Mācību metožu vārdnīca (apkopoja D.Kalniņa, L.Mackēviča)

Sadala izglītojamos grupās. Katra grupa saņem lielu papīra loksni un dažādu krāsu flomasterus(katrs dalībnieks strādā ar vienu krāsu, lai beigās var novērtēt katra ieguldījumu).Katrai grupai tiek piedāvāts savs temats, jautājums, problēma vai apgalvojums, par kuru tā veido grafitus(vārdus, frāzes, zīmējumus, shēmas). Pēc norunātā laika(10-20 min.) darbu pārtrauc un padod lapu uz priekšu citai grupai.katra grupa iepazīstas un veic papildinājumus. Tas tiek atkārtots, līdz grupas saņēmušas savu sākotnējo lapu.Tad grupa iepazīstas ar papildinājumiem, apspriež tos, ja iespējams sagrupē, izdara secinājumus un izveido kopsavilkumu, ko var prezentēt visai klasei. darba gaitu var variēt, piemēram, kad grupa izveidojusi savus grafitus, skolēni staigā pa klasi, iepazīstas un, ja vēlas pievieno komentārus. Beigās grupas veido kopsavilkumu, ievērojot komentārus.

To uzdevums ir izpētīt un noskaidrot, ko skolēni jau zina par doto tēmu, lai varētu veikt nepieciešamās izmaiņas stundas plānojumā, kā arī sagatavot skolēnu smadzenes efektīvai jaunu zināšanu apguvei.

• To veiksmīgi var izdarīt ar diskusijas vai prāta vētras palīdzību, kuras laikā skolēni atklāj, ko viņi zina par apgūstamo tematu un, ko vēl vēlētos uzzināt.
• Var sagatavot uz lielām lapām jautājumus par tematu, izkarināt klasē pie sienas un dot skolēniem 10 minūtes laika brīvi staigāt pa klasi un pierakstīt atbildes uz katras lapas. Temata apguves beigās skolēni atkal atbild uz tiem pašiem vai citiem jautājumiem un salīdzina savas atbildes.
• Vēl labs veids ir izveidot darba lapu:

Es zinu	Es gribētu uzzināt

Pēc aizpildīšanas, skolēni pēc kārtas nolasa, ko uzrakstījuši un skolotājs pieraksta uz lielas lapas, kas visu laiku paliek pie sienas klasē un skolēniem ir iespēja to nepārtraukti papildināt. Temata apguves beigās visi papildina savas darba lapas un, pārrunājot tajās rakstīto, skolotājs papildina lielo lapu. Ļoti svarīgs ir tieši šis pārrunāšanas process, jo, klausoties klasesbiedru atbildēs, skolēni arī papildina savas zināšanas, bieži vien pat labāk, nekā klausoties skolotāja teiktajā.

Skolotājam šis posms ir laba iespēja noskaidrot skolēnu esošās zināšanas, iespējamos kļūdainos spriedumus un izplānot, kā šo informāciju iekļaut stundu plānā. Veiksmīgi izvēlēta metode saistīs skolēnu uzmanību un radīs interesi pētīt tālāk.

Šīs metodes mērķis ir palīdzēt skolēniem praktiski attīstīt jēdzienu veidošanas prasmi. Norise sadalās trīs soļos.

1.Jēdzienu veidošana: „Kas ar ko sader kopā?” Skolēni nosauc uz kādu noteiktu tēmu attiecināmus vārdus, grupē tos pēc kopīgām pazīmēm un izvēlas apzīmējumus grupām.

2.Interpretācija: „Ko tu saskati?” Skolēni apraksta izveidoto klasifikāciju, nosaka kategoriju sasaisti, cēloņus un sekas, izdara secinājumus.

3.Principu lietošana: „Kas notiktu, ja...?” Skolēni izmanto saskatītās likumsakarības – mēģina pierādīt vai pamatot prognozes, pieņēmumus, hipotēzes, pārbauda prognozes vai nosaka kritērijus, kas palīdzētu tās pārbaudīt.

Induktīvā domāšana palīdz skolēniem atrast un grupēt informāciju, veidot un klasificēt kategorijas, izvirzīt un pārbaudīt hipotēzes par izveidoto jēdzienu grupu saiknēm.

Norādījumi INSERT piezīmju sistēmas veidošanā

Ieteicams šo lasīšanas stratēģiju plānot, lasot uzziņu tekstu. Izmantojot šo piezīmju sistēmu, lasītājam pie izlasītajām rindkopām jāatzīmē šādi simboli:

V- informācija, kura bija zināma jau iepriekš,

+- jauna informācija,

?- nesaprotama informācija vai vēlos vēl ko uzzināt.

Izpētes projekta mērķis ir iegūt un sistematizēt informāciju vai noskaidrot, izzināt kādu problēmu.

Skolēni, aplūkojot attēlu, klausoties vai lasot tekstu, skatoties videoierakstu u.tml. veido būtisku jautājumu sēriju par noteiktu tēmu – kādu objektu, procesu vai parādību. To var darīt individuāli, pāros vai grupā. Pēc tam apmainās ar jautājumiem un sagatavo rakstiskas vai mutiskas atbildes uz tiem. Darba beigās skolēni sniedz atbildes uz jautājumiem, vienojas par to, kā atradīs un sagatavos atbildes uz tiem jautājumiem, uz kuriem stundas laikā nav varējuši vai paguvuši atbildēt.

Kolāža ir radoša darba veids, kurā skolēni atklāj savu priekšstatu par kādu tematu, veidojot kompozicionāli vienotu attēlu no visdažādāko materiālu fragmentiem vai reālijām.

Eksperimentālas dabas uzdevums atbilstoši iekārtotā telpā vai izmantojot atbilstošu aprīkojumu. Skolotājs iepazīstina skolēnus ar darba mērķiem, uzdevumiem, piederumiem, darba gaitu un drošības noteikumiem. Skolēni skolotāja vadībā veic eksperimentu, raksta protokolu, kurā atzīmē darba gaitu, novērojumus, secinājumus.

Darbam nepieciešams izveidot 2-3 grupas, visi saņem vienu un to pašu tekstu. Katram grupas dalībniekam tiek piešķirta loma: diskusijas vadītājs, prātnieks, valodnieks, literārais eksperts, mākslinieks, analītiķis. Diskusijas vadītājs plāno apspriežamos jautājumus, viņa galvenais uzdevums ir palīdzēt grupas dalībniekiem izprast tekstā ietverto informāciju un nodrošināt visiem iespēju izteikties. Literārais eksperts izvēlas tekstā vietas, kuras lasāmas skaļi, lai palīdzētu atcerēties vai izraisītu pārdomas par lasīto tekstu. Mākslinieks veido zīmējumu par tekstu vai grafiski attēlo tajā saskatītās likumsakarības. Valodnieks izraksta no teksta nesaprotamos vārdus un meklē to skaidrojumus vārdnīcās vai aptaujājot diskusijas dalībniekus. Analītiķis labākai teksta izpratnei meklē saistību starp izlasīto un savu vai citu dalībnieku pieredzi. Prātnieks veido izlasītā teksta kopsavilkumu.

Kad visi uzdevumu veikuši, vienas un tās pašas lomas izpildītāji sanāk kopā un saskaņo savu viedokli, lai mazo grupu diskusijās būtu līdzvērtīga informācija un skolēni varētu pārliecinoši piedalīties debatēs. Tālāk notiek diskusijas par izlasīto tekstu sākotnējās grupās.

 Lekcija kā mācību organizācijas forma un metode ir strukturāli organizēts skolotāja stāstījums par kādu tēmu.