Mācību metožu vārdnīca (apkopoja D.Kalniņa, L.Mackēviča)

Dota situācija, lomu apraksti, kā arī spēles noteikumi. Skolēni noklausās vai izlasa lomu spēles sižetu, sadala lomas, iepazīstas ar lomu aprakstiem, iestudē lomas un izspēlē situāciju. Skolēni, kuri lomu spēlē nav iesaistīti, vēro un pieraksta. Pēc situācijas izspēlēšanas skolēni kopīgi diskutē un izvērtē lomu spēles norisi. Valodu apguvē izmanto arī lomu spēles komplicētāku variantu – dramatizēšanu.

Skolotājs izstrādā skolēniem patstāvīgi veicamo mācību uzdevumu vienā vai vairākos mācību priekšmetos un izveido klasē vairākus mācību centrus. Sākumā skolēni var izvēlēties, kurā mācību centrā darboties, bet noteiktā laika posmā(mācību stunda, diena, nedēļa) ir jāveic visos mācību centros paredzētie uzdevumi. Šī metode attīsta patstāvīga darba prasmi un sociālās prasmes.

Kāda ārpusskolas pasākuma, objekta vai darbības vietas apmeklējums, lai iegūtu informāciju, padziļinātu mācību satura apguvi, integrētu dažādos mācību priekšmetos gūtās zināšanas un attīstītu sociālās prasmes. Pirms mācību ekskursijas skolēni individuāli, pāros vai grupās saņem darba uzdevumu, kurš jāveic ekskursijas laikā. Pēc ekskursijas skolēni apkopo paveikto(ekskursijas dienasgrāmatā, fotoalbūmā, avīzē, darba lapā...) un informē par to citus klases biedrus.

Skolotājs vai skolēns apzināti izraisa pētāmo parādību dabiskos vai mākslīgi radītos kontrolējamos apstākļos. Skolēni izvirza hipotēzi, izvēlas mainīgos faktorus, vienu vai vairākas reizes atkārto mēģinājumu, precīzi fiksē apstākļus un to izraisītās sekas, izdara secinājumus par novēroto, rakstiski apkopo rezultātus. Šī metode ļauj iepazīt kādu parādību praktiski pētnieciskā ceļā, attīsta novērošanu, datu iegūšanas, kritiskās domāšanas, problēmu risināšanas un sadarbības prasmes.

Mnemonika – sakarību meklēšana, lai veicinātu iegaumēšanu. Darbības veicamas četros soļos.

1.pasvītrošana, uzskaitīšana, sarakstu sastādīšana, vizualizēšana.

2.sakarību meklēšana – iepazīšanās ar materiālu un sakarības veidošana, izmantojot atslēgas vārdus, aizstājējvārdus un savienotājvārdus.

3.sensoro tēlu paplašināšana – smieklīgu asociāciju un pārspīlējumu izmantošana, tēlu otrreizēja izskatīšana.

4.materiāla atkārtošana, līdz tas pilnībā iegaumēts.

Diskutē 3-5 iepriekš sagatavojušies dalībnieki, izsakot savu viedokli pārējo dalībnieku klātbūtnē. Pēc noteikta laika(15-20min) vadītājs problēmas apspriešanā uzaicina iesaistīties arī pārējos dalībniekus. Diskusijas nobeigumā vadītājs sniedz īsu kopsavilkumu.

Skolotājs vai skolēni formulē problēmu vai jautājumu, kas jāizpēta, lietojot zinātniskās pētniecības metodes. Skolēns patstāvīgi izpēta avotus un literatūru par pētījums tematu, vāc informāciju, veic novērojumus, eksperimentus, pieraksta rezultātus, apkopo informāciju, izdara secinājumus, izklāsta pētījuma rezultātus. Pētījumā skolēni pilnveido prasmi patstāvīgi plānot un organizēt savu mācību darbu, iegūt un daudzveidīgi izmantot informāciju.

Strukturēts radošs darbs piecrindu dzejoļa formā bez atskaņām. To izmanto, lai rosinātu skolēnus dziļāk pārdomāt apgūstamo tēmu. Piecrindē informācija tiek sintezēta precīzos izteikumos, kas raksturo apskatāmo tēmu. Piecrindes rakstīšanas noteikumi:

1. rinda ir viens vārds, kas nosauc izraudzīto tēmu (parasti lietvārds).

2. rinda ir attiecīgā objekta raksturojums ar diviem vārdiem (parasti īpašības vārdiem).

3. rindā ir trīs vārdi, kas nosauc objekta darbību (parasti darbības vārdi).

4. rinda ir no četriem vārdiem veidota frāze, kas raksturo skolēna izjūtas sakarā ar aplūkojamo objektu.

5. rindā ir viens vārds vai vārdu savienojums, kas vēlreiz izsaka objekta būtību.

Skolotājs piedāvā skolēniem individuāli veikt uzdevumu, kas prasa izdarīt izvēli. Tālākajā darba gaitā skolēni apvienojas pāros, apspriež savus lēmumus un vienojas par kopīgu izvēli, tad turpina četratā, pēc tam lielākās grupās..., līdz beidzot visa klase pieņem kopīgu lēmumu. Pēc tam sākotnējie pāri izvērtē kopējo lēmumu un tā pieņemšanas gaitu.

Notiek lielā grupā(10-30 dalībnieku). Diskusijas tēma parasti ir iepriekš zināma. Diskusiju uzsāk ar temata formulēšanu un rosinājumu apspriest attiecīgo jautājumu. Diskusiju var uzsākt, ar jautājumu vēršoties pie kāda konkrēta skolēna. Diskusijas vadītājs vada domu apmaiņu, cenšas panākt, lai izsakās pēc iespējas vairāk diskusijas dalībnieku, nosaka laika ierobežojumus, lai vis būtu līdzīgā situācijā. Noslēgumā diskusijas vadītājs izdara kopsavilkumu un, ja nepieciešama, izvērtē diskusijas gaitu.