1. Titullapa

Skābes, bāzes un sāļi

Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.

Rīga, 2011.

2. Ievads

Skābes, bāzes un sāļi

 

Skābes, bāzes un sāļi ir vielas, ar kurām ikdienā sastopas ikviens. Tie dabā sastopami ūdenī, ietilpst daudzu iežu sastāvā, arī dzīvajos organismos ir skābju un sāļu šķīdumi. Elektrolītiskās disociācijas procesi un jonu apmaiņas reakcijas dabā norisinās, ūdenī izšķīstot dažādiem sāļiem, ūdenī nonākot sadzīves un ražošanas notekūdeņiem, lauksaimnieciskās ražošanas piesārņojumam (minerālmēslojumam, augu aizsardzības līdzekļiem). Ikdienā sastopamies ar dažādiem dzērieniem, sadzīves ķīmijas šķīdumiem, ārstniecībā un kosmētikā lietojamiem šķīdumiem, kuriem ir dažāds sastāvs un vides pH. Ķīmiskā rūpniecība nav iedomājama bez sērskābes, sālsskābes un slāpekļskābes. Ikdienā cilvēks bieži sastopas ar skābju, bāzu un sāļu pārvērtībām (gatavojot ēdienu, izmantojot sadzīves vielas u.c). Šajā tematā audzēkņi izzina daudzus ikdienā aktuālus un praktiski nozīmīgus jautājumus.

 

Skābes, bāzes un sāļi ir vieni no svarīgākajiem tematiem gan pamatskolā, gan vidusskolā (skat. datorprezentāciju "Skābes, bāzes un sāļi"). Vidusskolas kursā tie atsevišķi nav izdalīti, bet iekļauti vispārīgās, neorganiskās un organiskās ķīmijas kursā. Vispārīgās ķīmijas temati „Elektrolītiskā disociācija” un „Elektrolītu reakcijas šķīdumos” balstās uz padziļinātu izpratni par bāzēm, skābēm un sāļiem. Mācot šos tematus, paralēli tiek runāts arī par indikatoriem, kuri parāda šķīdumu vides pH.

Apgūstot tematus par elektrolītisko disociāciju un elektrolītu reakcijām šķīdumos, audzēkņi apgūst jaunus jēdzienus: elektrolīti un neelektrolīti, elektrolītiskā disociācija, disociācijas pakāpe, vides pH, sāļu hidrolīze.

Apgūstot vielu šķīšanas procesu var izmantot materiālus no interneta vietnes http://www.chemie-interaktiv.net/flashfilme.htm#salz_wasser_lettisch.

Lai varētu labāk izprast, kas ir elektrolīti un neelektrolīti, var izmantot demonstrējumu „Vielu elektrovadītspēja”. Vērojot šo demonstrējumu, audzēkņi iepazīstas ar labi pazīstamu vielu, vielu šķīdumu un vielu maisījumu elektrovadītspēju. Audzēkņiem tiek piedāvātas darba lapas, kurās tiek ierakstīti novērojumi, secinājumi un izpildīti uzdevumi. Skolotājs pats var mainīt izmantojamās vielas atkarībā no audzēkņu specialitātes un skolas materiālajām iespējam. Ar daudzu vielu aprakstu, kuras var nopirkt veikalos un aptiekās, var iepazīties materiālā „Nepieciešamo ikdienas vielu iegādes iespēja”. Elektrovadītspējas noteikšanas iekārta un atsevišķu vielu elektrovadītspēja ir redzama attēlos "Vielu_elektrovadītspēja”, kurus var izmantot demonstrējumā.

Lai veicinātu izpratni par pH jēdzienu, var izmantot demonstrējumu „pH vērtības noteikšana dažādu vielu šķīdumos”. Vērojot šo demonstrējumu, audzēkņi atkārto un nostiprina zināšanas par indikatoru krāsas maiņu atkarībā no vides pH. Ja audzēkņiem nav nepieciešams atkārtot krāsas, tad var izmantot tikai universālindikatora papīrīti, ar kuru nosaka vides pH konkrētā šķīdumā vai vielu maisījumā. Ieteicams izmantot arī sarkano kāpostu indikatoru, lai audzēkņi atcerētos, ka indikatori ir ne tikai laboratorijā, bet sastopami arī dabā. Sarkano kāpostu indikatora pagatavošanas apraksts ir pievienots materiāliem " Sarkano kāpostu indikatora pagatavošana". Kā atsevišķu vielu iedarbībā krāsojas universālindikatora papīrīši parādīts „pH vērtības noteikšana…”. Šos attēlus var izmantot demonstrējumā. Šis temats ir ļoti nozīmīgs, jo vides pH ietekmē procesus cilvēka organismā, dabā un ražošanā. Jēdziena „Vides pH” izpratne ļaus audzēkņiem saprast informāciju masu mēdiju reklāmās un lasot informāciju presē (gan frizieriem, gan skaistumkopšanas speciālistiem, gan pavāriem, gan tehnisko specialitāšu pārstāvjiem). Lai audzēkņi to varētu labāk izprast, ieteicams veikt pētnieciskos darbus „Skābju iedarbība uz mājsaimniecības produktiem” (aktuāls pavāriem) un „Šampūnu sastāvdaļas, to nozīme” (aktuāls frizieriem). Veicot šādus darbus, audzēkņi attīsta un pilnveido pētnieciskās darbības prasmes: hipotēzes formulēšanu, darba gaitas plānošanu, laboratorijas trauku un piederumu pielietošanu, pareizu, drošu un videi nekaitīgu metožu izvēli, eksperimentu veikšanu un novērošanu, iegūto datu apstrādi un analīzi, secinājumu formulēšanu atbilstoši izvirzītajai hipotēzei un uzdevumiem. Tiek attīstītas un pilnveidotas sadarbības prasmes un māksla prezentēt savu darbu.

Vidusskolas kursā audzēkņi apgūst prasmi rakstīt jonu un saīsinātos jonu vienādojumus, izmantojot vielu šķīdības tabulu, mācās prognozēt iespējamās apmaiņas reakcijas pēc saīsinātajiem jonu vienādojumiem. Šīs prasmes palīdzēs attīstīt pētnieciskais darbs „Vannošanās un burbuļošana kopā ar ķīmiju”. Šis darbs praktiski parāda elektrolītiskās disociācijas nozīmi, kur ar to var saskarties ikdienā. Šis darbs ieteicams viesnīcu servisa, SPA un skaistumkopšanas speciālistiem. Darbs ļoti labi parāda, ka skābes un sāļi savstarpēji reaģē tikai tad, kad vielas ir disociējušas jonos (ūdenī), bet sausā vidē (starp kristāliskām vielām) reakcija nenotiek.

Audzēkņi mācās analizēt un izvērtēt informāciju, kas ir saistīta ar skābju, bāzu un sāļu ķīmiskajām īpašībām, ar darba drošības noteikumu ievērošanu ikdienā rīkojoties ar šīm vielām.

Ķīmiskās reakcijas nepārtraukti notiek ap mums. Tās ir gan pozitīvas, gan arī var izraisīt nevēlamas sekas. Audzēkņi vidusskolas kursā mācās novērtēt un izanalizēt cilvēka darbības ietekmi uz apkārtējo vidi. Ir ieteicams vienkāršs, bez sarežģītām iekārtām veicams projekts par skābo lietu veidošanos. Veicot šo projektu, tiek aktualizētas vides problēmas, kuras rodas cilvēka darbības vai dabas katastrofu rezultātā.

Tematā apgūto zināšanu nostiprināšanai un izpratnes veidošanai var izmantot dažādas grūtības uzdevumu piemērus.

Iesākot tematu, nepieciešams atkārtot pamatskolā iegūtās zināšanas: vielu iedalījums, vielu ķīmiskās formulas, nosaukumi, reakcijas vienādojumu sastādīšana, skābju, bāzu un sāļu ķīmiskās īpašības un praktiskā nozīme, pēc tam ieteicams demonstrēt datorprezentāciju „Elektrolītiskā disociācija”.

Tā kā skābes, bāzes un sāļi ir vielas, ar kurām cilvēki regulāri sastopas ikdienā, demonstrējumiem un audzēkņu laboratorijas darbiem pēc iespējas biežāk ieteicams izmantot ikdienā labi pazīstamas vielas, kas audzēkņiem palīdzēs saskatīt saikni starp mācību priekšmetu un reālo dzīvi. Šādas vielas var viegli pielāgot audzēkņu apgūstamajām profesijām (piemēram, pavāriem – etiķskābe, citronskābe, dzeramā soda, vāramais sāls, atkaļķošanas līdzekļi; viesnīcu servisa darbiniekiem – tīrīšanas līdzekļi; lauksaimniecības darbiniekiem – minerālmēsli; frizieriem – šampūni u.c.).

Šī temata izpratnes veicināšanai tiek piedāvāti demonstrējumi un pētnieciskie darbi, kurus ir iespējams veikt gan mācību stundu laikā, gan patstāvīgi brīvajā laikā un tikai pēc tam prezentēt šos darbus pārējiem audzēkņiem, tā veicinot interesi un izpratni par ķīmiju. Mācību vielas nostiprināšanai un apgūšanai tiek piedāvāti dažādas grūtības pakāpes uzdevumu piemēri, kurus var pielāgot audzēkņu spējām un atbilstoši viņu apgūstamajai profesijai.

Patstāvīgajos darbos ir piedāvāti daži situāciju apraksti, ko skolotājs, pēc saviem ieskatiem un nepieciešamības, var dažādot.

Tematu „Elektrolītiskā disociācija” un „Reakcijas elektrolītu šķīdumos” tematiskā plāna piemērs (MK noteikumi nr.715., izmantots mācību priekšmeta programmas paraugs, ISEC, 2008):

Nr.p.k.	Stundas temats	Piedāvātais materiāls
1.	Atkārtojums par skābēm, bāzēm un sāļiem.
2.	Elektrolītiskās disociācijas jēdziens. Vielu šķīšana. Skābju, bāzu un sāļu disociācija.	Prezentācija „Elektrolītiskā disociācija.”
3.	Elektrolīti un neelektrolīti.	DD „Vielu elektrovadītspēja” VM „Vielu elektrovadītspēja”
4.	Vides pH. Dabīgie skābju un bāzu indikatori.	DD „pH vērtības noteikšana dažādu vielu šķīdumos” Projekta darbs „ Lietus pH” Pētniecisks darbs „Šampūnu sastāvdaļas, to nozīme”
5.	Pētnieciskais darbs „Vannošanās un burbuļošana kopā ar ķīmiju”	PD ”Vannošanās un burbuļošana kopā ar ķīmiju”

Izmantotā literatūra:

Freienberg J., Flint A. Chemie fürs Leben am Beispiel von Zitronensaft und „Rohrfrei“ I
http://www.chemie1.uni-rostock.de/didaktik/pdf/Zitronensaft%20und%20Rohrfrei%20I.pdf

3. Elektrolīti un neelektrolīti

Šīs tēmas apgūšanai tiek piedāvats demonstrējuma apraksts skolotājam un darba lapa skolēnam, kura aizpilda vērojot demonstrējumu. Ja nav iespējams veikt demonstrējumu, tad tiek piedāvata prezentācija, kurā ir attēlota dažu vielu elektrovadītspēja.

3.1. Demonstrējums. Elektrolīti un neelektrolīti.

Demonstrējums

PP Vielu elektrovadītspējas noteikšana
DL Vielu elektrovadītspējas noteikšana

Vielu elektrovadītspējas noteikšana

Mērķis:

Veidot izpratni par elektrolītiem un neelektrolītiem, novērojot šo vielu šķīdumu elektrovadītspēju.

Audzēkņiem sasniedzamais rezultāts:

1. Atšķir elektrolītus un neelektrolītus.
2. Prot klasificēt vielu šķīdumus un maisījumus, kuri satur elektrolītus un neelektrolītus.

Darba piederumi, vielas:
Elektrovadītspējas iekārta (plakanā baterija – strāvas avots, spuldzīte 2-3 W, vara elektrodi, 3 vadiņi), 100 ml vārglāze, destilēts ūdens, atšķaidīta sālsskābe, tīrīšanas līdzekļa „Kret” šķīdums (pamatsastāvdaļa NaOH), atkaļķotāja „San – Van” šķīdums (satur HCl), (šos tīrīšanas līdzekļus var aizstāt ar citiem skābi vai sārmu saturošiem šķīdumiem, skat. nepieciešamo ikdienas vielu iegādes iespējas), vāramā sāls šķīdums, cukura šķīdums.

Elektrovadītspēja tiek mērīta tikai kvalitatīvi, tāpēc precīzas vielu koncentrācijas šiem demonstrējumiem nav svarīgas.

Darba gaita:
1. Iepazīstina audzēkņus ar iekārtu vielu elektrovadītspējas pārbaudei.

2. Audzēkņiem izsniedz darba lapas novērojumu pierakstīšanai un uzdevumu izpildei vielas nostiprināšanai.

3. Ar elektrovadītspējas noteikšanas iekārtu pārbauda, vai doto vielu šķīdumi vada elektrisko strāvu.

 

Pirms demonstrējuma skolotājam jāpārbauda doto vielu elektrovadītspēja. Izmantojot bateriju, ne vienmēr var nodemonstrēt vāju elektrolītu vadītspēju (piem., citronskābei, krāna ūdenim spuldzīte var arī neiedegties). Pirms katra šķīduma elektrovadītspējas pārbaudes elektrodi un vārglāze rūpīgi jānoskalo ar destilētu ūdeni.

Ja nav iespējams veikt demonstrējumu, tad var izmantot pievienoto prezentāciju.

(Adaptēts pēc projekta „Mūsdienu satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” materiāliem.)

4. Elektrolītiskā disociācija

Ar elektrolītiskās disociācijas procesiem un elektrolītu reakcijām šķīdumos cilvēki sastopas ikdienā. Lai veicinātu viņu izpratni par šiem procesiem un veidotu saikni starp ķīmijas priekšmetu un reālo dzīvi, šajā nodaļā tiek piedāvāts pētniecisks darbs topošajiem viesnīcu darbiniekiem "Vannošanās un burbuļošana kopā ar ķīmiju".

4.1. Prezentācija. Elektrolītiskā disociācija

Prezentācija "Elektrolītiskā disociācija" (ppt)

Prezentācija "Elektrolītiskā disociācija" (pdf)

4.2. Pētniecisks darbs. Vannošanās un burbuļošana kopā ar ķīmiju.

DL Vannošanās un burbuļošana kopā ar ķīmiju

Vannošanās un burbuļošana kopā ar ķīmiju

Viesnīcu , SPA un skaistumkopšanas darbiniekiem

Projekta darba ietvaros skolēni iepazīstas ar vannas bumbu sastāvu, salīdzina to ar cepamā pulvera un šķīstošo medicīnas tablešu sastāvu, iepazīstas ar sastāvdaļu funkcijām. Skolēni noskaidro, kāpēc šo produktu darbības mehānisms balstīts uz vienu un to pašu principu. Skolēni veido savas vannas bumbas no veikalā nopērkamajiem produktiem .

Darba 1.daļā audzēkņi iepazīstas ar vannas bumbu, cepamā pulvera, dažādu putojošo zāļu ķīmisko sastāvu, novērtē šo sastāvdaļu funkcijas.

Darba 2.daļā audzēkņi paši pagatavo savu vannas bumbu. Veicot darbu, kartupeļu cieti var aizstāt ar kukurūzas cieti. Kā pamateļļu var izmantot jebkuru vājas koncentrācijas eļļu, piemēram, aromātiskās masāžas eļļas, aromātisko eļļu (koncentrētu), pārtikas krāsvielas var arī nepievienot. Gan vannas bumbu, gan cepamā pulvera pamatsastāvdaļas ir dzeramā soda (nātrija hidrogēnkarbonāts NaHCO₃) un citronskābe (2-hidroksipropān-1,2,3-trikarbonskābe, НООС–СН₂–C(COOH)(OH)–СН₂–СООН). Šīm vielām savstarpēji reaģējot izdalās ogļskābā gāze (CO₂).

Vannas bumbu viena no sastāvdaļām ir magnija sulfātu (MgSO₄). Magnija sulfātu var nopirkt aptiekās, kurās zāles gatavo uz vietas ( sauc arī par rūgto jeb angļu sāli, vai Epsom sāli). Ja nav iespējams iegādāties magnija sulfātu, var pagatavot vannas bumbas bez šīs sastāvdaļas

Magnijs ir viena no svarīgākajām minerālvielām cilvēka organismā, lielākā daļa magnija atrodas kaulos, daļa sirds un skeleta muskuļos, pārējais asins plazmā un citos audos, magnija joni piedalās daudzos bioķīmiskos procesos. Magnijs nepieciešams normālai kaulu, šūnu membrānu struktūras veidošanai. Tam ir liela nozīme enerģijas veidošanai un uzkrāšanai organisma šūnās. Piedalās organisma termoregulācijas procesā.
Magnija joni samazina nervu sistēmas uzbudināmību, ietekmē nervu impulsu vadīšanu, rada nomierinošu efektu. Magnijs nepieciešams normālai kalcija vielmaiņai, kopīgi tie nodrošina nepieciešamo nervu un muskuļu tonusu (magnijs samazina, kalcijs paaugstina), tādējādi tie regulē muskuļu kontrakcijas. Magnijs mazina muskuļu tonusu, atslābina tos, tādējādi tam ir pretkrampju darbība. Izšķīdinot siltā ūdenī magnija sulfātu, tas disociē jonos:

MgSO₄ → Mg²⁺+SO₄^2- un caur ādas porām tas nedaudz nonāk cilvēka organismā.

Kartupeļu ciete nepieciešama, lai saturētu kopā visas sastāvdaļas. Sevišķi uzmanīgiem jābūt, pievienojot ūdeni, jo ūdens klātbūtnē var sākties reakcija starp dzeramo soda un citronskābi. Ūdens nepieciešams, lai labāk saliptu pamatsastāvdaļas.

Darba noslēgumā audzēkņiem jāizprot skābju un sāļu ķīmiskās īpašības, vielu disociācija, ķīmiskās reakcijas ātrumu ietekmējošie faktori, jāprot novērtēt vannas bumbu, cepamā pulvera un putojošo zāļu sastāvdaļu funkcijas un nozīme.

Darbs izmantojams, apgūstot tematus:”Vielu elekrolītiskā disociācija”, „Jonu apmaiņas reakcijas”.

(Adaptēts pēc http://www.parsel.uni-kiel. de/cms/, Bērzleja V. Pētniecisko projektu izmantošanas iespējas vidusskolas ķīmijas kursā)

5. pH vērtības noteikšana

Apgūstot tematus par bāzēm, skābēm un sāļiem, paralēli tiek runāts arī par indikatoriem, kuri parāda vides pH. Lai veicinātu izpratni par pH jēdzienu, šajā nodaļā tiek piedāvāts demonstrējums un skolēnu darba lapa "pH vērtības noteikšana dažādu vielu šķīdumos".

Ja demonstrējumu nav iespējams veikt praktiski, tad var izmantot prezentāciju, kurā ir redzami dažu vielu šķīdumu vides pH.



Lai veicinātu izpratni par vielu vides pH nozīmi dabā, ieteicams audzēkņiem patstāvīgi izstrādāt projektu darbu "Skābie lieti". Frizieriem ieteicams izmantot pētniecisko darbu "No kā sastāv šampūni?", kurā viņi praktiski noskaidro, kā matus ietekmē šampūnu vides pH .

5.1. pH vērtības noteikšana

pH vērtības noteikšana dažādu vielu šķīdumos

PP pH vērtības noteikšana

DL pH vērtības noteikšana

Mērķis

Veidot izpratni par pH jēdzienu, veicot demonstrējumu.

Audzēknim sasniedzamais rezultāts

· Novēro demonstrējumu, secina par šķīdumu vidi.

· Secina, kuri joni šķīdumā nosaka šķīduma vides pH.

· Secina, kā, atkarībā no vides pH, maina krāsu dabiskie indikatori.

Nepieciešamās vielas un piederumi

Universālindikatora papīrītis, fenolftaleīna šķīdums, metiloranžā šķīdums, sarkano kāpostu indikatora šķīdums, destilēts ūdens, 0,01M šķīdumi:, sālsskābe, nātrija hidroksīds, 50% citronskābes šķīdums. Vielu maisījumu šķīdumi: tīrīšanas līdzekļa „San–Van”(rūpnieciski sagatavots šķīdums), kanalizācijas cauruļu tīrīšanas līdzeklis „Kret” (pārdošanā granulas, pamatsastāvdaļa NaOH), u.c. sadzīvē izmantojami bezkrāsaini šķīdumi un dzērieni, 5 mēģenes, mēģeņu turētājs.

Darba gaita

Uzmanību! Sārmi ir kodīgas vielas!

1. Ar universālindikatora papīrīšiem nosaka destilēta ūdens, citronskābes, sālsskābes, nātrija hidroksīda šķīdumu pH vērtības. (Skolēni iegūtās pH vērtības un disociācijas vienādojumus ieraksta darba lapas tabulā. Citronskābei disociācijas vienādojums nav jāraksta.)

2. Audzēkņi secina, vai vide ir skāba, neitrāla vai bāziska.

3. Audzēkņi kopā ar skolotāju izdara secinājumu, kuri joni nosaka šķīduma vides pH.

4. Aktualizējot un atkārtojot pamatskolā apgūtās zināšanas nosaka, kā mainās fenolftaleīna, metiloranžā un sarkano kāpostu indikatora krāsojums, ja dažus pilienus šo vielu šķīduma piepilina citronskābes, sālsskābes, nātrija hidroksīda, „San–Van” un „Kret” šķīdumiem („Kret” - pārdošanā ir granulās, jāgatavo šķīdums).

5. Audzēkņi izdara secinājumus, kuru jonu satur tīrīšanas līdzekļu „San–Van” un „Kret” šķīdumi (Šos tīrīšanas līdzekļus var aizstāt ar citiem skābi vai sārmu saturošiem bezkrāsainiem šķīdumiem. Skat. Ikdienas vielu iegādes iespējas).

6. Ar universālindikatoru papīrīšiem nosaka pH vērtību dažādiem bezkrāsainiem dzērieniem.

7. Izdara secinājumus, kurš jons nosaka dzēriena vides pH.

Jautājumi audzēkņu izpratnes pārbaudei

· Kurš jons nosaka skābu vidi šķīdumā?

· Kurš jons nosaka bāzisku vidi šķīdumā?

· Kāpēc jāzina ikdienā lietojamo vielu vides pH?

· Kādi drošības noteikumi jāievēro, strādājot ar sadzīves vielām?

· Kur var iegūt informāciju par sadzīves vielu bīstamību?

· Ar ko jāmazgā rokas pēc ogu lasīšanas vai tīrīšanas, lai tās nekrāsotos zilas?

Metodiskas piezīmes skolotājiem

· Destilētā ūdens vietā var izmantot parasto krāna ūdeni.

· Eksperimenti parāda, ka H⁺ joni nosaka šķīduma skābo vidi, bet OH^- - bāzisko vidi.

· Eksperimenti parāda, ka kaļķakmens noņēmēji satur skābi, bet kanalizācijas cauruļu attīroši līdzekļi satur kristālisku NaOH.

· Šie eksperimenti parāda, ka ikdienā lietojamo vielu šķīdumiem un dzērieniem ir dažāds pH, un ka to var noteikt ar dabiskām vielām (dabiskiem indikatoriem).

· Dažādiem saldinātiem, gāzētiem dzērieniem (piemēram,”Sprit”, Kvass u.c.) vides pH ir 2,5 – 3,4 . Šādu dzērienu regulāra, pārmērīga lietošana bojā zobu emalju un kairina kuņģa gļotādu, kas ar laiku var izraisīt veselības problēmas.

· Ar skaistumkopšanu saistītajām profesijām dzērienu vietā var izmantot dažādus kosmētisko līdzekļu šķīdumus, kuru vides pH ir ļoti nozīmīgs.

· Tīrīšanas līdzekļus var iegādāties saimniecības preču veikalos.

(Adaptēts pēc projekta „Mūsdienu satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos”)

5.2. Šampūnu sastāvdaļas

Skolotāja lapa

DL No kā sastāv šampūni?

Šampūnu sastāvdaļas un to nozīme

(darbs piemērots frizieriem)

Projekta darba mērķis ir iepazīties ar šampūna sastāvdaļām, ar to nozīmi šampūnos, nostiprināt zināšanas par mazgāšanas līdzekļu funkcijām un produktu ietekmi uz vidi.

Darba 1.daļā audzēkņi noskaidro šampūnu sastāvdaļas, izpēta to funkcijas šampūnos. Audzēkņiem jāpaskaidro, ka tuvāk ar virsmas aktīvām vielām viņi iepazīsies apgūstot organiskās ķīmijas kursu, tomēr ir svarīgi zināt ikdienā izmantojamo vielu sastāvdaļas un to ietekmi un nozīmi. Jārosina skolēnus apkopot informāciju par virsmas aktīvām vielām, to nozīmi mazgāšanas līdzekļos.

. Mazgāšanas līdzekļu svarīgākie uzdevumi ir

· samazināt ūdens virsmas spraigumu;

· atdalīt netīrumus no virsmas;

· uzturēt netīrumus suspendētā veidā, lai to daļiņas nesaliptu un tās būtu iespējams atdalīt no virsmas.

Šampūnu sastāvdaļas var atšķirties, taču ir vielas, kas ietilpst visu šampūnu sastāvā.

• Virsmaktīvās vielas. Šampūnu sastāvā ietilpst anjonu virsmaktīvās vielas, jo tās ir mazāk bīstamas acīm. Virsmaktīvās vielas nodrošina mazgājošo darbību. Šampūnu sastāvā kā virsmaktīva viela ietilpst nātrija laurilsulfāts (CH₃(CH₂)₁₀CH₂(OCH₂CH₂)_nOSO₃Na);

· Konservanti. Kā konservantus izmanto parabēnus (metil 4-hidroksibenzoāts, etil 4-hidroksibenzoāts u.c.). Uzskata, ka šie ķīmiskie savienojumi var izsaukt alerģisku reakciju;

· Viskozitāti palielinoša viela. Izmanto nātrija hlorīdu (NaCl);

· Mitrumu uzturošas vielas. Izmanto 1,2-propāndiolu (propilēnglikols, CH₃CHOHCH₂OH).

· Smaržvielas un krāsvielas. To uzdevums ir radīt «dabīgu augu» smaržu un krāsu, kas ir svarīga mārketinga sastāvdaļa, bet tām nav praktiskas nozīmes.

Darba 2.daļā skolēni paši pagatavo šampūnu par pamatu izmantojot Kastīlijas ziepes (Castile Soap).Tās ir šķidrās ziepes, kas gatavotas uz olīveļļas bāzes un satur ļoti maz piemaisījumu. Ja nav pieejamas Kastīlijas ziepes, var izmantot šampūna bāzi vai ziepju pamatmasu, kas ir dabīgas vielas, bez sulfātiem un parabēniem, aromāta un citām piedevām. Šos produktus ir iespējams iegādāties interneta veikalā „Bb factory” vai arī eko veikalos. Ja nav pieejami šie produkti eksperimentus veiciet tikai ar veikalā pieejamiem šampūniem.

Darba 3.daļā skolēniem jāizpēta šampūna „dzīves cikls”, no kādām vielām tiek iegūtas šampūnu pamatsastāvdaļas, jāizanalizē resursi, kā arī jāveic vides ietekmes analīze. Ļoti svarīgi ir pārrunāt no kādiem materiāliem tiek ražots šampūna iepakojums un kas notiek ar to pēc šampūna izlietošanas. Produkta „dzīves cikla” novērtēšanā pēta, cik daudz izejvielu un enerģijas patērē, cik daudz (cieto, šķidro un gāzveida) atkritumu tiek radīti katrā no produkta dzīves posmā- ražojot, sadalot, izmantojot.

Viens no darba mērķiem ir noteikt, kur ir iespējami uzlabojumi, lai samazinātu produktu ietekmi uz vidi. Darba beigās skolēniem jāspēj novērtēt šampūna sastāvdaļu nozīme, ietekme uz cilvēka organismu, jāprot aktualizēt vides, sociālās un ekonomiskās problēmas.

Darbu var izmantot apgūstot tematu „Vides pH”. Pēc skolotāja izvēles var izmantot tikai darba 3. daļu vai arī visu darbu. Vēl ļoti labi šo darbu var izmantot, apgūstot tematu: „Sadzīvē izmantojamās vielas un materiāli”.

(Adaptēts pēc http://www.parsel.uni-kiel. de/cms/, Bērzleja V. Pētniecisko projektu izmantošanas iespējas vidusskolas ķīmijas kursā)

5.3. Skābie lieti

Skābo lietu projekts

Projekts paredzēts: pamatskolas un vidusskolas audzēkņiem.

Projekta mērķis:  1) gūt iemaņas lietus skābuma mērīšanā,

  2) izprast laika apstākļu ietekmi uz lietus skābumu,

   3) atrast vietējos piesārņotājus konkrētajā teritorijā.

Projekta uzdevumi: 

1. Iepazīties ar skābo lietu veidošanos procesu.

2. Pētīt literatūru par lietus ūdeņu pH pasaulē un Latvijā.

3. Izveidot monitoringa staciju un veikt novērojumus un datu reģistrāciju 

Papildinformācija: projektu sākot audzēkņi sameklē informāciju un sagatavo aprakstu „Skābie lieti – to veidošanās un radītās sekas”.

Projekta materiāli: a) pH – metrs (var izmantot ar universālindikatora papīrīšus, bet rezultāti būs neprecīzi un, iespējams, nebūs redzamas atšķirības starp mērījumiem),

  b) standartšķīdumi pH – metra kalibrēšanai, destilēts ūdens,

  c) 200 cm augsts stabiņš (plastmasas pudeles nostiprināšanai),

  d) nogriezta plastmasas pudele nokrišņu savākšanai,

  e) 2 stingras gumijas saites,

  f) pagara auduma lenta,

  g) jauni nelietoti polietilēna maisiņi,

  h) kompass,

  i) mērcilindrs,

  j) pierakstu burtnīca.

Projekta norise: 1. Monitoringa stacijas izveidošana.

Monitoringa stacijai jāatrodas pietiekamā attālumā no mājām un kokiem, lai lietus kolektorā (plastmasas pudelē) kopā ar nokrišņiem neiekļūtu nekādi lieki piemaisījumi. Jāierok zemē mietiņu, tā, lai ~ 150 cm paliktu virs zemes. Ar gumijas saišu palīdzību pie šī mietiņa piestiprina lietus kolektoru. Tīru polietilēna maisiņu ieklāj kolektorā ( to veicot jāraugās, lai rokas būtu pilnīgi tīras). Uz mietiņa zem kolektora piesien auduma lentu tā, lai tās gali neiemērktos kolektorā.

 2. Mērījumu veikšana.

1. Katru dienu nosaka vēja virzienu pēc plīvojošas lentas. Piesārņojums tiek pārnests no vienas teritorijas uz citu ar valdošajiem vējiem, tāpēc svarīgi noteikt vēja virzienu.

2. Katru reizi nosaka nokrišņu veidu – sniegs, lietus u.c.

3. Ja maisiņā ūdens ir vairāk nekā 1 tējkarotīte, tad izņemot maisiņu no kolektora un pārlej ūdeni mērcilindrā – nomēra ūdens daudzumu. Ja ūdens maisiņā ir mazāk nekā viena tējkarote, tad mērījumiem tas neder. Tad nomaina maisiņu un gaida lietu.

4. Sagatavo pH – metru darbam un nosaka lietus ūdens pH.

5. Iegūtos rezultātus ieraksta burtnīcā tabulā.

Datums	Vēja virziens	Nokrišņu veids	Nokrišņu daudzums (ml)	pH

Secinājumi pēc projekta:

1. Vai vēja virziens liecina par tuvējo piesārņojuma avotu ietekmi uz nokrišņu pH?

2. Vai nokrišņi bija sniega vai lietus veidā, kā atšķiras rezultāti katrā gadījumā?

3. Vai lietus, kas nolijis pēc vairākām sausām dienām, ir skābāks nekā citreiz?

4. Vai lietus skābums ir atkarīgs no gada laika?

Projekts var ilgt vienu vai vairākus mēnešus!

6. Sarkano kāpostu indikatora pagatavošana

Sarkano kāpostu indikatora pagatavošana

Lai katru reizi nebūtu jāsmalcina kāpostu lapas, var pagatavot indikatoru, kurš ir ilgstoši uzglabājams.

Piederumi un vielas:

0,5 L burciņa ar vāku, 0,5 L stikla pudele ar korķi, piltuve ar filtrpapīru,svaigi sarkanie kāposti, etanols vai degvīns.

Pagatavošana:

· Svaigu kāpostu lapu sīki sagriež un ievieto vārglāzē. Pielej tik daudz spirta, lai kāposti būtu pārsegti, un atstāj ievilkties 48 stundas. Ja ekstrakcijas ilgumu palielina, tad indikatora krāsas intensitāte pastiprinās.

· Šķīdumu nofiltrē, ielej pudelē un trauku nomarķē. Indikatoru var ilgstoši uzglabāt ledusskapī, bez ledusskapja glabājas ~ vienu mēnesi.

· Var pagatavot sarkano kāpostu indikatora papīrīšus: filtrpapīru ievieto Petri – trauciņā, piesātina ar sarkano kāpostu indikatoru un izžāvē (žāvē gaisā, uz appkures ierīcēm vai ar fēnu). Piesātināšanas procesu ieteicams veikt vairākas reizes.

· Sarkanā kāposta indikators skābā vidē krāsojas sarkans, neitrālā vidē – zilganviolets, bet bāziskā - no zaļa līdz dzeltenam.

Indikatoru audzēkņi var pagatavot arī mājas apstākļos.

Sarkano kāpostu indikatoru krāsas atkarībā no vides pH.

http://www.kdc.lu.lv/eksperimenti.html

7. Pētniecisks darbs. Skābju iedarbība uz mājsaimniecibas produktiem

DL Skābju iedarbība uz mājsaimniecības produktiem

(Ieteicams pavāriem)

Mērķis

Veidot izpratni par dabiskajiem indikatoriem sadzīvē, to praktisko pielietojumu.

Sasniedzamais rezultāts

· Formulē hipotēzi par skābju iedarbību uz mājsaimniecības produktiem.

· Plāno darba gaitu eksperimenta veikšanai.

· Veic un pieraksta novērojumus, analizē rezultātus, izdara secinājumus.

· Iepazīstina ar sava eksperimenta rezultātiem citus audzēkņus.

Saskata un formulē pētāmo problēmu	Formulē hipotēzi	Saskata (izvēlas) un sagrupē lielumus, pazīmes	Izvēlas atbilstošus darba piederumus un vielas	Plāno darba gaitu, izvēloties drošas, videi nekaitīgas darba metodes	Novēro, mēra un reģistrē datus	Lieto darba piederumus un vielas	Apstrādā datus	Analizē, izvērtē rezultātus, secina	Sadarbojas strādājot grupā (pārī)	Iepazīstina ar darba rezultātiem
Dots	Mācās	–	Dots	Mācās	Patstā­vīgi	Patstā­vīgi	–	Patstā­vīgi	Patstā­vīgi	–

Šis darbs tiek piedāvāts kā mājās veicams pētnieciskais darbs. Piedāvāti situāciju apraksti, kurus izvēlas vai nu paši audzēkņi vai skolotājs atbilstoši audzēkņiem apgūstamajai profesijai.

Audzēkņi zina kas ir vides pH, ko tas parāda. Jāzina kā var noteikt vides pH. Skolotājs ar audzēkņiem izrunā, ka indikatori var būt ne tikai vielas laboratorijas plauktos, bet arī vielas ar kurām sastopas ikdienā, arī virtuvē: tēja, sarkano kāpostu lapas, melleņu sula u.c. Kopā ar skolēniem izvirza hipotēzi. Rosina (izmantojot dotos darba piederumus un vielas, strādājot pāros) pierakstu kladēs saplānot eksperimenta darba gaitu hipotēzes pārbaudei (laiks 5 minūtes).

Paskaidro, ka darba gaita ir jāplāno pa soļiem – ko darīt vispirms, ko pēc tam. Darba gaitas soļi ir jānumurē, formulējumam jābūt skaidram un saprotamam, lai strādājot pēc apraksta ir saprotams, kas jādara. Jābūt norādītam, ko dara, kādu trauku vai piederumu lieto, cik liels šķīduma tilpums jāizmanto.

Skolotājs pārbauda uzrakstīto darba gaitu, aicinot dažus skolēnus to nolasīt. Kopīgi veic korekcijas un vienojas par veiksmīgāko variantu. Pirms eksperimenta veikšanas, atgādina par drošības noteikumiem, strādājot ar kodīgām vielām. Jāpārrunā uz iepakojuma lasāmie brīdinājumi un jāizskaidro drošības pasākumi.

Darba gaitas piemērs

1. Pagatavo ~ 150 ml svaigu melnās tējas uzlējumu.

2. Pievieno divus pilienus 2 -5 pilienu citronu sulas.

3. Trīs glāzēs sagatavo ļoti sīki sasmalcinātus sarkano kāpostu gabaliņus.

4. Vienā glāzē pielej 2 – 3 ml ūdens, otrajā – tādu paši daudzumu citronu sulas, trešajā – galda etiķi

Rezultātu izvērtēšana, secinājumi

Rezultātu izvērtēšanu un secināšanu audzēkņi veic patstāvīgi, atbildot uz jautājumiem.

P.S. Darbs ir vienkāršs. Ieteicams izmantot pētniecisko prasmju attīstīšanai.

8. Uzdevumu piemēri

Uzdevumu piemēri par tematiem „Elektrolītiskā disociācija un jonu apmaiņas reakcijas”

1. uzdevums

Atzīmējiet vai apgalvojums ir pareizs vai nepareizs!

Apgalvojums	Jā	Nē
Neelektrolīti elektrisko strāvu spēj vadīt tikai šķīdumos.
Stipri elektrolīti ūdens šķīdumos pilnīgi disociē jonos
Vielu disociācijas pakāpe ir atkarīga no temperatūras
Visas skābes ir stipri elektrolīti
Vides skābumu nosaka ūdeņraža jonu klātbūtne

2. uzdevums

Elektrisko strāvu spēj vadīt:

a) sēra šķīdums tetrahlormetānā (organiskais šķīdinātājs),

b) Joda šķīdums spirtā,

c) sērskābes šķīdums ūdenī.

3. uzdevums*

Vienāda daudzuma un vienādas koncentrācijas K₂SO₄, ZnCl₂ un Ba(OH)₂ šķīdumi tika ielieti vārglāzē. Šķīdumā pārsvarā palika

a) Ba²⁺ un Cl^-,

b) Zn²⁺ un SO₄^2-,

c) K⁺ un OH^-,

d) K⁺ un Cl^-.

4. uzdevums

Jonu – apmaiņas reakcija līdz galam nenotiek:

a) Al₂(SO₄)₃ + 6NaOH → 2Al(OH)₃↓ + 3Na₂SO₄

b) 3KCl + Al(NO₃)₃ → AlCl₃ + 3KNO₃

c) K₂CO₃ + 2HCl → 2KCl + H₂O + CO₂↑

5. uzdevums

Cilvēka kuņģa sula satur sālsskābi. Ja ir paaugstināts kuņģa sulas daudzums, tad cilvēki kuņģī jūt dedzinošas sāpes. Lai mazinātu sāpes lieto tabletes „Renie”, kuru sastāvā ietilps kalcija un magnija karbonāts. Kāpēc sāpju mazināšanai lieto tabletes „Renie”? Atbildi pamato ar molekulārajiem, jonu un saīsinātiem jonu vienādojumiem

6. uzdevums

Pabeidz teikumus!

Gurķu marinādes gatavošanai izmanto ……………………………… .

Automašīnu akumulatoros pilda ………………………….. , bet elektrisko transportlīdzeļu akumulatoros pilda …………………………………………. .

C vitamīns jeb …………………………………… veicina cilvēka imunitātes nostiprināšanu.

Rabarberos pēc ziedēšanas vairāk veidojas ………………………………, tāpēc tos nav ieteicams lietot uzturā.

Limonādes kā antioksidantu un skābuma regulētāju izmanto ………………………………….

Ķemeru sēravotu ūdens satur …………………………………. .

7. uzdevums

Ķīmijas nodarbībās audzēkņi noskaidroja, ka alumīnijs spēj reaģēt gan ar sārmiem, gan ar skābēm. Audzēkņi apguva, kas ir vides pH un kā to var noteikt. Lienei mājās ir saglabājies alumīnija katls, kuru viņas mamma regulāri izmanto. Liene grib noskaidrot, vai tajā drīkst gatavot ēdienu. Lūdzu palīdzi izveidot eksperimenta plānu, ar kuru šo problēmu varētu noskaidrot!

8. uzdevums

No rūpnīcas „Liepājas metalurgs” 2002. gadā atmosfērā izplūda 124 t sēra dioksīda. Aprēķini:

a) masu sērpaskābei, kas izveidojās, sēra(IV) oksīdam reaģējot ar ūdens tvaiku;

b) masu tvaikam, kas tika patērēts šajā procesā. (www.liepaja.lv/uload/Pashvaldiiba/Dome/Vides_nodalja/3_nodala.pdf)

9. uzdevums

Gruzijā ražotais minerālūdens „Borjomi” tiek pārdots Latvijas veikalos. Etiķetē norādīts minerālūdens sastāvs:

Katjons	mg/L	Anjons	mg/L
Na+	1305 -1650	HCO3-	350 – 435
K+	15 – 45	Cl-	< 50
Ca2+	20 -150	SO42-	< 50
Mg2+	20 -150	F-	<1,0

a) sastādi formulas sāļiem, kuri var veidoties no joniem, kas atrodas minerālūdens sastāva! Nosauc tos!

b) Kura katjona koncentrācija minerālūdenī ir vismazākā?

c) Kura anjona koncentrācija minerālūdenī ir vislielākā?

10. uzdevums

Doti 10% sāļu šķīdumi: NaCl, CaCO₃, Na₂S, MgSO₄, AgNO₃, CuSO₄, Na₂SO₃. Kuri no šiem sāļu šķīdumiem reaģēs ar hlorūdeņražskābi? Sastādi pētījuma plānu. Atbildi pamato, sastādot molekulāros, jonu un saīsinātos jonu vienādojumus!

11. uzdevums

Pārbaudi! Vai mūsdienās skolas krīta sastāvā ietilpst ogļskābes sāļi! Sastādi pētījuma plānu! Atbildi pamato!

12. uzdevums

Uzraksti molekulāros un jonu vienādojumus dotajiem saīsināto jonu vienādojumiem!

a) Pb²⁺ + 2I^- → PbI₂↓

b) CO₃^2- + 2H⁺ → CO₂↑ + H₂O

c) H⁺ + OH^- → H₂O

d) Fe²⁺ + 2OH^- → Fe(OH)₂↓

e) Cu²⁺ + S^2- → CuS↓

13. uzdevums

Notekūdeņi satur daudz fosfātjonus. Attīrīšanas iekārtās tiek veikta ķīmiska fosfātjonu izgulsnēšana, kas ļauj pie ne pārāk augstām izmaksām pazemināt fosfora saturu par 90 – 95%. Uzraksti vismaz piecas vielu formulas, kuras ieteiktu fosfātjonu izgulsnēšanai! Uzraksti saīsinātos jonu vienādojumus!

14. uzdevums

Dotas trīs numurētas mēģenes ar šādiem sāļu šķīdumiem: Na₂CO₃, BaCl₂, AlCl₃. Izmantojot universālindikatora papīrīšus, nosaki kurā mēģenē atrodas katra sāls šķīdumus! Sastādi pētījuma plānu! Atbildi pamato!

15. uzdevums

Ūdensvada ūdenī Ca²⁺ jonu koncentrācija ir 8,2 mmol/L. Lai novērst ūdens cietību izmantoja Na₂CO₃. Aprēķini masu un daudzumu Na₂CO₃, kas nepieciešams, lai mīkstinātu 1 m³ šāda ūdens.

16. uzdevums

Pabeidz teikumus!

 Pozitīvi lādētos jonus sauc par ........................................................ , bet negatīvi lādētos

jonus - par ............................................................ . Procesu, kurā elektrolīti ūdens šķīdumā

sadalās pretēji lādētos jonos, sauc par.................................................

................................................................ . Skābes ir elektrolīti, kas ūdens šķīdumā disociē

pozitīvos ...................................................... jonos un negatīvos ......................................................

........................................... jonos. Skābes atlikuma negatīvā lādiņa vērtību nosaka ........................

*Paaugstinātas grūtības uzdevums

9. Ikdienas vielu iegāde

Nepieciešamo ikdienas vielu iegādes iespējas

Mūsu veikalos un aptiekās ir ļoti liels dažādu vielu piedāvājums, kuras var izmantot ķīmijas mācību procesā. Šīs vielas var iedalīt 3 grupās: skābi saturošie - atkaļķotāji (sālsskābe, citronskābe u.c.), sārmu saturošie cauruļu tīrīšanas līdzekļi, (nātrija hidroksīdu) un putojošie dzērieni. Atkaļķotāji, kuri paredzēti tējkannu, gludekļu, kafijas automātu tīrīšanai satur citronskābi, izlietņu un sanitāro telpu uzkopšanai paredzētie līdzekļi satur sālsskābi, fosforskābi vai citas neorganiskās skābes. Skābi saturošie atkaļķotāji ir izmantojami ķīmijas stundās, lai varētu izmantot demonstrējumos vai laboratorijas darbos, veicot skābju reakcijas ar metāliem, neitralizācijas reakcijas, nosakot vides pH.

Skābi saturošie līdzekļi:

· citronskābe - nopērkama pārtikas veikalos, kristāliska viela, tās šķīdums labi reaģē ar magniju, cinku, dzelzi, karbonātiem, labi iedarbojas ar indikatoriem;

· Anti Calc „Melitta” – kafijas automātu tīrīšanai paredzēts līdzeklis, satur citronskābi, kristāliska viela; nopērkams veikalos, kuros pārdod sadzīves ķīmiju;

· atkaļķotājs 6164 (Rayen) – paredzēts tējkannu, kafijas automātu un gludekļu tīrīšanai, satur citronskābi, cieta kristāliska viela; nopērkams veikalos, kuros pārdod sadzīves ķīmiju;

· SAN – VAN – tīrīšanas līdzeklis (att.), satur neorganiskās skābes, bezkrāsains šķīdums, var izmantot pH noteikšanai, labi reaģē ar metāliem; nopērkams veikalos, kur pārdod sadzīves ķīmiju;

· HG – profesionāls līdzeklis kaļķakmens noņemšanai, bezkrāsains šķīdums, izmantot pH noteikšanai, labi reaģē ar metāliem; nopērkams veikalos, kur pārdod sadzīves ķīmiju (att.);

· „Aina Contact” – želejveida rūsas noņemšanas līdzeklis. Zaļas krāsas želeja, krāsas dēļ nevar noteikt vides pH ar indikatoriem, reaģē ar metāliem, var labi novērot ūdeņraža izdalīšanos, reakcijā ar dzeramo sodu var labi redzēt ogļskābās gāzes izdalīšanos, gāzes burbulīši lēni izdalās no želejveida masas, tāpēc ir ļoti labi saskatāmi; nopērkams veikalos, kur pārdod sadzīves ķīmiju (att.);

· universāls vannas istabas cietu virsmu tīrītājs C188 ECO Washroom Cleaner – satur citronskābi, bezkrāsains šķīdums, reaģē ar metāliem, karbonātiem; nopērkams veikalos, kur pārdod sadzīves ķīmiju;

· Atkaļķošanas līdzeklis G461 BUZ CONTRACALC – satur ortofosforskābi, zaļganā krāsā, koncentrēts, pirms izmantošanas var atšķaidīt; nopērkams veikalos, kuros pārdod sadzīves ķīmiju;

Ķīmijas mācību stundās, apgūstot tematus „Bāzes”, „Skābes” un „Sāļi”, ļoti labi var izmantot sārmus saturošos tīrīšanas līdzekļus, kuri galvenokārt ir paredzēti cauruļu tīrīšanai:

· Biolar cauruļu tīrīšanas līdzeklis „Kurmis” – šķīdums zaļā krāsā, satur nātrija hidroksīdu; var izmantot, lai novērotu tā iedarbību uz organiskām vielām vai veikt neitralizācijas reakcijas; nopērkams veikalos, kuros pārdod sadzīves ķīmiju;

· Ewol Profesional Formula EX – sārmains, sarkanā krāsā, satur hloru; var izmantot, lai novērotu iedarbību uz organiskām vielām; nopērkams veikalos, kuros pārdod sadzīves ķīmiju;

· Kanalizācijas cauruļu tīrīšanas līdzeklis „Крот” – granulas, satur nātrija hidroksīdu, labi šķīst ūdenī; var izmantot, lai novērotu iedarbību ar indikatoriem un sārmu iedarbību uz organiskām vielām, kā arī neitralizācijas reakciju veikšanai (. att.);

· Kanalizācijas cauruļu tīrīšanas līdzeklis „Kret” – granulas, satur nātrija hidroksīdu, starp nātrija hidroksīda granulām atrodas sīki alumīnija graudiņi; ja pievieno skābi, tad arī alumīnija graudiņi piedalās reakcijā un izdalās ūdeņradis (. att.).

Ķīmijas stundās var izmantot dažādus putojošo dzērienu tabletes, kuri ir nopērkami aptiekās:

· Alka-Seltzer putojošās tabletes - satur acetilsalicilskābi, citronskābi, nātrija hidrogēnkarbonāti;

Ķīmijas stundās izmantojamās vielas.

· Upsavit Vitamin C - sastāvs: askorbīnskābe, nātrija hidrogēnkarbonāts, bezūdens citronskābe, saharoze, saharīnnātrijs, makrogols 6000, nātrija benzoāts, saulrieta dzeltenais (E110), apelsīnu garšviela (kompozīcija no dabisku apelsīnu sastāvdaļām: apelsīnu ēteriskās eļļas, koncentrētas apelsīnu sulas, maltodekstrīna).

· Berocca ® CALCIUM un MAGNESIUM putojošās tabletes - ir ūdenī šķīstošu vitamīnu kombinācija, kas satur B grupas vitamīnus, C vitamīnu, kalciju un magniju.

· Additiva vitamīns C putojošās tablete - vitamīns C, pieejams ar citrona un sarkano apelsīnu garšu.

· Additiva šķīstošās multivitamīnu + minerālvielu tabletes ar kofeīnu - sastāvs:
nātrijs, kālijs, vitamīns C, kalcijs, fosfors, kofeīns, magnijs, niacīns, vitamīns E, pantotēnskābe, vitamīns B6, vitamīns B2, vitamīns B1, folskābe, biotīns, vitamīns B12.

· Additiva C vitamīns Zitrone - produkts satur: C vitamīnu, citronskābi, nātrija hidrogēnkarbonātu, sorbītu, cieti, citrona aromatizētāju, nātrija ciklamātu, saharīna nātrija sāli, riboflavīna-5-fosfātu .

Šie raksturotie produkti nav vienīgie, Latvijas aptiekās nopērkami vēl arī citi putojošo dzērienu tabletes.