Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem
3.4. Smadzeņu darbība, mācīšana un mācīšanās (D.Kalniņa)
3.4.1. Vides izmaiņu ietekme uz skolēna mācīšanos
Bieži rodas konflikti starp skolotāju un skolēnu, kur skolotāji vaino skolēnus slinkumā, bet skolēni skolotājus – nekompetencē. Lielākoties šie konflikti rodas atšķirīgās audzināšanas un vides dēļ. Mūsdienu skolotājam jāpieņem, ka mūsdienu skolēns ir savādāks, jo vide, kurā viņš aug ir savādāka. Profesionāls skolotājs apzināsies šīs atšķirības un, nevis mēģinās pārveidot skolēnu un noniecinās viņa vērtību, bet gan palīdzēs viņam mācīties esošajā realitātē. Lai skolotājam būtu vieglāk izprast mūsdienu skolēnu, 3.5. tabulā dots pagātnes un mūsdienu vides salīdzinājums.
3.5. tabula. Pagātnes un mūsdienu vides salīdzinājums (pēc Sousa, 2006).
Pagātnes vide |
Mūsdienu vide |
· Māja bija klusāka, varētu pat teikt, ka garlaicīgāka, salīdzinot ar mūsdienām. · Vecāki un bērni daudz sarunājās un lasīja. · Ģimene bija stabilāka, visi ēda kopā, vakariņas bija iespēja vecākiem pārrunāt bērnu aktivitātes un apliecināt savu mīlestību un atbalstu. · Ja mājās bija televizors, tas atradās kopīgajā telpā un tā skatīšanos kontrolēja vecāki (vecāki uzmanīja, ko bērni skatās). · Skola bija interesanta vieta, jo tur bija videofilmas, ekskursijas, vieslektori. Skolā bija arī citas izklaides un tai bija nozīmīga ietekme uz bērna dzīvi, turklāt skola bija primārais informācijas avots. · Kaimiņi arī bija nozīmīgi. Bērni spēlējās kopā, attīstot savas motorās prasmes, kā arī sociālās prasmes, kas bija nepieciešamas, lai spēlētos kopā ar citiem bērniem. |
· Ģimenes vairs nav tik stabilas kā agrāk. Daudz biežāk sastopamas ģimenes, kurās irt tikai viens no vecākiem. Bērniem ir mazāk iespēju sarunāties ar vecākiem. Ēšanas paradumi ir mainījušies un mājās gatavots ēdiens līdzinās senai mākslai. · Bērni ir mēdiju ielenkti: mobilie telefoni, dažādas televīzijas, filmas, kompjūteri, videospēles, e-pasts un Internets. Pusaudži pavada Internetā aptuveni 17 stundas nedēļā un aptuveni 14 stundas nedēļā skatās televizoru. · Daudzi 10 līdz 18 gadīgi jaunieši tagad var skatīties televizoru un spēlēties ar citām tehnoloģijām savā guļamistabā. Pieaugušie vairs nespēj kontrolēt, ko pusaudži skatās un redzētā vardarbība un sekss ietekmē pusaudžu domāšanu un dzīves uzskatus. · Skolēni iegūst informāciju no dažādiem avotiem vēl bez skolas. · Multimediju vide sadala skolēnu uzmanību. Viņi spēj vienlaicīgi skatīties attēlu, klausīties runāto, lasīt slīdošos tekstus. Skolēni var pievērst uzmanību vienlaicīgi daudzām lietām, bet neiedziļināties nevienā no tām. · Viņi pavada daudz vairāk laiku istabā, tāpēc viņiem pietrūkst pieredze, ko var gūt pagalmā. Vienlaikus arī no mazkustīgā dzīvesveida daudziem ir palielināts svars. · Jauniešu smadzenes ir pielāgojušās, lai uztvertu lielu daudzumu stimulu no apkārtējās vides. Smadzenes arvien tiecas meklēt jauno, tai skaitā narkotikas. · Skolēnu ēdienkartē ir daudzas vielas, kas ietekmē smadzeņu attīstību, piemēram kofeīns, aspartāms un citas vielas, kas izraisa galvassāpes, alerģijas, hiperaktivitāti un grūtības koncentrēties (Bateman, et al., 2004; Milichap, Yee, 2003). |
Līdz ar to mūsdienu skolēns spēj sekot līdzi milzīgam apjomam informācijas, tomēr nespējot tajā iedziļināties. Lai piesaistītu skolēnu uzmanību mācībām, tām jābūt pietiekoši spilgtām un aizraujošām, lai spētu konkurēt ar apkārt pastāvošo realitāti.