Aldehīdi un ketoni

Aldehīdi un ketoni (D. Cēdere)

8. Svarīgākie pārstāvji

Formaldehīds

Formaldehīds (metanāls, HCOH) ir vienkāršākais aldehīds, tā ir gāze ar izteiktu, asu smaku. Kairinoši iedarbojas uz acu un elpošanas orgānu gļotādu. Labi šķīst ūdenī. Formaldehīda ūdens šķīdumu (35-37%) sauc par formalīnu.

Formaldehīda maksimāli pieļaujamā koncentrācija (MPK) gaisā = 0,12 mg/m3.

Formaldehīda bīstamības apzīmējumi pēc pašreizējās sistēmas:

formald toks
Toksisks (T)

Formaldehīda bīstamības apzīmējumi pēc GHS (globāli harmonizētās sistēmas), kas pilnībā būs spēkā 2015.gadā:

frmald toks j1 formald toks j2 formald toks j3

Formaldehīdu bieži lieto dažādu plaša patēriņa preču ražošanā, piemēram, tekstilrūpniecībā kā pretburzīšanās līdzekli, celtniecības materiālos, piemēram, ķīmiski apstrādātos kokmateriālos, kā arī dažādu plastmasu un citu vielu ražošanā. Formaldehīds ir plaši sastopams līmēs un apdares materiālos. Dažas nagu lakas un stiprinātāji arī satur formaldehīdu.


Acetaldehīds

Etanāls (acetaldehīds CH3CHO)

Acetaldehīds ir viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu, kas lielākās koncentrācijās kļūst asa un nepatīkama. Acetaldehīdu izmanto etiķskābes, butadiēna, lielmolekulāro savienojumu, krās­vielu un ārstniecības vielu ražošanai.

Augstākos alkanālus, piemēram, dekanālu un 7-hidroksi-3,7-dimetiloktanālu izmanto par smaržvielām kosmētisko līdzekļu ražošanā.


Benzaldehīds C6H5CHO

Benzaldehīds ir viskozs šķidrums ar patīkamu rūgto mandeļu smaržu. Benzaldehīds gaisā strauji oksidējas. To izmanto smaržvielu, ārstniecības vielu un krāsvielu ieguvē.

4-Hidroksi-3-metoksibenzaldehīds (vanilīns)

vanil

Vanilīns ir kristāliska viela ar patīkamu aromātu. Vanilīns sastopams dabā vaniļas koka pākstīs. To iegūst arī sintētiski. Izmanto kulinārijā un kosmētikā.


Kanēļskābes aldehīds C6H5-CH=CH-CHO

Kanēļskābes aldehīds ir kristāliska viela ar patīkamu aromātu. Dabā sastopams kanēļkoka mizā, no kurienes to iegūst, izmantojot ūdens tvaika destilāciju. Kanēļkoka mizas eļļa satur 42-68% kanēļaldehīda. Zemākas kvalitātes kanēļaldehīdu iegūst no kanēļkoka lapām. Kanēļskābes aldehīds ir kanēļa galvenā sastāvdaļa, to izmanto kulinārijā. Kulinārijā izmanto kanēļkoka mizas gabaliņus vai šo mizu, saberztu pulverī.

Kanēļskābes aldehīdu izmanto parfimērijā par smaržvielu, kas ietilpst noteiktu smaržu kompozīcijā.

Tīrā veidā kanēļaldehīdam ir sensibilizējošas īpašības, tas var izraisīt alerģisku reakciju. Augstā alerģijas potenciāla dēļ medicīnā to izmanto alerģijas testēšanā, lai noteiktu aromātvielu panesamību.


Acetons

Acetons (propanons, CH3COCH3) ir vienkāršākais un izplatītākais ketons. Acetons ir gaistošs, bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaržu. Viršanas temperatūra 56 oC. Acetons labi sajaucas ūdeni un ar organiskajiem šķīdinātājiem.

Acetons ir svarīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā. To izmanto galvenokārt polimetilmetakrilāta (PMMA) jeb organiskā stikla ražošanā.

Acetons ir viens no visizplatītākajiem šķīdinātājiem. To izmanto par šķīdinātāju laboratorijās, rūpniecībā un arī sadzīvē. Acetonu lieto par šķīdinātāju un ekstrahēšanas līdzekli sveķiem, taukiem, eļļām, celulozes acetātam. Acetons šķīdina vairākus polimērus, tāpēc to izmanto polimērmateriālu līmēšanai, acetonu saturošus šķīdumus izmanto nagu lakas noņemšanai.

stiropors

Acetons labi šķīdina polistirolu. Attēlā redzama viena acetona piliena iedarbība uz stiropora (putu-polistirola) parauga.

Acetons noder dažādu virsmu un ierīču tīrīšanai pēc poliuretāna putu lietošanas. Acetonu lieto sīku metāla detaļu virsmu attaukošanai. Acetonu saturošus šķīdumus izmanto arī zobārstniecībā, piemēram, zobu kanālu tīrīšanā.


Toksiskā iedarbība. Acetons sausē ādu, jo to attauko. Tāpēc acetona skartā āda ir jāieeļļo. Acetona tvaiku ieelpošana lielākos daudzumos izraisa bronhu bojājumus, nogurumu un galvassāpes. Ļoti lielās koncentrācijās acetonam ir narkotiska iedarbība.

Acetona kaitīgās iedarbības raksturojums:

MPK = 500 ml·m−3, 1200 mg·m−3

LD50 = 5800 mg·kg−1 (žurkām orāli)