Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

Globalizācijas process ir izraisījis strauju nepieciešamību pēc dažādības gan tirgū, gan darba vietā, kas ir radījis nepieciešamību pēc jaunām attiecību prasmēm un fleksibilitātes, ko raksturo organizāciju sistēmas, procesi un cilvēki, kas var darboties dažādās situācijās. 2009. gads tika pasludināts par Eiropas radošuma un inovācijas gadu ar saukli „Iztēlojies. Radi. Ievies jauninājumus”- kā mērķi izvirzot radošuma un inovāciju sekmēšanu, paplašinot dažādu radošo izpausmes veidu pieejamību formālajā un neformālajā izglītībā, kā arī jauniešu neformālo aktivitāšu ietvaros.

Tādējādi kā viens no būtiskākajiem 21. gadsimta izaicinājumiem izvirzās radošums – viens no galvenajiem resursiem gan ekonomikas, gan sabiedrības attīstības procesos (Alijevs, 2005; Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013. gadam; Fuglesangs, 2007). Arī Nacionālajā attīstības plānā un Latvijas izaugsmes modelī kā vieni no visnozīmīgākajiem aspektiem tiek minēti:

- izglītība,

- izglītots un radošs cilvēks,

- jaunrade, zinātne un pētniecība, inovācijas, spēja radīt un izmantot jaunas idejas,

- informētība (Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013. gadam; Latvijas izaugsmes modelis..., 2005).

Radošums jeb kreativitāte ir plašs jēdziens, kas ir būtisks gan indivīda, gan sabiedrības līmenī, risinot uzdevumus dažādās jomās. Indivīda līmenī kreativitāte ir nozīmīga, piemēram, risinot darba un ikdienas dzīves problēmas, kā arī pašaktualizācijas procesā, cilvēkam realizējot savu spēju potenciālu. Sabiedrības līmenī kreativitāte var ietekmēt un virzīt jaunus zinātniskus atklājumus, izgudrojumus, mākslas stilus, kā arī sociālās programmas. Mūsdienās darba devēji galvenokārt izvēlas darbiniekus, kam piemīt radoša iztēle un kas izmanto radošu pieeju organizācijas problēmu risināšanā, nevis tos, kas vienkārši ir jauki cilvēki vai spējīgi labi mācīties un atcerēties (Sternberg, Lubart , 1999).