Jānis Harja

1.  Starojums - ķermeņu iedarbības pārneses procesa apraksta veids

Fizikā starojumus var raksturot kā ķermeņu iedarbības pārneses procesus. Tos iespējams analizēt, lietojot gan spēka (impulss, amplitūda, intensitāte), gan enerģijas jēdzienus. Aplūkojot starojumu kā enerģijas pārnesi, varam to iedalīt elektromagnētiskajā starojumā, katodstaros jeb elektronstaros, atomkodolu un kosmiskajā starojumā. Šādā kontekstā labāk aplūkojami gan starojuma avoti, gan starojuma uztvērēji.

Ne katra iedarbības pārnese ir starojums. Piemēram, skaņas viļņu izplatīšanās nav starojums.

Nelielas enerģijas starojuma izplatīšanos un iedarbību varam uzskatīt kā viļņu izplatīšanos. Taču pie lielām enerģijām starojumu ērtāk interpretēt kā daļiņu plūsmu.

Vissarežģītāk ir ar redzamo gaismu – tādas parādības kā interferenci, difrakciju, polarizāciju ērti skaidrot viļņu modeļa ietvaros, bet fotoefektu, vielu spektrus, lāzeru starojumu – varam izskaidrot, pieņemot gaismu tikai kā daļiņu plūsmu. Kas tad īsti ir gaisma? Šobrīd zinātnieki atbild – gaisma vienlaicīgi ir gan daļiņu plūsma, gan vilnis.