Mācību metožu vārdnīca (apkopoja D.Kalniņa, L.Mackēviča)
Currently sorted By last update ascending Sort chronologically: By last update
INSERTNorādījumi INSERT piezīmju sistēmas veidošanāIeteicams šo lasīšanas stratēģiju plānot, lasot uzziņu tekstu. Izmantojot šo piezīmju sistēmu, lasītājam pie izlasītajām rindkopām jāatzīmē šādi simboli: V- informācija, kura bija zināma jau iepriekš, +- jauna informācija, ?- nesaprotama informācija vai vēlos vēl ko uzzināt. | |
Ierosināšanas metodes (stundas ievadā)To uzdevums ir izpētīt un noskaidrot, ko skolēni jau zina par doto tēmu, lai varētu veikt nepieciešamās izmaiņas stundas plānojumā, kā arī sagatavot skolēnu smadzenes efektīvai jaunu zināšanu apguvei.
Pēc aizpildīšanas, skolēni pēc kārtas nolasa, ko uzrakstījuši un skolotājs pieraksta uz lielas lapas, kas visu laiku paliek pie sienas klasē un skolēniem ir iespēja to nepārtraukti papildināt. Temata apguves beigās visi papildina savas darba lapas un, pārrunājot tajās rakstīto, skolotājs papildina lielo lapu. Ļoti svarīgs ir tieši šis pārrunāšanas process, jo, klausoties klasesbiedru atbildēs, skolēni arī papildina savas zināšanas, bieži vien pat labāk, nekā klausoties skolotāja teiktajā. Skolotājam šis posms ir laba iespēja noskaidrot skolēnu esošās zināšanas, iespējamos kļūdainos spriedumus un izplānot, kā šo informāciju iekļaut stundu plānā. Veiksmīgi izvēlēta metode saistīs skolēnu uzmanību un radīs interesi pētīt tālāk. | ||||
Situāciju izspēle (simulācija) Skolotājs piedāvā skolēniem rakstisku vai mutisku reālas situācijas aprakstu. Skolēni risina šo situāciju, iejūtoties dažādās situācijai atbilstošas lomās un izspēlējot tās. | |
Stāstījums (izklāsts) Skolotājs vai skolēns izklāsta kāda temata saturu. Tas var būt ideju, viedokļu, faktu, teoriju vai notikumu izklāsts. Skolēni klausās, izdara pierakstus atbilstoši uzdevumam, uzdod jautājumus. | |
Domu karteDomu kartē var gan apkopot iegūto informāciju, gan pārskatāmi attēlot zināmo pirms jaunās tēmas uzsākšanas vai papildināt informāciju tēmas apguves laikā, gan uzskatāmā veidā atspoguļot savas idejas. Lapas centrā ieraksta tēmu un apvelk ap to apli. Tad veido atzarus, kas tēmu savieno ar apakštēmām. Šiem atzariem piezīmē zariņus, pie kuriem pieraksta atslēgas vārdus, kas saistās ar apakštēmu. Arī šīs saites var sazarot tālāk. Domu karte palīdz strukturēt domas gaitu: sāk ar vispārīgo (tēmu), pāriet uz konkrēto (apakštēmu) un tikai tad iedziļinās detaļās. | |
Punktētā diskusija Vienlaikus diskutē 5-6 dalībnieki, kas sasēžas aplī telpas vidū. Pārējie skolēni un skolotājs sēž ārējā aplī tiem apkārt un uzmanīgi klausās, tad vērtē diskutētājus pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem, piešķirot katram skolēnam punktus par viņa diskutēšanas prasmi un individuālo ieguldījumu diskusijas norisē. | |
Situāciju analīzeAnalīzei parasti izmanto reālas situācijas (notikumus), kuras skolēni var saistīt ar savu pieredzi. Notikumus situācijas analīzei var attēlot tekstā, zīmējumos, fotogrāfijās, videoierakstos vai audioierakstos. Skolēni noklausās, izlasa vai noskatās materiālu, saņem konkrētu darba uzdevumu (piemēram, atrast situācijas cēloni, prognozēt notikumu tālāko gaitu, izvēlēties piemērotu risinājumu), grupā izsaka savus minējumus, iespējamos risinājuma variantus utt., apspriež un izvērtē tos, pieņem kopīgu lēmumu par atbilstošāko, piemērotāko risinājumu un noslēgumā par darba rezultātu ziņo pārējām grupām. | |
Stūri Šī metode dod iespēju skolēniem iedziļināties kāda temata vienā aspektā. Uz lielām lapām uzraksta iespējamos apakštematus un izvieto šīs lapas telpas stūros. Pēc skolotāja uzaicinājums katrs skolēns izvēlas vienu no šiem apakštematiem un dodas uz atbilstošo telpas stūri. Skolēni, kuri nonākuši vienā stūrī, kopīgi apspriež savu izvēli, izvirza argumentus vai papildu jautājumus klasei, sagatavojas turpmākajai diskusijai vai pārbaudes darbam. | |
Runāšana pie mikrofona Dalībnieki grupā pēc kārtas izsakās par kādu jautājumu vai tematu. Kad pirmais dalībnieks sāk runāt, pārējie uzmanīgi klausās. Pēc signāla (runāšanai atvēlētais laiks var būt noteikts, piemēram, 3 minūtes, vai arī katrā gadījumā atšķirīgs) runātāja lomu pārņem nākamais dalībnieks. Viņam jāprot turpināt iepriekšējā runātāja domu un papildināt to ar savām idejām. Stāstījuma laikā runātāji mainās vairākkārt. Šī metode izmantojama, lai pārbaudītu apgūtā materiāla izpratni, sekmētu aktīvu klausīšanos un līdzdalību. Lai lomu maiņa būtu uzskatāmāka, runātājam var būt rokā simbolisks mikrofons, kuru viņš pēc signāla nodod nākamajam runātājam. | |