Novitātes pedagoģijā profesionālās izglītības skolotājiem
3.3. Pārtika, miegs, bioloģiskie ritmi un mācīšanās (D.Kalniņa)
3.3.1. Miegs
Miegs ir svarīga mācīšanās sastāvdaļa. Miegā atmiņas tiek konsolidētas un tām ir vēlāk vieglāk piekļūt. Miegā smadzenes atkārto nomoda neirālās aktivitātes (Maqet, Laureys at al., 2000), samazinot šifrētās informācijas apjomu un savienojot šo informāciju ar jau zināmo (Rasch, Born & Gais, 2006). Miegs ne tikai palīdz atcerēties iemācīto, bet arī sagatavo jaunā apguvei un atziņu izdarīšanai (Wagner, Gais et al., 2004). Regulārs miegs pietiekamā daudzumā ir būtisks, lai mācītos efektīvi.
Apgūstot jaunas prasmes un iemaņas, īpaši svarīgs ir miegs pirmajā naktī pēc mācīšanās. Šo prasmju apguve turpinās vairākas dienas, pie nosacījuma, ka cilvēks kārtīgi izguļas. Ja pirmajā naktī neizgulēsies, tad kārtīgs miegs nākamajās naktīs jau vairs nepalīdzēs apvienot atmiņā jauno un iepriekš zināmo informāciju (Bregdons, Gemons, 2004). Svarīgs ir gan lēno viļņu miegs, kurā ieslīgst tūlīt pēc aizmigšanas un kas ir nozīmīgs tīšajai atmiņai, lai atcerētos faktus un notikumus, gan arī ātro viļņu miegs, kas pienāk aptuveni pēc sešām stundām un kura laikā palīdz saglabāt atmiņas, ir nozīmīgs motorisko prasmju apguvē un sekmē netīšos zināšanu apguves procesus (Harrison, Home & Rothwell, 2000; Kenway, Wilson, 2001; Werner, Born, 1999; Senjowski, Destexhe, 2000; Stickgold et al, 2000; Wilson, McNaughton, 1994).