Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem

Līdz ar to mūsdienu skolēns spēj sekot līdzi milzīgam apjomam informācijas, tomēr nespējot tajā iedziļināties. Lai piesaistītu skolēnu uzmanību mācībām, tām jābūt pietiekoši spilgtām un aizraujošām, lai spētu konkurēt ar apkārt pastāvošo realitāti.

Tāpat bieži tiek aizmirsts par atkārtošanas nozīmīgumu. 3.9.attēls parāda, cik ātri pēc mācīšanās apgūtais aizmirstas un, kā atkārtošana var to novērst.

3.9. attēls. Atkārtošanas un aizmiršanas līkne (Bazens, 2008, 49.lpp.)

Jāņem arī vērā, kā notiek iegaumēšana un atcerēšanās. Cilvēkam ir tendence vislabāk atcerēties pirmo, tad pēdējo, bet visvājāk to, kas bija pa vidu. Tas ir saistīts ar darbīgās atmiņas ietilpību (Gazzanninga et al., 2002; Terry, 2005). Tāpēc mācību stundā vispirms vajadzētu mācīt jauno materiālu (15 – 20 minūtes), tad nodarboties ar praktiskiem uzdevumiem, kas paredz jaunapgūtā apjēgšanu un nostiprināšanu (5 – 15 minūtes), bet pēdējās 5 – 10 minūtes atkal var izmantot svarīgu secinājumu izdarīšanai, kas paliks skolēnu atmiņā. Pretstatā kritiskās domāšanas pieejai, smadzeņu darbības pētnieki neiesaka stundas sākumā uzdot jautājumus par to, vai skolēni zina kaut ko par jauno tematu, jo šajā mirklī lielākā daļa teiktā paliek atmiņā, pat, ja tas bija nepareizi.

Lai samazinātu „tukšā” cikla garumu, stundu ieteicams sadalīt īsākās mācīšanās epizodēs, piemēram, 20 minūšu garā „stundā” neproduktīvais laiks jaunas informācijas uzņemšanai būs tikai ap 2 minūtēm, jeb 10 % no kopējā „stundas” laika (Sousa, 2006). Līdz ar to blokstundas (80 minūtes) ir mazāk produktīvas jaunas informācijas apguvei, toties sadalot tās sīkākās epizodēs, iegaumēšanas efektivitāte uzlabojas. Neproduktīvajā laikā ieteicams izmantot kādu joku, gadījumu no dzīves vai filmu, kas ir saistīta ar mācību uzdevumu – tas radīs jaunuma iespaidu un smadzenes atkal būs gatavas koncentrēties mācību uzdevumam.