Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

”Skolotājs nav tikai skolas audzēkņu, bet arī zināmā mērā visas apkārtējās sabiedrības audzinātājs” (J.A.Students).

Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogiem bieži ir jāveic arī arodskolu audzēkņu grupu audzinātāju pienākumi. Šādā situācijā visai loģiska šķiet noturīga interese par aktuālākajām tendencēm audzinātājdarbības pieredzes jomā (no skolotāju puses), lai arī lepoties ar valsts līmenī apspriestu, teorētiski pamatotu un skaidri iezīmētu stratēģiju audzinātājdarbības procesa nodrošināšanai nevaram vēl joprojām. Par tādu stratēģiju vēl nevar uzskatīt arī „Audzināšanas programmu 2009.-2013.g. (projekts)”, kaut gan tas ir labs pamats, lai pilnveidotu savas grupas/klases audzinātāja individuālās programmas prioritāros mērķus, uzdevumus un saturu.

Pēdējo gadu laikā – dažādu ekonomisko satricinājumu, sociālās krīzes un ētiski neviennozīmīgi vērtējamo gadījumu dēļ – interese par audzēkņu socializācijas iespējām, to brīvā laika pavadīšanas veidiem, atkarību profilaksi, sadarbību ar viņu ģimenēm u.c. ar audzināšanas jautājumiem saistītām problēmām ir pat nedaudz pieaugusi. Tādēļ mācību materiālā tiek aprakstīti veiksmīgai audzinātājdarbībai svarīgākie pedagoģiskās ētikas jautājumi, ar kuriem diendienā savā darbībā saskaras grupu audzinātāji, īpaši akcentējot, cik svarīgi ir pievērsties audzēkņu pašapziņas veicināšanai arodskolas pedagoģiskajā procesā, kā arī piedāvājot un aplūkojot dažādas metodiskās idejas, lai audzinātājdarbība noritētu veiksmīgāk.

Šīs nodaļas 5 apakšnodaļās aplūkotas konceptuālās nostādnes, audzinātājdarbību reglamentējošie normatīvie dokumenti un audzinātāju uzmanību rosinošie jautājumi, jaunākās pieredzes tendences, metodes, kā arī dotas ievirzes pedagogu – grupu audzinātāju tālākizglītībai. Jāatzīmē, ka mācību materiāla satura izklāsta pamatā ir 2 dokumenti, to pilnos tekstus var aplūkot attiecīgi divos pielikumos: 1.pielikumā ievietots Latvijas skolotāju profesionālās ētikas kodekss, kas tika pieņemts 1998.gadā ( „Skolotāju profesionālās ētikas pamatprasības”), 2. pielikumā ievietota „Audzināšanas programma 2009.-2013.g. (projekts)”.

Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogiem – grupu audzinātājiem piedāvātā mācību materiāla „Skolotājs kā audzinātājs” mērķis ir pilnveidot izpratni par grupas audzinātāja darbības mūsdienu teorētiskajām nostādnēm, prioritārajiem mērķiem, uzdevumiem un saturu.

Mācību materiāla uzdevumi:

• Sekmēt audzinātāju profesionālo kompetenci, pilnveidojot zināšanas un prasmes, attieksmes un sapratni atbilstoši profesionālās izglītības reformai un grupu audzinātāja darbību regulējošo normatīvo dokumentu prasībām;
• Veicināt audzinātāju interesi par aktuālajiem pedagoģiskās ētikas jautājumiem, aktualizējot to zināšanas par skolotāja ētikas principiem un kategorijām, iepazīstinot ar metodēm un paņēmieniem, kas ļauj audzinātājdarbībā īstenot humānos prioritāros mērķus un veicināt efektīvu sadarbību ar katru šī procesa dalībnieku;
• Pilnveidot grupas audzinātāja darbības saturu un metodes atbilstīgi mūsdienu teorētiskajām nostādnēm vērtībizglītības, klasvadības u.c. jomās un atbilstīgi „Audzināšanas programmai 2009.-2013.g. (projekts)”.

Iepazīstoties ar mācību materiālu, grupu audzinātāji, cerams, būs ieguvuši pilnīgāku izpratni par savas audzinātājdarbības satura izveides principiem, programmas izstrādes un tās realizācijas niansēm mainīgajos mūsdienu apstākļos, ievērojot teorētiskos, metodiskos, ētiskos, tiesiskos, juridiskos u.c. aspektus (paredzamais rezultāts).

2.3.1.apakšnodaļa veltīta skolotāja profesionālās darbības un sadarbības ar audzēkņiem jautājumiem pedagoģiskās aksioloģijas skatījumā.

2.3.2.apakšnodaļa tiek aplūkota pedagoģiskās ētikas principu, kategoriju un aspektu izpratne kā skolotāja – audzinātāja profesionālās darbības un sadarbības ar audzēkņiem veicinātāja.

2.3.3.apakšnodaļa tiek analizētas skolotāju – audzinātāju darbības ētiskās un psiholoģiskās kļūdas un izvērtētas to novēršanas iespējas.

2.3.4.apakšnodaļa tiek noskaidrota audzinātājdarbības nozīme audzēkņa dzīves prasmju, paškoncepcijas un identitātes veicināšanā.

2.3.5.apakšnodaļa tiek veltīta mūsdienu audzinātāju darbības funkciju, reglamentējošo normatīvo aktu prasību, audzinātājdarbības satura, metožu un audzinātāju pieredzes aplūkojumam.

Saprotams, ka īsā mācību materiālā nav iespējams aplūkot visus audzinātājdarbības veiksmīgai norisei nepieciešamos jautājumus, tomēr autore cer, ka profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogi – grupu audzinātāji izmantos šo iespēju, lai pilnveidotu savas kompetences, lai viņu darbība kļūtu efektīvāka, kā rezultātā ieguvēji būs viņu izglītības iestāžu audzēkņi – mūsu sabiedrības nākotne.