1.modulis. Izglītības attīstības tendences 21. gs.

Metodiskajā materiālā iekļauts mūsdienu vispārējās un profesionālās izglītības mērķu un uzdevumu apskats, izvērtējot pozitīvās un negatīvās pieredzes un to seku ietekmi mūsdienās. Apskatīta izglītības loma sabiedrības attīstībā, globalizācijas pozitīvā un negatīvā ietekme uz profesionālo izglītību saistībā ar sabiedrības attīstību, mūžizglītības galvenie izaicinājumi. Izvērtētas profesionālās izglītības satura nākotnes prioritātes Latvijā saistībā ar profesionālās izglītības politikas attīstību Eiropas Savienībā, konkurētspējīgas izglītības satura un sistēmas izveidi. Apskatītas profesionālās izglītības attīstības perspektīvas saistībā ar darba tirgus attīstību un nākotnes vajadzībām.

4. Izglītība kā politikas sastāvdaļa un izglītības pamatnostādnes 21.gadsimtā Eiropā un Latvijā

4.3. Starptautisko un Latvijas izglītības sistēmas pamatprincipu attīstība

4.3.1. UNESCO. Globālā kustība “Izglītība visiem” 1990.gads
Globālā kustība “Izglītība visiem” tika uzsākta 1990.gadā Džomtjenā, Taizemē, Pasaules izglītības konferencē. Programmas pamatdokuments ir Vispasaules Deklarācija par izglītību visiem (1990), kas balstīta uz Vispasaules Cilvēktiesību deklarāciju (1948). UNESCO kā ANO aģentūra izglītības jautājumos ir šīs kustības galvenā koordinatore pasaulē.

Kustības mērķis ir nodrošināt izglītības pamatvajadzības ikvienam.

Izglītības pamatvajadzības sevī ietver:

  • būtiskākos mācīšanās instrumentus (rakstītprasmi, runas prasmi, rēķināšanu, problēmu risināšanu),
  • mācīšanās saturu (zināšanas, iemaņas, vērtības un viedokļus), kas nepieciešami, lai ikviens pasaules iedzīvotājs spētu izdzīvot, attīstīt savas dotības, godprātīgi strādāt, piedalīties sabiedrības attīstībā, uzlabot savas dzīves kvalitāti, pieņemt pārdomātus lēmumus un visas savas dzīves ilgumā turpināt mācīties.

Kustības izvērtējums notika 2000.gadā Pasaules izglītības forumā Dakarā, kad 164 valstu valdības apņēmās līdz 2015. gadam izvērst un uzlabot vispārējo apmācāmo aprūpi un izglītību visa mūža garumā, tai skaitā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Pamatojoties uz esošās situācijas izvērtējumu, Dakarā tika pieņemts rīcības plāns „Izglītība visiem” laika posmam no 2000. līdz 2015.gadam.  Rīcības plāns “Izglītība visiem” aizstāv ideju par kvalitatīvas mācīšanās iespējām visiem sabiedrības locekļiem visā pasaulē neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai rases. Tas iestājas, par nepieciešamību visur pasaulē nodrošināt kvalitatīvu pamatizglītību bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem.

Dakaras rīcības plānā izvirzīti seši globālās kustības „Izglītība visiem” mērķi:

  • Paplašināt un uzlabot agrīnā vecuma bērnu vispusīgu aprūpi un izglītību;
  • Nodrošināt, lai līdz 2015.gadam visiem bērniem būtu pieejama labas kvalitātes bezmaksas obligātā pamatizglītība un lai viņi to iegūtu;
  • Nodrošināt jauniešu un pieaugušo izglītības vajadzību apmierināšanu, pamatojoties uz taisnīgu izglītības un dzīves iemaņu apguves programmu pieejamību;
  • Līdz 2015.gadam par 50 procentiem uzlabot pieaugušo lasīt un rakstītprasmes līmeni, kā arī panākt taisnīgu pamatizglītības un tālākizglītības pieejamību visiem pieaugušajiem;
  • Līdz 2005.gadam novērst dzimumu nevienlīdzību pamatizglītības un vidējās izglītības iegūšanā;
  • Uzlabot visus izglītības kvalitātes aspektus un nodrošināt labas sekmes visiem zināšanu apguvējiem, lai viņi sasniegtu atzītus un mērāmus izglītības rezultātus, īpaši lasīt un rakstīt prasmē, matemātikā un dzīves pamatprasmēs.
  • Pasaulē globālais rīcības plāns “Izglītība visiem” koncentrē savu darbību uz dzimumu, sociālās un etniskās vienlīdzības ievēršanu izglītības iegūšanas procesos. UNESCO mērķis ir nodrošināt iespējas ikvienam uzlabot visus izglītības aspektus, it īpaši caur lasīt, rakstīt un rēķināt prasmju un citu ikdienai nepieciešamo zināšanu izkopšanu.

4.3.2. Eiropas savienības padome Darba programma "Izglītība un apmācība 2010". 2002.gads

Darba programmu "Izglītība un apmācība 2010" ir daļa no Lisabonas stratēģijas. Ar to tika izveidoja stabila sistēma Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā, balstoties uz kopējiem mērķiem un galvenokārt tiecoties palīdzēt uzlabot valstu izglītības un apmācības sistēmas, izstrādājot papildinošus ES līmeņa instrumentus, izmantojot savstarpēju mācīšanos un ar atvērtās koordinācijas metodes palīdzību apmainoties ar paraugpraksi. Tomēr, joprojām ir jārisina jautājumi, kas saitīti ar cilvēkresursu attīstību un sociālo jomu.

Ļoti būtisks aspekts Eiropas stratēģijā ir efektīvs izglītības un apmācības sistēmu ieguldījums cilvēkkapitālā, lai sasniegtu augstu ilgtspējīgas, uz zināšanām balstītas izaugsmes līmeni un lai veidotu darbavietas, kas ir Lisabonas stratēģijas pamatā, tajā pašā laikā veicinot personīgo izaugsmi, sociālo kohēziju un pilsonisko aktivitāti.

Kā svarīgākie darbības virzieni tiek izvirzīti:

  • izglītības un apmācības sistēmu kvalitāte un efektivitāte, kā arī to pieejamība iedzīvotājiem ir jāuzskata par galveno Eiropas līmeņa politikas mērķi;
  • izglītības un apmācības sistēmām ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas sievietēm un vīriešiem;
  • dalībvalstīm, savstarpēji sadarbojoties un apmainoties ar pieredzi, ir jāveicina reformas valstu izglītības un apmācības sistēmās;
  • atbilstīgi ir jāīsteno saskaņotas un visaptverošas stratēģijas mūžizglītības jomā un jāizmanto Parlamenta un Padomes pieņemtie instrumenti, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus un stiprinātu zinību triādi;
  • Darba programmā tiek uzsvērta vajadzību integrēt migrantus un mazākumtautības, sporta nozīme izglītībā un apmācībā,  vajadzība  radīt elastīgākas sistēmas, kas veicinātu studiju un mācību atsākšanu pēc bērna piedzimšanas, kā arī ļautu apvienot mācības ar profesionālo un ģimenes dzīvi;

Darba programmā tiek izvirzītas prasības profesionālā izglītībā un apmācībā:

  • jāveicina gan profesionālās izglītības un apmācības  kvalitāte, gan pievilcīgums;
  • profesionālajai izglītībai un apmācībai  jābūt labāk saistītai un integrētai gan Eiropas, gan dalībvalstu ekonomikā, lai izglītības procesam jābūt labāk saskaņotam ar darba tirgus vajadzībām;
  • ievērojami jāveicina skolēnu un skolotāju mobilitāte (ne tikai ģeogrāfiskā nozīmē, bet arī mobilitāte starp profesionālo izglītību aun apmācību un augstāko izglītību).


4.3.3. Eiropas savienības padome. Programma  "Izglītība un apmācība 2020". 2009.gads

Eiropas savienības padome 2002. gada martā Barselonā apstiprināja darba programmu "Izglītība un apmācība 2010", ar kuru kā daļu no Lisabonas stratēģijas pirmo reizi izveidoja stabilu sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā, balstoties uz kopējiem mērķiem un galvenokārt tiecoties palīdzēt uzlabot valstu izglītības un apmācības sistēmas, izstrādājot papildinošus ES līmeņa instrumentus, izmantojot savstarpēju mācīšanos un ar atvērtās koordinācijas metodes palīdzību apmainoties ar paraugpraksi.

Īstenojot šo programmu, ir gūti panākumi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstu reformām mūžizglītības jomā un augstākās izglītības modernizēšanā, kā arī izstrādāti  kopēji Eiropas instrumenti, ar kuriem pilnveido kvalitāti, veicina pārskatāmību un mobilitāti.

Tomēr, lai Eiropa attīstītu dinamiskāko ekonomiku, kas balstīta uz zināšanām, joprojām ir jārisina būtiskai jautājumi, kas saitīti ar cilvēkresursu attīstību un sociālo jomu. Ļoti būtisks aspekts Eiropas stratēģijā ir efektīvs izglītības un apmācības sistēmu ieguldījums cilvēkkapitālā, lai sasniegtu augstu ilgtspējīgas, uz zināšanām balstītas izaugsmes līmeni un lai veidotu darbavietas, kas ir Lisabonas stratēģijas pamatā, tajā pašā laikā veicinot personīgo izaugsmi, sociālo kohēziju un pilsonisko aktivitāti.

Es savienībā tiek respektēta dalībvalstu izglītības sistēmu daudzveidība, taču veidojiet valstu izglītības politiku uz  ievērojot darba programmu  "Izglītība un apmācība 2010", varētu vēl vairāk pastiprināt šādas sadarbības lietderību un arī turpmāk līdz pat 2020. gadam sniegt labumu un atbalstu dalībvalstu izglītības un apmācības sistēmām.

Laikposmā līdz 2020. gadam Eiropas sadarbības galvenajam mērķim būtu jābūt atbalstīt izglītības un apmācības sistēmu turpmāku uzlabošanu dalībvalstīs, lai nodrošinātu:

  • visu iedzīvotāju personīgo, sociālo un profesionālo izaugsmi;
  • ilgtspējīgu ekonomisko labklājību un nodarbinātības iespējas, vienlaikus popularizējot demokrātijas vērtības, sociālo kohēziju, pilsonisko aktivitāti un kultūru dialogu.

Ņemot vērā pasaules saimniecisko globalizāciju, šādi mērķi būtu jāskata pasaules mēroga perspektīvā. ES dalībvalstis atzīst, ka ir svarīgi būt atvērtiem pasaulei kopumā, – tas ir priekšnoteikums pasaules mēroga attīstībai un labklājībai, kas, nodrošinot izcilas un saistošas izglītības, apmācības un pētniecības iespējas, palīdzēs ES  sasniegt mērķi kļūt par pasaules mēroga vadošo uz zināšanām balstīto ekonomiku.

Eiropas sadarbība izglītības un apmācības jomā līdz 2020. gadam būtu jāizveido saistībā ar stratēģisko sistēmu, kas aptvertu izglītības un apmācības sistēmas kopumā mūžizglītības perspektīvā. Mūžizglītība būtu jāuzskata par pamatprincipu, uz kura balstās visa sistēma, kurā paredzēts ietvert visa veida mācīšanos, – gan formālu, gan neformālu gan arī neoficiālu mācīšanos visos līmeņos: no agrīnas pirmsskolas izglītības un skolām līdz augstākajai izglītībai, profesionālajai izglītībai un apmācībai līdz pat pieaugušo apmācībai.

It īpaši šajā sistēmā būtu jāietver šādi četri stratēģiskie mērķi:

Mūžizglītību un mobilitāti padarīt par realitāti

  • Izveidot izglītības un apmācības sistēmas, kas labāk reaģētu uz pārmaiņām un būtu atvērtākas plašākai pasaulei.
  • Jānodrošina valsts kvalifikācijas sistēmu izstrādi, balstoties uz attiecīgiem mācību rezultātiem un to saikni ar Eiropas kvalifikāciju sistēmu.
  • Jāizstrādā elastīgāki izglītības iegūšanas veidi, tostarp labākas pārejas starp dažādām izglītības un apmācības nozarēm, lielāka neformālās un neoficiālās mācīšanās pieņemšana un lielāka pārskatāmība un mācību rezultātu atzīšana.
  • Jāveic papildu aktivitātes pieaugušo izglītības popularizēšanai.
  • Uzlabotu vadības sistēmu kvalitāti un padarītu mācīšanos pievilcīgāku kopumā – tostarp izstrādājot jaunas mācīšanās formas un izmantotu jaunas pasniegšanas un mācīšanās tehnoloģijas.
  • Jāpaplašina mācību procesa dalībnieku, skolotāju un skolotāju instruktoru mobilitāte kā būtisks mūžizglītības aspekts un nozīmīgs veids, kā uzlabot cilvēku nodarbinātības iespējas un pielāgošanās spējas.

Uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti

  • Izveidot kvalitatīvas izglītības un apmācības sistēmas, kas ir efektīvas un nodrošina vienādas iespējas visiem. Galvenais uzdevums ir nodrošināt, lai ikviens apgūtu pamatiemaņas, reizē visos izglītības un apmācības līmeņos attīstot Eiropas izcilību un pievilcību, kas tai dos iespēju saglabāt spēcīgu pozīciju pasaules mērogā.
  • Palielināt pamatprasmju, piemēram, lasīšanas un rakstīšanas prasmes, rēķināšanas prasmes līmeni, uzlabotu matemātikas, zinātnes un tehnoloģijas pievilcību un stiprinātu valodu zināšanas.
  • Nodrošināt, lai iedzīvotāji varētu sazināties divās valodās papildus dzimtajai valodai, veicināt valodu apmācību, attiecīgā gadījumā, profesionālajā izglītībā un apmācībā un pieaugušo izglītībā un dot iespējas migrantiem iemācīties uzņēmējas valsts valodu.
  • Nodršnāt augsta līmeņa pasniegšanu, lai skolotājiem sniegtu atbilstīgu sākotnējo izglītību, lai skolotājiem nodrošinātu nepārtrauktu profesionālo attīstību un lai pedagoga profesiju darītu par pievilcīgu karjeras izvēli.
  • Uzlabot arī izglītības un apmācības iestāžu pārvaldību un vadību un izstrādāt efektīvas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.
  • Skolotāju profesionālajā attīstībā galveno uzmanību pievērst jaunu skolotāju sākotnējās izglītības kvalitātei un agrīnam karjeras atbalstam un vairot profesionālās izaugsmes iespēju kvalitāti skolotājiem un citiem izglītības.

Veicināt taisnīgumu, sociālo kohēziju un pilsonisko aktivitāti (prasības izglītības sistēmām)

  • Jārada iespēja visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu personīgajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, dzīves laikā iegūt, atjaunināt un pilnveidot ar darbu saistītas prasmes un pamatiemaņas, kas vajadzīgas viņu nodarbinātības iespējām, un veicināt turpmāku mācīšanos, pilsonisko aktivitāti un kultūru dialogu.
  • Nelabvēlīga situācija izglītībā būtu jārisina, sniedzot augstas kvalitātes pirmsskolas izglītību un mērķtiecīgu atbalstu un sekmējot iekļaujošu izglītību.
  • Nodrošināt, lai visi mācību procesa dalībnieki, tostarp dalībnieki no nelabvēlīgas vides, dalībnieki ar īpašām vajadzībām un migranti, pabeigtu izglītību, tostarp vajadzības gadījumā iegūstot "otras iespējas izglītību" un piedāvājot personalizētāku mācīšanos.
  • Jāveicina starpkultūru kompetences, demokrātiskās vērtības un pamattiesību un vides respektēšana, kā arī cīņa pret visa veida diskrimināciju, iemācot visiem jauniešiem spēju pozitīvi sadarboties ar saviem vienaudžiem, kam ir dažāda izcelsme.


Visos izglītības un apmācības līmeņos sekmēt novatorismu un jaunradi, arī uzņēmējdarbības garu

  • Sekmēt to, lai visi iedzīvotāji apgūtu vispārējas pamatiemaņas, piemēram, prasmes digitālajā jomā, prasmi mācīties, iniciatīvas un uzņēmējdarbības garu un kultūras izpratni.
  • Nodrošināt pilnībā funkcionējošu zināšanu trīsstūri: izglītība-pētniecība-novatorisms. Partnerība starp uzņēmējdarbības vidi un dažāda līmeņa un nozaru izglītības, apmācības un pētniecības iestādēm var palīdzēt koncentrēties uz prasmēm un iemaņām, kas ir vajadzīgas darba tirgū, un atbalstīt novatorismu un uzņēmējdarbības garu visās mācību formās. Būtu jāveido plašākas izglītības kopienas, kurās iesaistītu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus un citas ieinteresētās personas, lai tādējādi izveidotu gaisotni, kas veicinātu jaunradi un ļautu labāk saskaņot profesionālās un sociālās vajadzības un katra personīgo labklājību.


Ir svarīgi, ka programmā tiek izvirzīti šādi kritēriji, kas balstīti uz salīdzināmiem rezultātiem:

  • Lai palielinātu pieaugušo, jo īpaši mazkvalificētu personu, dalību mūžizglītībā – līdz  2020. gadam mūžizglītībā būtu jāpiedalās vismaz 15 % pieaugušo.
  • Lai nodrošinātu, ka visas personas, kas mācās, iegūst piemērotu pamatprasmju līmeni, jo īpaši lasīšanā, matemātikā – līdz 2020. gadam 15 gadus vecu personu, kam ir slikti panākumi lasīšanā, matemātikā, īpatsvars ir mazāks par 15 %.
  • Ņemot vērā to, ka pieaug pieprasījums pēc augstākās izglītības, un vienlaikus atzīstot, ka arodizglītība un apmācība ir vienādi nozīmīga – līdz 2020. gadam tādu 30–34 gadus vecu personu īpatsvaram, kam ir augstākā izglītība, būtu jābūt vismaz 40 %.
  • Lai sekmētu to, ka pēc iespējas lielāks izglītības un apmācības procesā esošu personu skaits pabeidz izglītību un apmācību – līdz 2020. gadam tādu personu skaitam, kas priekšlaicīgi pamet izglītību un apmācību, vajadzētu būt mazākam par 10 %.
  • Lai palielinātu dalību agrīnā pirmsskolas izglītībā, kas ir pamats turpmākiem panākumiem izglītības jomā, jo īpaši attiecībā uz personām, kas nāk no nelabvēlīgas vides – līdz 2020. gadam vismaz 95 % bērnu vecumā no 4 gadiem līdz obligātajam sākumskolas vecumam vajadzētu piedalīties agrīnajā pirmsskolas izglītībā.


4.3.4. Eiropas padome. Rezolūcija par atjauninātu Eiropas darba kārtību pieaugušo izglītībā 2011.gads

Rezolūcija ir izstrādāta, lai precizētu un konkretizētu  programmā „Izglītība un apmācība 2020” izvirzītos mūžizglītības mērķus.

Dalībvalstis tiek aicinātas:

  • uzlabot izglītības un apmācības kvalitāti un efektivitāti (akreditācijas pilnveidošana, standartu izstrāde un pedagogu kvalifikācijas pilnveidošana, pieaugušo izglītošanas finansējuma sistēmas pilnveide);
  • pieaugušo izglītībā veicināt taisnīgumu, sociālo kohēziju un aktīvu pilsoniskumu (izveidot pilnvērtīgu otrās iespējas sistēmu, attīstīt pieaugušo lasīt un rēķināt prasmes, sociālās prasmes; paplašināt  iespējas iegūt izglītību cilvēkiem ar invaliditāti, sociāli nelabvēlīgajām grupām, romiem);
  • veicināt radošumu un inovācijas pieaugušajiem (veicināt pamata prasmju apguvi, piemēram, prasmi mācīties, izpratni par iniciatīvu un uzņēmējdarbību, un kultūras izpratni, vairāk iesaistīt pieaugušo izglītībā kultūras un sporta organizācijas).

4.3.5. Eiropas profesionālas izglītības un apmācības ministru, Eiropas sociālo partneru un Eiropas Komisijas Brigas komunikē par ciešāku Eiropas sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā laikposmam no 2011. gada līdz 2020.gadam. 2010.gads

Brigas komunikē paredz tālāko rīcību profesionālās izglītības jomā, nosakot modernas un atraktīvas profesionālās izglītības sistēmas attīstīšanu. Profesionālo izglītību jāakceptē gan audzēkņiem, gan politikas veidotājiem, tādējādi paverot ceļu izcilām izglītības un nodarbinātības iespējām.

Darba tirgus novērtējums

Pašlaik Eiropā aptuveni 76 miljoni 25–64 gadus vecu iedzīvotāju ir vai nu ar zemu kvalifikāciju, vai arī tiem vispār nav kvalifikācijas.
Pārāk daudz 18–24 gadus vecu jauniešu turpina pamest izglītību un apmācību, neiegūstot kvalifikāciju.

Tehnoloģisko pārmaiņu dēļ palielināsies pieprasījums pēc darbiniekiem ar augstu un vidēju kvalifikāciju, bet pazemināsies — pēc mazkvalificētiem darbiniekiem.
Notiek iedzīvotāju novecošanās un jauniešu skaita sarukšana.

Līdz 2020. gadam Eiropas profesionālās izglītības un apmācības (turpmāk – PIA) sistēmām būtu jākļūst pievilcīgākām, atbilstīgākām, vairāk orientētām uz karjeru, novatoriskākām, pieejamākām un elastīgākām nekā 2010. gadā, un tām būtu jāveicina izcilība un vienlīdzība mūžizglītībā, nodrošinot:

  • pievilcīgu un iekļaujošu PIA ar kvalificētiem skolotājiem un pasniedzējiem, novatoriskām mācību metodēm, kvalitatīvu infrastruktūru un aprīkojumu, augstu atbilstību darba tirgus prasībām un ar turpmākas izglītības un apmācības iespējām;
  • augstas kvalitātes sākotnējo PIA, ko audzēkņi, vecāki un plašāka sabiedrība var uzskatīt par pievilcīgu iespēju līdzās vispārējai izglītībai;
  • viegli pieejamu un uz karjeru orientētu tālāku PIA darba ņēmējiem, darba devējiem, neatkarīgiem uzņēmējiem un bezdarbniekiem, kas veicina gan prasmju pilnveidi, gan karjeras maiņu;
  • elastīgas PIA sistēmas, kuru pamatā ir uz mācību rezultātu balstīta pieeja, kas veicina elastīgus izglītošanās veidus, kas atļauj mijiedarbību starp dažādajām izglītības un apmācības sistēmām (skolas izglītība, PIA, augstākā izglītība, pieaugušo izglītība) un kas gādā par neformālās izglītības atzīšanu, ietverot darba praksē iegūtās prasmes;
    Eiropas izglītības un apmācības telpu ar pārredzamām kvalifikāciju sistēmām, kas ļauj pārnest un uzkrāt mācību rezultātus, kā arī atzīt kvalifikācijas un prasmes un kas uzlabo starpvalstu mobilitāti;
  • ievērojami uzlabotas starpvalstu mobilitātes iespējas PIA studentiem un PIA speciālistiem;
  • viegli pieejamu un kvalitatīvu informāciju mūža garumā, profesionālās orientācijas un konsultāciju pakalpojumus, kas veido saskaņotu tīklu un ļauj Eiropas pilsoņiem pieņemt pārdomātus lēmumus un plānot mācību iespējas un profesionālo karjeru, laužot tradicionālos pieņēmumus par vīriešu vai sieviešu profesijām.

Īstermiņ uzdevumi 2011. - 2014. gadam:

  • organizēt pasākumus, kas vērsti uz PIA pievilcīguma un izcilības veicināšanu, starp tiem varētu būt kampaņas un prasmju konkursi;
  • sniegt atbalstu pasākumiem, kas dod iespēju jaunāko klašu skolēniem, kuri apgūst obligāto izglītību, iepazīties ar profesijām un karjeras iespējām;
  • veikt atbilstīgus pasākumus, lai īstenotu EQAVET ieteikumu un gūtu panākumus, īstenojot profesionālajai izglītībai un apmācībai paredzētās valsts kvalitātes nodrošināšanas sistēmas;
  • piemērotos gadījumos nodrošināt pamatprasmju un karjeras vadības prasmju pienācīgu integrēšanu PIA programmās, kā arī to apguvi, izmantojot  attālinātas apmācības iespējas;
  • valdībām, sociālajiem partneriem un PIA sniedzējiem būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai iespējami lielākā mērā izmantotu uz darbu balstītas mācības, tostarp mācekļa praksi, lai līdz 2012. gadam palīdzētu palielināt mācekļu skaitu Eiropā; radītu iespējas veicināt sadarbību starp PIA iestādēm un uzņēmumiem (peļņas un bezpeļņas), piemēram, organizējot skolotāju stažēšanos uzņēmumos; sniegtu atsauksmes PIA iestādēm par PIA iestāžu absolventu nodarbinātības iespējām;
  • pielikt pūles, lai izveidotu pārraudzības sistēmas pārejai no mācībām uz darbu;
  • veicināt, lai  2020. gadam mūžizglītībā piedalīsies 15 % pieaugušo;
  • visaptverošu valsts kvalifikāciju sistēmu (VKS) izstrāde, kuru pamatā ir uz mācību rezultātu balstīta pieeja; izmantot VKS kā katalizatoru, lai radītu lielāku mijiedarbību starp PIA un augstāko izglītību;
  • nodrošināt integrētus (izglītības, apmācības, nodarbinātības) profesionālās orientācijas pakalpojumus, kas ir cieši saistīti ar darba tirgus vajadzībām;
     veikt atbilstīgus pasākumus, lai uzlabotu mobilitāti PIA jomā, ieskaitot valodu apguvi un starpkultūru prasmes;
  • veicināt to, ka visi PIA sniedzēji efektīvi, novatoriski un kvalitatīvi izmanto tehnoloģijas, ko atbalsta vajadzīgais aprīkojums, infrastruktūra un tīkli, panākot nepārtrauktus uzlabojumus, kas atspoguļo tehnoloģiju un pedagoģiskās izpratnes attīstību;
  • pasākumus, lai veicinātu uzņēmējdarbību, piemēram, veicinot attiecīgu pamatprasmju apguvi, dodot iespēju gūt praktisku pieredzi uzņēmumos un iesaistot uzņēmumu speciālistus;
  • izskatīt konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot mazkvalificētu un citu “riskam pakļautu” grupu dalību izglītībā un apmācībā, tostarp izstrādājot elastīgus izglītošanās veidus T-PIA jomā un izmantojot attiecīgus profesionālās orientācijas pakalpojumus un atbalsta dienestus;
  • izmantot IKT, lai iespējami lielākā mērā uzlabotu piekļuvi apmācībai un veicinātu aktīvu mācīšanos, kā arī izstrādātu jaunas metodes gan PIA, kas notiek darba vidē, gan PIA, kas noris mācību iestādē, lai veicinātu “riskam pakļautu” grupu dalību;
  • izveidot strukturētus sadarbības mehānismus starp PIA nozari un nodarbinātības dienestiem visos līmeņos (politiku un īstenošanu), tostarp sociālajiem partneriem.