Spirti

Zemākie alkanoli (līdz C₁₂) istabas temperatūrā ir bezkrāsaini šķidrumi, tālākie alkanoli ir bezkrāsainas, cietas vielas. To blīvums ir mazāks par 1 g/ml.

Alkanolu viršanas tem­peratūras ir daudz augstākas nekā alkāniem ar tādu pašu molekulmasu. Paaugstināto viršanas temperatūru cēlonis ir saites O-H polaritāte. Tā rezultātā starp alkanola molekulām veidojas ūdeņraža saites un norisinās šo molekulu asociācija. Starpmolekulārās ūdeņraža saites var konstatēt spektrosko­piski un ar rentgenstruktūranalīzi. Attālums starp blakusesošo molekulu skābekļa atomiem ir aptuveni 0,28 nm. Ja pieņemtu, ka asociācija nenorisinās, tad šim attālumam būtu jābūt lielākam (0,35 nm):

Alkanolu molekulas var veidot ūdeņraža saites ne tikai savā starpā, bet arī ar ūdens molekulām:

Tāpēc zemākie alkanoli labi šķīst ūdenī. Metanols un etanols sajaucas ar ūdeni jebkurās attiecībās. Spirta molekulu nosacīti var sadalīt divās daļās. Ogļūdeņraža atlikums (alkilgrupa) ir hidrofobā daļa, bet hidroksilgrupa - hidrofilā daļa. Ūdeņraža saišu veidošanos ar ūdens molekulām un tātad arī šķīdību ūdenī nodrošina hidroksil­grupa. Palielinoties ogļūdeņraža atlikumam, spirta šķīdība ūdenī samazinās:

Alkanoli ir labi šķīdinātāji. Polārās -OH grupas dēļ alkanolos šķīst polāras vielas, bet nepolārais ogļūdeņraža atlikums nodrošina nepolāru vielu šķīdību. Tāpēc, piemēram, etanolā šķīst gan ūdens, gan benzols.