14.1. Fiskālās politikas mērķi, uzdevumi, instrumenti un veidi

14.1.2. Fiskālās politikas mērķi un uzdevumi

Fiskālās politikas mērķis ir nodrošināt labvēlīgus apstākļus ekonomika attīstībai, vienlaikus saglabājot valsts finansiālo stabilitāti.[3;240]

Attēlā uzskatāmi parādīti pieci fiskālās politikas mērķi:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


1.attēls. Fiskālās politikas mērķi[4;138]

 

Fiskālās politikas galvenais uzdevums ir ekonomikas stabilizācija un dažādu negatīvu parādību tautsaimniecībā, tādu kā ekonomisko resursu nepilnīga izmantošana vai palielinās pieprasījums pēc tiem, pārvarēšana.[1;116]

Kā vēl vienu fiskālās politikas uzdevumu var minēt - nodrošināt nodokļu ieņēmumus, kas segtu valsts budžeta izdevumus. Nodokļus var izmantot, gan lai ierobežotu kādas darbības, gan lai tās veicinātu. Piemēram, akcīzes nodoklis alkoholam un tabakai sadārdzina šīs nelabvēlīgās preces un ierobežo to patēriņu. Muitas nodokļi preču importam aizsargā vietējos ražotājus. Savukārt nodokļu samazināšana uzņēmumiem, kas ievieš jaunas tehnoloģijas, stimulē ražotņu modernizāciju.

Valsts sektora un fiskālās politikas funkcijas:

·         nodrošināšana ar sabiedriskiem labumiem;

·         ienākumu pārdalīšana, lai mīkstinātu netaisnības, kuras var radīt tirgus mehānisms (pretējs efekts – ražošanas efektivitātes bremzēšana);

·         kopējo ienākumu un izdevumu stabilizēšana, anticikliska, izmantojot budžetu, lai novērstu īslaicīgas vai cikliskas svārstības.[Ņikitina;138]