Vides zinības un izglītība ilgtspējīgai attīstībai
Vides zinības un izglītība ilgtspējīgai attīstībai
3.2. Izglītības ilgtspējīgai attīstībai būtība
Mūsdienu pasaule ir piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas pēdējās desmitgadēs – paralēli zinātnes progresam, visur plaši izplatītajām komunikāciju un informācijas tehnoloģijām, straujajai ekonomiskajai izaugsmei un arvien pieaugošajai konkurencei, cilvēce sastopas ar vēl nepieredzētiem izaicinājumiem – vides piesārņojumu, globālo sasilšanu, nabadzību, dabas resursu izsmelšanu un daudzām citām vides un attīstības problēmām, par kurām sīkāk tika stāstīts iepriekšējās nodaļās. Katrs laikmets ietver atšķirīgus sabiedrības mērķus un tā iezīmes veido arī izglītību. Tas, ko mācījās un kādā veidā mācījās mūsu vecvecāki un vecāki, krietni atšķiras no tā, ko esam skolās un mācību iestādēs mācījušies mēs. Saprotams, ka sarežģītajā un cieši savstarpēji saistītajā 21.gs. pasaulē, lai izdzīvotu un attīstītos ir nepieciešamas pavisam citas, jaunas zināšanas.
Vienkāršiem vārdiem skaidrojot izglītības ilgtspējīgai attīstībai būtību, to var apzīmēt kā šo „jauno” izglītību, kas vienlaikus meklē arī atbildes uz jautājumu - kā līdzsvarot cilvēka un dabas attiecības. Cilvēka un dabas attiecības var raksturot divējādi – apkārtējā vide ietekmē cilvēku un cilvēks ietekmē apkārtējo vidi. Tas ir savstarpējas mijiedarbības process, kas ir noritējis no paaudzes uz paaudzi un ir nodrošinājis cilvēces attīstību. Līdz ar to cilvēka attīstība ir atkarīga no apkārtējās vides kvalitātes un resursu pieejamības, tomēr mūsdienās cilvēka darbības negatīvā ietekme uz vidi ir būtiski pieaugusi un par vienu no sarežģītākajiem jautājumiem ir kļuvis: „kā nezāģēt zaru uz kura paši sēžām?” jeb kā savienot ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās iespējas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni. Viens no risinājuma variantiem ir izglītība, jo topošie valstu vadītāji, sabiedrības līderi, uzņēmēji un inženieri, kā arī katras valsts pavisam vienkāršie iedzīvotāji iegūst savas pamata zināšanas mācību iestādēs un, lai pieņemtu ilgtspējīgus lēmumus un rastu risinājumu daudzajām vides problēmām, ir nepieciešams izprast ilgtspējīgu attīstību, izprast kā darbojas tās dabas, ekonomikas un sabiedrības sistēmas, redzēt to savstarpējo mijiedarbību. Līdz ar to izglītību ilgtspējīgai attīstībai var arī dēvēt par vienu no rīcības variantiem „antropogēnās krīzes” risinājumiem un tā ir veidojies mūsdienu vides problēmu un ilgtspējīgas attīstības risinājumu meklēšanas procesā (Corcon and Wals (eds.) 2004).
Daudziem izglītības, kā mēs to pazīstam, un ilgtspējīgas attīstības savstarpējā saistība šķiet pavisam mīklaina un neizprotama. Starptautiski ir noteikti četri galvenie darbības virzieni, kurus īstenojot, izglītība var būtiski sekmēt ilgtspējīgas attīstības īstenošanu:
Vēl joprojām pastāv diskusija par terminiem un konceptiem, kas izmantoti izglītības par un ap ilgtspējīgu attīstību raksturošanai – „izglītība ilgtspējīgai attīstībai”, „izglītība par ilgtspējīgu attīstību”, „ilgtspējības izglītība”, „izglītība ilgtspējīgai nākotnei”, „attīstības izglītība” u.c. Tomēr visbiežāk satopamais termins ir „izglītība ilgtspējīgai attīstībai”, kas starptautiskā līmenī ieviests pateicoties UNESCO dokumentiem. Līdzīgi, kā pastāv terminu dažādība, tā arī literatūrā sastopamas vairākas izglītības ilgtspējīgai attīstībai definīcijas:
Lai cilvēks rīkotos ilgtspējīgi ir nepieciešamas attiecīgas zināšanas, tomēr ar zināšanu bāzi par vidi, ekonomiku un sabiedrību ir vien par maz, lai cilvēks ilgtspējīgi arī rīkotos. Tādēļ izglītības ilgtspējīgai attīstībai uzdevums ir ne tikai sniegt zināšanas par ilgtspējīgu attīstību, bet arī attīstīt prasmes, veidot vērtības un vairot motivāciju aktīvi līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības īstenošanā. Lai nodrošinātu ilgtspējīgas attīstības ideju īstenošanu ir izstrādāti daudzi un dažādi politiskie instrumenti, kā plānošanas dokumenti, vadlīnijas un starpvalstu vienošanās, dažādi tiesiskie un administratīvie instrumenti – vides aizsardzības likumi, soda sankcijas, ir izveidotas dažādas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, vides aizsardzības prasības uzņēmējiem u.tml. Tomēr galvenais ilgtspējīgas attīstības elements un atslēga uz tās īstenošanu ir katrs indivīds. 2010.gada sākumā uz planētas Zeme dzīvo vairāk kā 7 miljardu iedzīvotāju un to attieksmē un rīcībā ir milzīgs potenciāls ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai. Līdz ar to izglītību ilgtspējīgai attīstībai raksturo vairāki būtiski nosacījumi - tā ir:
Mūsdienu pasaule ir piedzīvojusi milzīgas pārmaiņas pēdējās desmitgadēs – paralēli zinātnes progresam, visur plaši izplatītajām komunikāciju un informācijas tehnoloģijām, straujajai ekonomiskajai izaugsmei un arvien pieaugošajai konkurencei, cilvēce sastopas ar vēl nepieredzētiem izaicinājumiem – vides piesārņojumu, globālo sasilšanu, nabadzību, dabas resursu izsmelšanu un daudzām citām vides un attīstības problēmām, par kurām sīkāk tika stāstīts iepriekšējās nodaļās. Katrs laikmets ietver atšķirīgus sabiedrības mērķus un tā iezīmes veido arī izglītību. Tas, ko mācījās un kādā veidā mācījās mūsu vecvecāki un vecāki, krietni atšķiras no tā, ko esam skolās un mācību iestādēs mācījušies mēs. Saprotams, ka sarežģītajā un cieši savstarpēji saistītajā 21.gs. pasaulē, lai izdzīvotu un attīstītos ir nepieciešamas pavisam citas, jaunas zināšanas.
Vienkāršiem vārdiem skaidrojot izglītības ilgtspējīgai attīstībai būtību, to var apzīmēt kā šo „jauno” izglītību, kas vienlaikus meklē arī atbildes uz jautājumu - kā līdzsvarot cilvēka un dabas attiecības. Cilvēka un dabas attiecības var raksturot divējādi – apkārtējā vide ietekmē cilvēku un cilvēks ietekmē apkārtējo vidi. Tas ir savstarpējas mijiedarbības process, kas ir noritējis no paaudzes uz paaudzi un ir nodrošinājis cilvēces attīstību. Līdz ar to cilvēka attīstība ir atkarīga no apkārtējās vides kvalitātes un resursu pieejamības, tomēr mūsdienās cilvēka darbības negatīvā ietekme uz vidi ir būtiski pieaugusi un par vienu no sarežģītākajiem jautājumiem ir kļuvis: „kā nezāģēt zaru uz kura paši sēžām?” jeb kā savienot ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās iespējas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni. Viens no risinājuma variantiem ir izglītība, jo topošie valstu vadītāji, sabiedrības līderi, uzņēmēji un inženieri, kā arī katras valsts pavisam vienkāršie iedzīvotāji iegūst savas pamata zināšanas mācību iestādēs un, lai pieņemtu ilgtspējīgus lēmumus un rastu risinājumu daudzajām vides problēmām, ir nepieciešams izprast ilgtspējīgu attīstību, izprast kā darbojas tās dabas, ekonomikas un sabiedrības sistēmas, redzēt to savstarpējo mijiedarbību. Līdz ar to izglītību ilgtspējīgai attīstībai var arī dēvēt par vienu no rīcības variantiem „antropogēnās krīzes” risinājumiem un tā ir veidojies mūsdienu vides problēmu un ilgtspējīgas attīstības risinājumu meklēšanas procesā (Corcon and Wals (eds.) 2004).
Daudziem izglītības, kā mēs to pazīstam, un ilgtspējīgas attīstības savstarpējā saistība šķiet pavisam mīklaina un neizprotama. Starptautiski ir noteikti četri galvenie darbības virzieni, kurus īstenojot, izglītība var būtiski sekmēt ilgtspējīgas attīstības īstenošanu:
- Nodrošināt pamatizglītību visiem pasaules iedzīvotājiem;
- Pārorientēt esošo izglītības sistēmu, iekļaujot ilgtspējīgas attīstības saturu;
- Veicināt iedzīvotāju izpratni un celt vides apziņu;
- Nodrošināt visa veida (formālās, neformālās, informālās) ilgtspējīgas attīstības mācības programmas.
Vēl joprojām pastāv diskusija par terminiem un konceptiem, kas izmantoti izglītības par un ap ilgtspējīgu attīstību raksturošanai – „izglītība ilgtspējīgai attīstībai”, „izglītība par ilgtspējīgu attīstību”, „ilgtspējības izglītība”, „izglītība ilgtspējīgai nākotnei”, „attīstības izglītība” u.c. Tomēr visbiežāk satopamais termins ir „izglītība ilgtspējīgai attīstībai”, kas starptautiskā līmenī ieviests pateicoties UNESCO dokumentiem. Līdzīgi, kā pastāv terminu dažādība, tā arī literatūrā sastopamas vairākas izglītības ilgtspējīgai attīstībai definīcijas:
- „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai balstās uz integrētu pieeju attiecībā uz vides vajadzībām kopā ar izmaiņām ekonomikā, cilvēces un sabiedrības attīstībā. Šāda izglītība ietver demokrātijas, dzimumu līdztiesības un cilvēktiesību aspektus, veicina uz sociālajām problēmām vērstu mācību pieeju, ir atvērta kritiskai domāšanai, veicina apstākļus grupu darbam, izskaidro problēmas, iniciatīvas un procesus, kas norisinās reģionā, valstī un pasaulē pārējiem sabiedrības locekļiem, kā arī sniedz iespējas piedalīties šo procesu norisē augstākajā līmenī”’(UNESCO, 2006);
- “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai ir izglītojošs process attiecībā uz cilvēces attīstību (ekonomiskā izaugsme, sociālā attīstība un vides aizsardzība) visaptverošā, objektīvā un drošā veidā. Tas iekļauj izglītību par nabadzību, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, kultūras atšķirībām, starptautisko sapratni, mieru un daudziem citiem jautājumiem” (United Nations University, 2005);
- “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai ir izglītība, kura sekmē katra indivīda iespējas apgūt zināšanas, vērtības un prasmes, kas nepieciešamas līdzdalībai lēmumu pieņemšanā par individuālām vai kolektīvām darbībām vietējā un pasaules līmenī, lai uzlabotu dzīves kvalitāti patlaban, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzībām”; (The National Curriculum of England, 2004);
Lai cilvēks rīkotos ilgtspējīgi ir nepieciešamas attiecīgas zināšanas, tomēr ar zināšanu bāzi par vidi, ekonomiku un sabiedrību ir vien par maz, lai cilvēks ilgtspējīgi arī rīkotos. Tādēļ izglītības ilgtspējīgai attīstībai uzdevums ir ne tikai sniegt zināšanas par ilgtspējīgu attīstību, bet arī attīstīt prasmes, veidot vērtības un vairot motivāciju aktīvi līdzdarboties ilgtspējīgas attīstības īstenošanā. Lai nodrošinātu ilgtspējīgas attīstības ideju īstenošanu ir izstrādāti daudzi un dažādi politiskie instrumenti, kā plānošanas dokumenti, vadlīnijas un starpvalstu vienošanās, dažādi tiesiskie un administratīvie instrumenti – vides aizsardzības likumi, soda sankcijas, ir izveidotas dažādas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, vides aizsardzības prasības uzņēmējiem u.tml. Tomēr galvenais ilgtspējīgas attīstības elements un atslēga uz tās īstenošanu ir katrs indivīds. 2010.gada sākumā uz planētas Zeme dzīvo vairāk kā 7 miljardu iedzīvotāju un to attieksmē un rīcībā ir milzīgs potenciāls ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai. Līdz ar to izglītību ilgtspējīgai attīstībai raksturo vairāki būtiski nosacījumi - tā ir:
|
|
|
|
|
|
|
|