Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

Pasaulē daudz tiek diskutēts par izglītību 21. gadsimtam un mūsdienu skola un skolotājs ir sarežģītā pārejās procesā. Šodien neviens nevar pateikt, kāda būs dzīve pēc 5 vai vairāk gadiem, neviens nevar pateikt kādas profesijas būs pieprasītas, jo ekonomika no indistriālas strauji pārveidojas par pakalpojumu ekonomiku (no ražošanas unz pakalpojumu sniegšanu, kuru pamatā ir informācija, zināšanas un inovācijas). Par realitāti kļuvusi cilvēku migrācija, informācija ar interneta palīdzību ir plaši pieejama. Līdz ar to aktuāli jautājumi visā pasaulē ir:

• Kas ir skola? Kāda tā ir 21. gadsimtā?
• Kas ir skolotājs?
• Kas un kāds ir skolēns?
• Ko un kā mācīt?

Piedāvājam ieskatam un pārdomām dažās atziņas no materiāla " What is 21st Century Education?" (pieejams: http://www.21stcenturyschools.com/What_is_21st_Century_Education.htm).

Pārmaiņas, ko 21.gadsimts atnesis mūsu sabiedrībai:

• Prasība pēc jaunām prasmēm dzīvei mūsdienu sabiedrībā.
• Nepieciešamība risināt daudzšķautņainas un kompleksas problēmas.
• Nepieciešamība nodrošināt visa veida efektīvu komunikāciju.
• Nepieciešamība strādāt komandā.
• Nepieciešamība attīstīt prasmes darbam ar lielu informācijas apjomu.
• Nepieciešamība strādāt situācijās, kur nav pareizas vai nepareizas atbildes, jo tās ir unikālas un pirmreizējas.
• Nepieciešamība radīt jaunas zināšanas.
• Demogrāfiskās izmaiņas pasaules kartē un Latvijā un to ietekme uz ekonomiku, nodarbinātību, uzņēmējdarbību un izglītību.
• Atšķirības starp dzīves līmeni un intelektuālajiem sasniegumiem laukos un pilsētās (nabadzības ietekme uz cilvēka intelektuālo attīstību).
• Inovatīvu produktu un pakalpojumus konkurence globālo tehnoloģiju radītajā pasaulē.

Konkurence starp augsti attīstītām inovāciju sistēmām:

• pārrobežu skatījums,
• valodu prasmes,
• atvērtība un iejūtība pret kultūru atšķirībām,
• atvērtība jaunām idejām,
• spēju pielāgoties pārmaiņām.

21. gadsimta skola ir institūcija vai vieta vai centrs, kurš apvieno skolēnu, skolotāju un sabiedrības intereses zināšanu uzkrāšanai un kopīgai rīcībai, kurā mācību saturs ir veidots no starpdisciplināriem projektiem vai mācību priekšmetiem un kuras mācību pamatā ir reālu dzīves problēmu un dilemmu risināšana. Skolotājs šādā skolā ir mācīšanās procesa organizators, kas palīdz skolēniem informāciju pārveidot zināšanās un zināšanas dzīvesgudrībā. Savukārt skolēns ir Indivīds, kurš ir motivēts mācīties, jo mācību procesā saredz, kā mācīšanās sagatavo viņu dzīvei. Skolēns ir indivīds, kuram tiek attīstīta zinātkāre, kura nepieciešama mūžizglītības procesā. Mācību procesā ir lielas variācijas, kā tiek mācīts (skolotājs ir elastīgs metožu izvēlē) un skolēni ir aizrautīgi un entuziasma pilni ar vēlmi mācīties, turpina mācīties arī ārpus formālās skolas dienas laika.

Uzdevums:

1.1. tabulā salīdzinātas raksturīgākais 20. gadsimta un 21. gadsimta skolai.

1) Lasot tabulu, atzīmējiet, kuros parametros jūsu skola un jūsu pedagoģiskā darbība ir vairāk 20. gadsimtā un, kuros - jau 21. gadsimtā.

2) Kā jūs domājat, vai iespējams runāt par kvalitatīvu izglītību, ja netiek aptverti visi parametri? Kuri no tiem, jūsuprāt, ir būtiskākie, kas ietekmē, palīdz vai traucē 21. gadsimta skolas kļūšanu par realitāti Latvijā?

1.1. tabula. 20. gadsimta un 21. gadsimta skolu salīdzinājums.

21. gadsimta galveniemācību priekšmeti: dzimtā valoda, sevešvalodas (vismaz 3), mākslas, matemātika, ekonomika, dabaszinātnes, ģeogrāfija, vēsture, civilzinības. Galvenās apgūstamās tēmas ir globalizācija un pamatprasmes finanšu, ekonomikas un uzņēmējdarbības veikšanai, tai skaitā:

• Mācīšanās un inovāciju prasmes:
  • Radošums un inovāciju prasmes.
  • Kritiskās domāšanas un problēmrisināšanas prasmes.
  • Komunikāciiju un sadarbības prasmes.
• Informācijas, mediju un tehnoloģiju prasmes:
  • Pamatprasmes par informācijas atrašanu/izmantošanu u.c.
  • Izpratne par masu medijiem.
  • Pamatprasmes par IKT izmantošanu/pielietošanu.
• Dzīves un karjeras prasmes:
  • Elastīgums un spēja adaptēties.
  • Iniciatīva un paškontrole.
  • Sociālās un starpkultūru prasmes.
  • Ražīgums un uzticamība.
  • Līderība un atbildība.

Pamats izglītībai 21. gadsimtā:

• domāšanas prasmes,
• informācijas un kominikāciju tehnoloģijas kā līdzeklis,
• atvērtība (piemēram, pārmaiņām, sadarbībai, saskarsmei, izaugsmei, jautrībai utt.).

 Daudziem iepriekš rakstītais, iespējams, šķita nereāls utopisms, tomēr nenoliedzams ir fakts, ka viss apkārt mainās un skolai un skolotājam ir jāmainās līdzi. Nav iespējams vienam entuziastam izmanīt pasauli, bet katrs no mums var uzdot sev jautājumus un meklēt iespējas, kā palīdzēt skolēniem.

Jautājumi pārdomām:

• Cik daudz manās stundās tiek attīstītas domāšanas prasmes? Vai es zinu, protu to darīt?
• Cik lielas iespējas skolēniem ir izmantot informāciju un komunikāciju tehnoloģijas manā mācību priekšmetā? Cik daudzas no šīm iespējām skolēniem ir piedāvātas?
• Cik daudz skolēniem ir jāsadarbojas mācību procesā? Cik kvalitatīva ir šī sadarbība?
• Kurš ir atbildīgs par to, ka mācību stunda nav izdevusies? Kurš ir procesa organizators mācību stundā?
• Cik lielā mērā esmu gatavs atkāpties no informācijas monopola savā mācību priekšmetā un nodot to skolēnu ziņā?
• Cik reižu esmu skolēniem pajautājis, ko un kā viņi vēlētos uzzināt/mācīties?

Šīs daļas apakšnodaļas palīdzēs jums labāk izprast, kur es kā skolotājs esmu, kur es vēlos virzīties un veidot pamatu savam modelim, kā sasniegt mērķi - kvalitatīva izglītība maniem skolēniem.

Nodaļā "Skolotāja profesionālās kompetences" dots skolotāja profesionālo kompetenču uzskaitījums un rīki kompetenču pašnovērtēšanai un pilnveides plānošanai.

Nodaļā „Akcentu maiņa skolotāju funkcijās” aprakstītas izmaiņas izglītībā, salīdzināta klasiskā pieeja un humānā pieeja, uzskaitītas un raksturotas skolotāja dažādās darbības izglītības procesā.

Nodaļā „Mūsdienu pedagoģiskās paradigmas” raksturota pedagoģiskās paradigmas, salīdzinātas skolas paradigmas, aprakstītas populārākās pedagoģiskās un psiholoģiskās pieejas.

Nodaļā „Didaktiskie modeļi” salīdzināti dažādu autoru didaktiskie modeļi, raksturota katra modeļa būtība.