uz iepakojuma no kuras valsts eļļa ir ievesta un cik liels attālums ir bijis jāveic, lai nogādātu produktu līdz Latvijai. Skolotājs paskaidro, ka pārvadājot preces, tiek patērēta degviela (dabas resursi), kā arī radīts piesārņojums (automašīnu izplūdes gāzes) un jo lielāks ir attālums no produkta ražošanas (izcelsmes vietas) līdz tā patērēšanas vietai, jo relatīvi lielāka ir produkta papildus radītā negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi. Līdz ar to skolēni turpmāk strādājot savā profesijā un ikdienā izvēloties veikalā starp šķietami pavisam vienādiem vienas augu šķirnes eļļas iepakojumiem, bet no dažādām izcelsmes valstīm – var veikt ne tikai preces iegādi, bet izdarīt arī videi draudzīgu izvēli.
- Pēc tam skolotājs paskaidro, ka dažādu augu sugu eļļu iegūšanas un audzēšanas process ietekmē ne tikai garšas un kvalitātes atšķirības, bet arī būtiski ietekmē dažādus dabas procesus un veido nozīmīgus ekonomiskos un sociālos faktorus lielu reģionu mērogā. Skolotājs vēlreiz aicina skolēnus apskatīt eļļas iepakojumu un noskaidrot, vai attiecīgā eļļa ir/nav ražota no ģenētiski modificētiem augiem. Kamēr skolēni izpēta produkta izcelsmi un sastāvu un turpina ēdiena gatavošanu, skolotājs paralēli var izstāstīt stāstu par to, kā intensīvā lauksaimniecība pārveido pasauli mūsdienās un, kā šķietami ar lauksaimniecību nesaistīts indivīds pavisam citā valstī tūkstošiem kilometru attālumā - to atbalsta vai neatbalsta ar savu izvēli pārtikas veikalā.
- Skolotājs aicina skolēnus pārdomāt, kāda ir īstā jeb patiesā katra produkta cena, ja klāt pieskaita produkta ražošanā, transportēšanā un tirdzniecībā radītās negatīvās ietekmes (augsnes degradēšana, vietējās bioloģiskās daudzveidības iznīcināšana, pesticīdu un minerālmēslu radītais piesārņojums, monopoluzņēmumu pārsvars pār vietējiem zemniekiem, vietējo lauksaimniecības un dzīvesveida tradīciju izsušana, transporta izplūdes gāzu radītais atmosfēras piesārņojums, noteces no lauksaimniecības zemēm un ūdenstilpju kvalitātes pasliktināšanā un tā rezultātā radītie ekonomiskie zaudējumi, utt.)!
PIEMĒRS:
Skolotājs var arī īstenot ilgtspējīgas attīstības izpratnes veidošanā būtisko sistēmisko domāšanu - izmainot pieeju, kādā tiek pasniegts mācību saturs tradicionālajās disciplīnās – matemātikā, valodās, mākslā utt. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai nozīmē holistisku lietu redzējumu, tai skaitā, kritiskās domāšanas prasmju attīstību!
| Mācību priekšmets |
Tradicionālā pieeja |
Izglītības ilgtspējīgai attīstībai pieeja |
| Ģeogrāfija | Augsnes veidi un horizonti | Kā ir veidojusies augsne tavā mājas apkārtnē? Kādi apstākļi to ietekmē šobrīd? |
| Literatūra | Jānis Jaunsudrabiņš „Zaļā grāmata” |
Kādas ir latviešu attiecības ar dabu? Kā tās ir veidojušas latviešu pasaules redzējumu un praktisko saimniekošanu? |
| Vēsture | Apvienoto Nāciju Organizācijas dibināšana 1945.gada 24.oktobrī | Kādas jaunas vērtības kļuva aktuālas starptautiskajai sabiedrībai 20.gs. sākumā un vidū? Kas noteica to veidošanos? |
| Māksla | Kubisms. Pablo Pikaso. Vijole un vīnogas. 1912 | Ko domāja Pablo Pikaso sakot šo vārdus: “Kad iedomājamies kādu priekšmetu, teiksim, vijoli, mūsu gara acis to uztver citādi nekā parastā redze. Mēs varam domāt par dažādiem vijoles aspektiem vienlaikus, un faktiski tā arī notiek. Daži no tiem ir tik skaidri, ka šķiet - mēs gandrīz varam tiem pieskarties, bet kādi citi savukārt parādās visai izplūduši. Un tomēr šai dīvainajā tēlu kokteilī ir vairāk no "īstās" vijoles, nekā būtu iespējams parādīt fotogrāfijā vai detalizētā dabas studijā” (Gombrihs, 1997)? |
| Bioloģija | Latvijas piekrastes veģetācija | Kādi ir raksturīgākie tavas apkārtnes augi un kāds ir to veģetācijas periods? Vai tas ir mainījies pēdējo gadu laikā? |
| Fizika | Gaisma un tās izplatīšanās | Kāpēc debesis ir zilā krāsā? |
| Uzdevums Nr.4. Praktiskā līdzdalība |
| Vislabāk mēs mācāmies no savas pieredzes, jo efektīvas mācīšanās pamatā ir pieredze un pārdomas par to. Izdomājiet, kādā vidā savā mācību priekšmetā Jūs variet īstenot praktiski kādu no ilgtspējīgas attīstības idejām, iesaistot tajās arī skolēnus! |
Ekoloģisko audzināšanu var īstenot ne tikai iekļaujot to mācību saturā, bet arī veidojot ilgtspējīgu skolas vidi. Skola ir kā neliela pasaule pasaulē - ja no pirmajām skolas dienām ikdienā skolēni ir iesaistīti videi draudzīga dzīvesveida aktivitātēs – tad ir lielas cerības, ka arī savās profesionālajās un personīgās dzīves gaitās skolēni turpinās iesāktās tradīcijas un dzīvesveida ieradumus. Skolotājs var piedalīties un aicināt skolēnus, veidot skolas vidi ilgtspējīgu, ikdienā īstenojot daudzas videi draudzīgas aktivitātes: enerģijas un ūdens taupīšanu, atkritumu šķirošanu, otrreizējo resursu izmantošanu, ierosināt un atbalstīt videi draudzīgu pārvietošanos utt. Iepazīstieties ar Eko-skolu programmas ilgtspējīgas attīstības principiem un pārdomājiet, ko no tā jūs un jūsu skolēni varētu ieviest savā skolā (skatīt Eko-skolas sadaļā „Noderīga informācija”!).
PIEMĒRS:
- Kokizstrādājumu izgatavošanas izglītības programmas skolotājs paskaidro, ka ilgtspējīgas attīstība nozīme ne tikai lielu bioloģisko daudzveidību, bet arī tradīciju un kultūras vērtību daudzveidību. Amatnieki ir īpaši nozīmīgi, jo saglabā senas tradīcijas un kultūras īpatnības un ar saviem darbiem šīs zināšanas un prasmes nodod nākamajām paaudzēm.
- Skolotājs aicina uz nākamo nodarbību skolēnus sameklēt informāciju par latviešu tradīcijām mēbeļu izgatavošanā – tehnikas, materiālu, dizaina un rakstu īpatnībām. Vislabāk, ja skolotājam ir iespēja doties mācību ekskursijā uz kādu daiļamatniecības muzeju, kur klātienē var aplūkot senās mēbeles un to darināšanas tehniku.
- Nodarbību turpinājumā, skolotājs liek izvēlēties katram skolēnam savu mēbeles veidu un izgatavot to atbilstoši senajām tradīcijām. Skolotājs piedāvā iespēju arī skolēniem izmantot dabīgas un videi draudzīgas apstrādes metodes – darba instrumentus (ēveles, kaltis utt.,), dabīgās krāsas un eļļas, kaltēšanas ierīces u.tml.
- Kad izvēlētās mēbeles ir izgatavotas, skolotājs aicina audzēkņus salīdzināt tās ar mūsdienās izgatavotajām prece'm, ieraudzīt vizuālās, taustes u.c. atšķirības. Tā kā būtiski ir izvērtēt iegūto pieredzi, pēc nodarbības skolotājs aicina skolēnus dalīties diskusijā, noskaidrojot ko tieši no šīm nodarbībām skolēni ir iemācījušies praktiskā pieredzē un kādas ir viņu domas par šīs pieredzes nozīmi.
| Uzdevums Nr.5. Apkārtējā vide kā mācību instruments |
| Iepazīstieties ar skolas teritoriju un izvērtējiet to no ilgtspējīgas attīstības perspektīvas! Kā skolas un apkārtējā vide par kalpot par uzziņas avotu skolniekiem? Kādus praktiskus ilgtspējības pasākumus ir iespējams ieviest jūsu skolas ikdienas dzīvē? |
PIEMĒRS:
- Ēku inženiertīklu tehniķa izglītības programmas skolotājs iepazīstina skolēnus ar galvenajiem principiem ēkas siltumefektivitātes paaugstināšanā. Skolotājs paskaidro, ka ēkas siltināšana, siltuma zuduma avotu novēršana sniedz divējādu efektu – samazina ekonomiskas izmaksas, kā arī ļauj taupīt dabas resursus, kas tiek patērēti ēkas siltuma uzturēšanai;
- Nodarbības turpinājumā skolēni tiek aicināti veikt skolas, vai tās atsevišķas daļas siltuma zuduma mērījumus. Nodarbības laikā skolēni iepazīstas ar skolas ēkas uzbūvi, apkures īpatnībām un skolēni praktiski apgūst dažādas siltuma zudumu noteikšanas metodes un īpatnības.
- Pēc teritorijas izpētes un rezultātu iegūšanas skolotājs aicina skolēnus sagatavot priekšlikumus skolas siltuma zudumu novēršanai.
- Nodarbības turpinājumā skolotājs organizē diskusiju par to, kādi resursi un atbalsts būtu nepieciešams, lai reāli īstenotu nepieciešamos pasākumus skolas siltuma zudumu novēršanai.
| Uzdevums Nr.6. Vērtību veidošana |
| Pārdomājiet – kādas vērtības raksturīgas illgtspējības idejai un kādas piemīt mūsdienu sabiedrībai! Iesaistiet skolniekus diskusijā! |
Vērtības ietekmē mūsu lēmumus par to, kas ir labs, patiess vai pareizs, tādēļ vērtības ietekmē gan mūsu jūtas, gan domas. Skolotājs ikdienā vienkāršā veidā var attīstīt skolēnos vērtību vērtēšanu un veidošanos:
- aicinot analizēt dažādu jautājumus, problēmas, pieejas, notikumus vai viedokļus,
- aicinot novērtēt iesaistīto pušu atbildību, ietekmes sekas un iespējas,
- aicinot pieņemt skolēniem pašiem lēmumus un pamatot to izvēli.
PIEMĒRS:
- Skolotājs paskaidro skolēniem, ka dzīvesveids atspoguļo sabiedrības vērtības. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, ir jāveicina vērtības, kas veido mūsu attiecības vienam ar otru (sociālais taisnīgums) un ar planētu Zemi (saglabāšana/aizsardzība). Skolotājs iepazīstina skolēnus ar galvenajām sociālā taisnīguma un dabas saglabāšanas vērtībām (pēc ANO Vides Programmas, Pasaules Dabas Fonda un Pasaules Aizsardzības Apvienības vadlīnijām):
| Sociālais taisnīgums |
Saglabāšana / aizsardzība |
| Cilvēka pamata vajadzības (Sabiedrības un katra indivīda vajadzības būtu jānodrošina, ievērojot biosfēras ierobežojumus un nodrošinot, ka katram ir vienlīdzīgas iespējas uzlabot savu stāvokli) |
Savstarpējā atkarība (Cilvēki ir daļa no dabas sistēmām un ir pilnībā atkarīgi no tām, tādēļ dabas sistēmas ir jāciena nemainīgi visos laikos. Cienīt dabas sistēmas nozīmē attiekties pret dabu ar pazemību, rūpēm un līdzjūtību, izmantot resursus taupīgi un efektīvi, rīkoties vislabāko pieejamo zinātnes un tradicionālo zināšanu vadītiem un palīdzēt mainīt un atbalstīt sabiedrības politiku, lai veicinātu ilgtspējību) |
| Starppaaudžu taisnīgums (Katrai paaudzei pasaule ir jāatstāj nākotnei vismaz tikpat daudzveidīga un produktīva kāda tā bija tai piedzimstot. Lai to panāktu, neatjaunojamie dabas resursu ir jāizmanto taupīgi, atjaunojamie resursi ir jāizmanto ilgtspējīgi, un ir jāsamazina atkritumi. Attīstības labumi nedrīkst tik tērēti tagad, atstājot to izmaksas nākotnē |
Bioloģiskā daudzveidība (Katra dzīvības forma pieprasa cieņu un aizsardzību neatkarīgi no tā, cik tā vērta šķiet cilvēkam. Cilvēkiem vajadzētu aizsargāt ekosistēmas, lai nodrošinātu visu sugu izdzīvošanu un to dzīvesvietu saglabāšanu, tādejādi nodrošinot sev arī materiālo un garīgo cilvēka dzīves kvalitāti) |
| Cilvēka pamattiesības (ikvienam ir tiesības uz apziņas, vārda un reliģijas, mierīgas pulcēšanās un biedrošanās brīvību) |
Dzīvot saudzīgi (Ikvienam ir jāuzņemas atbildība par tā ietekmi uz dabas sistēmām. Nedrīkst pārmērīgi iejaukties ekoloģiskajos procesos, degradēt bioloģisko daudzveidību, vai pārlieku izsmelt neatjaunojamos dabas resursu un ekosistēmas, kas tos nodrošina. Dabas resursi un apkārtējā vide jāizmanto saudzīgi, atbildīgi un ilgtspējīgi un ir jāatjauno degradētās ekosistēmas) |
| Demokrātija (Visas personas un kopienas var būt pilnvarotas īstenot atbildību par savu dzīvi un dzīvi uz planētas Zeme. Visiem ir tiesības uz izglītību, politisku atbrīvošanu, atbalstu pēc iztikas līdzekļiem un visiem ir jābūt iespējām piedalīties sev nozīmīgu lēmumu pieņemšanā) |
Starpsugu taisnīgums (Cilvēkiem vajadzētu izturēties pret visām dzīvības formām pienācīgi, sargāt tās no nežēlības un nevajadzīgām ciešanām) |
- Skolotājs aicina skolēnus izvēlēties trīs viņiem visvārīgākās vērtības un lūdz katru paskaidrot savu izvēli. Skolotājs raisa diskusiju par to, kuras no šīm vērtībām ir raksturīgas Latvijas un kuras pasaules sabiedrībai? Kādas ir galvenās atšķirības? Kādēļ veidojas šīs atšķirības?
- Nodarbības turpinājumā skolotājs liek skolēniem izveidot sarakstu ar darbībām, ko tie veic vai varētu veikt, lai atbalstītu ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanu, un kādas vērtības motivē viņiem veikt šīs darbības!
| Uzdevums Nr.7. Problēmu risināšanas prasme un nākotnes ilgtspējīgi risinājumi |
| Izvēlieties vienu problēmu, kas skar jūsu profesionālo nozari un mēģiniet to aplūkot no nākotnes perspektīvas (piemēram, 10 gadu tālā nākotnē) ! Raugieties, lai izvēlētā problēma būtu skaidri saprotama, interesanta un aicinoša! Tas skolēniem palīdzēs labāk koncentrēties uz risinājumu meklēšanu, nevis tikai problēmas raksturošanu! |
- Identificējiet iespējamos problēmas cēloņus un sekas!
- Diskutējiet par iespējamiem risinājumiem (prāta vētra)!
- Izveidojiet kritērijus risinājumu izvērtēšanai!
- Izvēlaties labāko risinājumu!
- Izstrādājiet rīcības plānu!
- Alfabētiskā secībā sakārtotu ar ilgtspējīgu attīstību saistītu tēmu materiāli internetā (materiāli angļu valodā): The Global Development Researh Center: http://www.gdrc.org/sustdev/a-themes.html
- Eiropas Savienības Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktie prioritāri ilgtspējīgas attīstības izaicinājumi (Eiropas Komisijas Ilgtspējīgas attīstības portāls: http://ec.europa.eu/sustainable/welcome/index_en.htm) :
- Klimata pārmaiņas un tīrā enerģija
- Ilgtspējīgas transports,
- Ilgtpējīgs patēriņš un ražošana,
- Dabas resursu aizsardzība un pārvalde,
- Sabiedrības veselība,
- Sociālā integrācija, demogrāfija un migrācija,
- Globālā nabadzība.
- Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mājas lapa: http://www.latvija2030.lv
- ANO Dekādes Izglītība ilgtspējīgai attīstībai (2005- 2014) oficiālā mājas lapa: http://www.unesco.org/en/esd/;
- ANO izstrādāta multimediju skolotāju izglītības programma „Mācīšana un mācīšanās ilgtspējīgai nākotnei”: http://www.unesco.org/education/tlsf/index.htm;
- Ar vides zinātni un izglītības attīstību saistītu institūciju sadarbību un vides politikas īstenošanu Latvijā nodarbojas Vides zinātnes un izglītības padome, kas koordinējoša un konsultatīva starpnozaru institūcija, kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs vides zinātnes un izglītības attīstības jomā: http://www.vzip.lv/;
- Izglītības ilgtspējīgai attīstībai praktiska mācību programma - Education for Sustainable Development (R. McKeown, 2002): http://www.esdtoolkit.org
- Hārvardas Universitāte ir izstrādājusi portālu, kurā iekļauti praktiski stratēģijas un programmu moduļi, kas paredzēti, lai attīstīt dažādu sabiedrības problēmu apzināšanas un risināšanas prasmes - Community Problem Solving project at Harvard University: http://www.community-problem-solving.net/;
- Zaļās skolas jeb Eko-skolas ir īpaša starptautiska programma, kas iekļauj 7 posmus skolas vides uzlabošanā atbilstoši ilgtspējības principiem. Noslēgumā skola iegūst Zaļo karogu, kas apliecina skolas izcilību, darbojoties vides aizsardzībā. Sīkāka informācija par ekoskolām Latvijā ir atrodama Vides izglītības fonda mājas lapā: http://www.videsfonds.lv/lv/ekoskolas, un plaša ārvalstu pieredze ir apkopota Lielbritānijas ek-oskolu portālā: http://www.eco-schools.org.uk/;
- Edinburgas Universitāte Skotijā ir līdere ārpus skolas jeb brīvdabas studijās un pētniecībā pasaulē. Mājas lapā ir plaša informācija par iespējamajām studijām, jaunākajiem pētījumu rezultātiem un noderīgi materiāli skolotājiem: http://www.education.ed.ac.uk/outdoored/;
- Arvien biežāk pasaulē izglītības iestādes ievieš vides pārvaldības sistēmas (angliski Environmental Management Systems) un iegūst ISO 14001 sertifikātu, kas praktiski skolām palīdz samazināt to ietekmi uz apkārtējo vidi un iesaista tās īstenošanā kā skolniekus, tā arī skolotājus un skolas administrāciju. Vides pārvaldības sistēmas īstenošana mācību iestādē ietver vairākus posmus - galveno vides aspektu un ietekmju identificēšanu; mērķu, uzdevumu noteikšanu un rīcības plāna izstrādi; komunikāciju, kompetences, apmācību; dokumentāciju un dokumentu kontroli, monitoringu un izvērtēšanu. Piemēram, Eiropas Savienībā ir aptuveni 92 miljoni studentu un skolnieku, kas ir aptuveno 20 % no visas populācijas reģionā. Ja skola kalpo kā mini pasaule un sabiedrība, kurā jau no pirmajām skolas dienām ikdienā praktiski tiek īstenots videi draudzīgs dzīvesveids – tad ir lielas cerības, ka arī savās profesionālajās un personīgās dzīves gaitās skolnieki turpinās iesāktās tradīcijas un dzīvesveida ieradumus. Par vides pārvaldības sistēmu ieviešanu Latvijā atbildīgā institūcija ir Vides pārraudzības valsts birojs: http://www.vpvb.gov.lv/lv/emas/materiali;
- Daudzas izglītības iestādes izveido īpašas ilgtspējības darba grupas, kas veicina izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanu ikdienā un tajās ir iesaistīti arī skolnieki. Ārvalstīs plaši izplatīta prakse ir ilgtspējības politikas noteikšana un ikgadējo ziņojumu gatavošana par skolas progresu ceļā uz ilgtspējīgu attīstību. Šeit pieejams Edinburgas Universitātes ilgtspējīgas politikas nostādnes: http://www.eauc.org.uk/file_uploads/sustainabilitypolicy_university_of_edinburgh.pdf
- Veiksmīgi jeb labas prakses piemēri apliecina, ka visbiežāk pietiek vien ar pāris entuziastiski noskaņotiem skolotājiem, vecākiem un skolniekiem, lai notiktu būtiskas pozitīvas pārmaiņas. Guardian Environmental Network piedāvā plašu informāciju par praktiskām ilgtspējības aktivitātēm, ko un kādā veidā īstenot skolās: http://www.guardian.co.uk/environment/2010/feb/12/carbonfootprints-carbon-emissions
- Future Problem Solving Program International, Inc. ir nākotnes problēmu risināšanas mācīšanās stratēģijas starptautiskās sadarbības tīkls, kurā piedalās vairāk nekā 250 000 studentu no visas pasaules: http://www.fpspi.org/;
- Portāls Mind Tools – essential skills for an excellent career piedavā noderīgus resursi skolotājiem par dažādām lēmuma pieņemšanas, problēmu risināšanas stratēģijām, prasmju attīstošus uzdevumus, moduļus un programmas: http://www.mindtools.com/index.html;
- Profesionālo skolu skolotāji biežāk sastopas ar dažādiem materiāliem, izejvielām, tehnoloģijām, tādēļ ir noderīgi iepazīties arī ar ikdienā izmantoto materiālu ietekmi uz apkārtējo vidi:
 Latvijas eko produkts. Šī zīme pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai un apliecina, ka noteiktais produkts ir ražots no ekoloģiski tīrām izejvielām. Lai šo zīmi iegūtu ir jāsaņem sertifikāts, kuru izsniedz akreditēta organizācija. (http://www.ekoprodukti.lv)
|
 Laba vides izvēle. Zviedrijas dabas biedrības izstrādāts marķējums, kurš ir izplatīts visā Skandināvijā. Uz ļoti daudzām preču grupām. Tiek uzskatīts par vienu no stingrākajiem marķējumiem kuri visu laiku tiek pastiprināti. (http://www.snf.se/bmv/english.cfm)
|
 Ziemeļu gulbis. Arī skandināvu marķējums, kuru izsniedz Ziemeļvalstu padomes. Tiek uzskatīts par daudz vājāku kā iepriekšējais. (http://www.svanen.nu/Eng/default.asp)
|
 Eiropas savienības vides marķējums. ES oficiālais vides marķējums. Var saņemt arī Latvijas ražotāji. Pašlaik Latvijā pieejami tikai tekstilizstrādājumi, grīdas segumi un biroja papīrs (Attiecībā uz papīru nosaka tikai kritērijus par energopatēriņu un mežistrādi. Nav noteiktas prasības ķimikāliju, atkritumu un kvalitātes nodrošināšanai). (http://europa.eu.int/comm/environment/ecolabel/index_en.htm)
|
 Zilais Eņģelis. Vācijas vides marķējums, kurš pastāv kopš 1978.gada un tiek uzskatīts par vienu no pasaules visizstrādātākajiem vides marķējumiem. Atrodas uz vairāk kā 3500 produktiem. (www.blauer-engel.de)
|
 Godīgā tirdzniecība – miljoniem mazo zemnieku trešās pasaules valstīs dzīvo lielā nabadzībā un nav spējīgi pabarot savas ģimenes, laist bērnus skolā un investēt ilgtspējīgā attīstībā. Tiem ir ļoti grūti nodrošināt savas produkcijas noietu un viņi ir atkarīgi no starpniekiem, kas uzspiež savus noteikumus. Sliktas ražas gados daudzi no tiem zaudē savu pēdējo īpašumu – zemi, lopus un sēklas. Arī plantāciju strādnieki neredz labumu no starptautiskās tirdzniecības. Viņi ienākumi ir zem iztikas minimuma un ļoti zemi dzīves apstākļi. Bieži vien tiem ir aizliegts veidot arodbiedrības vai kā savādāk aizstāvēt savas tiesības. Šis marķējums, kas apliecina, ka ražotāji saņem pienācīgu samaksu par savu darbu, pēdējos gados ir kļuvis ļoti populārs. Plašāk marķētie produkti: banāni, kafija, tēja, tekstils. (http://www.fairtrade.net)
|
 Baltais trusis – šis marķējums apliecina, ka attiecīgā produkta un tā sastāvdaļu ražošanā nav veikti eksperimenti uz dzīvniekiem. (http://www.gocrueltyfree.org/companies.php)
|
 Mežu uzraudzības padome – Forest Stewardship Council (FSC) – ir neatkarīga un nevalstiska bezpeļņas organizācija, ko dibinājuši pārstāvji no vides un sociālajām organizācijām, kā arī meža īpašnieki un koksnes pārstrādātāji no visas pasaules. FSC ir izstrādājusi nenoplicinošas mežsaimniecības principus un kritērijus. Patērētājs, pērkot koksni ar FSC zīmi, var būt drošs, ka mežs, no kura tā nāk, tiek apsaimniekots videi draudzīgi, sociāli taisnīgi un ekonomiski izdevīgi. Viss par FSC pasaulē atrodams organizācijas starptautiskajā mājas lapā: www.fsc.org. Latvijas FSC mājas lapa: http://www.fsc.lv
|
 ECOCERT ir bioloģiskās sertifikācijas organizācija, kas dibināta Francijā 1991.gadā. Tā atrodas Eiropā, bet veic inspekcijas vairāk nekā 80 valstīs, padarot to par vienu no lielākajiem bioloģiskās sertifikācijas organizācijām pasaulē. ECOCERT galvenokārt sertificē pārtiku un pārtikas produktus, bet arī apliecina, kosmētika, mazgāšanas līdzekļi, smaržas, un tekstilpreces. Uzņēmums pārbauda aptuveni 70% no bioloģiskās pārtikas nozares Francijā un apmēram 30% visā pasaulē ( http://www.ecocert.com/?lang=en )
|
- Precīzu informāciju par dažādām ķīmiskajām vielām var iegūt izmantojot Datu drošības lapas. Drošības datu lapas ir viens no galvenajiem instrumentiem informācijas par ķīmisko vielu un produktu bīstamību nodošanai produktu piegādes ķēdē. Drošības datu lapās ir pieeja informācija arī par vielas ietekme uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi. Sakaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 24.februāra noteikumiem Nr.105 "Kārtība, kādā aizpildāmas un nosūtāmas ķīmisko vielu un produktu drošības datu lapas" (atbilstoši ES direktīvām 67/548/EEK, 1999/45/EK un 2001/58/EK), drošības datu lapas nepieciešamas: tām ķīmiskām vielām vai produktiem, kas klasificēti kā bīstami, kā arī; tiem ķīmiskiem produktiem, kas nav klasificēti kā bīstami, bet satur vairāk kā 1% (0,2% gāzveida produktiem) vielas, kas klasificēta kā bīstama vai kam noteikta arodekspozīcijas robežvērtība. Daudz noderīgas informācijas atradīsiet Eiropas Ķimikāliju aģentūras mājas lapā: Viena no kosmētikas produktos bieži izmantotām sastāvdaļām ir parabēni. Šeit ir pieejama viena no tā veidiem metilparabēna drošības datu lapas paraugs: http://echa.europa.eu/home_lv.asp.http://www.sciencelab.com/msds.php?msdsId=9926083
- ASV Vides pētniecības apvienības izveidotajā datu bāzē pieejama plaša informācija par kosmētikas un personīgās higiēnas produktos izmantotajām sastāvdaļām, gan arī kopsavilkumi par pašiem produktiem [Informācija angļu valodā]: Cosmetic Safety Database by Environmental Working Group: http://www.cosmeticsdatabase.com/ingredient.php?ingred06=704450;