Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

V. Hibnere (2000) uzskata, ka personības attīstībai ir neierobežotas iespējas visa mūža garumā. Autore īpaši akcentē radošumu, kas tāpat kā intelekts, tikumība un fiziskā attīstība, ir personības būtiska vērtība. Radošas personības raksturo individualitātes izjūta, spontānas reakcijas, centieni balstīties uz savu spēju un zināšanu potenciālu, emocionalitāte, pārliecība par sevi, līdzsvarotība, neatlaidība.

Radošu personību būtiskākās īpašības ir:

• gatavība uzņemties risku,
• neatlaidība, dinamiska virzība un nodošanās problēmas risinājumam,
• zinātkāre,
• atvērtība jaunām zināšanām un pieredzei,
• tolerance pret neskaidrību,
• plašas intereses,
• oriģinalitātes augsts vērtējums,
• intuīcija un spēcīgas jūtas,
• iekšējā aktivitāte, spēja skatīt risināmo problēmu „no tālienes”,
• spriedumu patstāvība,
• orientēšanās novitātēs,
• loģiskās domāšanas prasmes,
• vizualizācija iztēlē,
• spēja izrauties no ierobežojumiem, trafaretiem u.c. (Elshout, 1996; Grecovs, 2007)

Būtiski apzināties, ka personība, kurai nav raksturīgs radošums, labi jūtas homeostāzes situācijā – iekšējam stāvoklim esot līdzsvarā ar ārējo vidi, ko necenšas izmainīt pēc savas iniciatīvas. Izmainoties dzīves situācijām, cilvēks cenšas nevis aktīvi ietekmēt vai izmainīt situāciju, bet gan tai pielāgoties.

Savukārt radoša personība necenšas atrasties pastāvīgā harmonijā ar apkārtējo vidi, jo vēlas to aktīvi ietekmēt un pārveidot, nevis pasīvi tai pielāgoties. Radoša personība labi jūtas situācijās, kad nav pieejama pilnīga informācija, nav precīzu darbības kritēriju un ir neskaidra perspektīva notikumu attīstībai. Personības, kam radošums piemīt mazākā mērā, cenšas no šādām situācijām izvairīties, jo izjūt trauksmi un diskomfortu (Grecovs, 2007).

A. Maslovs (1997) par radošuma virzītājspēku uzskata cilvēka vajadzību pašaktualizēties, tādējādi nepieciešamība pēc radošās pašizpausmes ir būtiska personības vajadzība. Savukārt V. Hibnere akcentē radošas personības iekšējo nepieciešamību apzināties kreativitāti kā sev piederošu vērtību. Šīm personībām ir paaugstināta tieksme pēc pašrealizācijas un radošuma izpausmēm visas dzīves garumā (Bebre, 2010; Hibnere, 2000; Maslovs, 1997).