1.modulis. Izglītības attīstības tendences 21. gs.

Metodiskajā materiālā iekļauts mūsdienu vispārējās un profesionālās izglītības mērķu un uzdevumu apskats, izvērtējot pozitīvās un negatīvās pieredzes un to seku ietekmi mūsdienās. Apskatīta izglītības loma sabiedrības attīstībā, globalizācijas pozitīvā un negatīvā ietekme uz profesionālo izglītību saistībā ar sabiedrības attīstību, mūžizglītības galvenie izaicinājumi. Izvērtētas profesionālās izglītības satura nākotnes prioritātes Latvijā saistībā ar profesionālās izglītības politikas attīstību Eiropas Savienībā, konkurētspējīgas izglītības satura un sistēmas izveidi. Apskatītas profesionālās izglītības attīstības perspektīvas saistībā ar darba tirgus attīstību un nākotnes vajadzībām.

4. Izglītība kā politikas sastāvdaļa un izglītības pamatnostādnes 21.gadsimtā Eiropā un Latvijā

4.2. Latvijas Republikas dokumenti, kuros ietvertas pamatnostādnes izglītības nodrošināšanai

4.2.1. Latvijas Satversmes Sapulce. Latvijas Republikas Satversme. 1922.gads

Latvijas Republikas Satversmei 1998.gadā pievienotās astotās nodaļas 112.pants kā vienu no cilvēka pamattiesībām nosaka ikviena ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību, nosakot, ka pamatizglītība ir obligāta.

4.2.2. LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Nacionālais attīstības plāns. 2006.gads

Nacionālais attīstības plāns (NAP) ir izstrādāts saskaņā ar LR Reģionālās attīstības likumu un ir vidēja termiņa plānošanas dokuments laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam.

Cilvēkresursu jomā Latvijas stiprā puse ir salīdzinoši augsts nodarbināto iedzīvotāju formālās izglītības līmenis. Pieaugot strādājošo ar augstāko izglītību īpatsvaram, kopumā uzlabojas darbaspēka kvalitāte un profesionalitāte. Tomēr gan uzņēmēji gan profesionālo skolu un augstskolu absolventi atzīst, ka viņus neapmierina izglītības kvalitāte. Mācību aprīkojums, izglītības un zinātnes iestāžu infrastruktūra ir jāmodernizē, jāuzlabo sadarbība ar uzņēmējiem, veicinot praktisko iemaņu apgūšanu un zinātnes un uzņēmējdarbības sadarbību. Profesionālās izglītības skolu prestižs ir zems, pieaug pamatskolu nebeigušo jauniešu skaits. Nav izveidojusies efektīva mūžizglītības sistēma cilvēku konkurētspējas paaugstināšanai un personības pilnveidei.

Nacionālā attīstības plāna izvirzītais stratēģiskais mērķis un prioritātes ir:

  • Izglītots un radošs cilvēks
  • Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība
  • Zinātnes un pētniecības attīstība

Kā stratēģiskie principi ilgtspējīgai attīstībai tiek izvirzīti:

  • Jaunrade ikvienā jomā.
  • Tolerance – atvērtība un cieņa pret dažādām kultūrām un dzīvesveidiem, visu veidu sociālās izstumtības un diskriminācijas mazināšana.
  • Sadarbība – vertikāli, gan horizontāli sadarbības mehānismi.
  • Līdzdalība – visas sabiedrības aktīva līdzdalība politikas veidošanas procesā.

Izglītots un radošs cilvēks
Izglītības kvalitātei jāatbilst mūsdienu sabiedrības un tautsaimniecības arvien augošajām prasībām. Valsts uzdevums ir nodrošināt ikvienam cilvēkam vispārējās pamata un vidējās izglītības, kvalitatīvas augstākās un profesionālās izglītības iespējas, kā arī piekļuvi pirmsskolas izglītībai visos Latvijas reģionos.

Izvirzītā mērķa sasniegšanai ir jārisina šādi uzdevumi:

  • panākt kvalitatīvu vispārējo zināšanu un prasmju apguvi, tostarp dabas zinātņu, vides zinātņu un matemātikas mācību priekšmetos, pilnveidojot mācību saturu, metodiku un skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpēs;
  • panākt obligātu pamata izglītības iegūšanu un pakāpeniski pāriet uz obligātu vidējo izglītību (vidējā vispārējā, vidējā profesionālā). Veikt preventīvu darbu ar nesekmīgiem skolēniem un viņu vecākiem pamatizglītības un vidējās izglītības apguves līmenī;
  • pedagogu un akadēmiskā personāla profesionālās un pētnieciskās kvalifikācijas paaugstināšana līdz kompetencei, kas nodrošina konkurētspēju ne tikai Eiropas, bet arī pasaules mērogā, tā veicinot pedagogu un izglītībā nodarbināto prestiža paaugstināšanos, nodrošinot nepārtrauktu būtisku darba samaksas paaugstināšanu;
  • profesionālās izglītības kvalitātes un pievilcības uzlabošana, pilnveidojot profesionālās izglītības programmu saturu, profesiju standartu, audzēkņu un absolventu kvalifikācijas sistēmu, nodrošinot kvalifikācijas un mūsdienu tautsaimniecības prasībām atbilstošas praktiskās apmācības un prakses iespējas;
  • regulāri izvērtēt un atjaunot mācību saturu, iesaistot sociālos partnerus, lai nodrošinātu atbilstību mūsdienu prasībām un jaunākajiem atklājumiem, un nodrošinātu tā sasaisti ar austāka līmeņa mācību saturu;
  • izglītības iestāžu, universitāšu un augstskolu vadības, kā arī izglītības politikas veidošanas un novērtēšanas institūciju darboties spējas (kapacitātes) stiprināšana;
  • augstskolu studiju modernizācija, īpašu vērību veltot inženiertehnisko zinātņu un dabas zinātņu izglītības programmu pievilcības paaugstināšanai un profesionālo studiju programmu piedāvājuma paplašināšanai, kā arī prakses vietu nodrošināšana studentiem;
  • valsts atbalsts maģistra un doktora studijām, jo īpaši inženiertehnisko un dabas zinātņu programmās;
  • augstākās izglītības kvalitātes un pieejamības paaugstināšana, tās integrēšana vienotajā Eiropas (pasaules) izglītības telpā;
  • e-resursu pilnveide un izmantošanas paplašināšana, informācijas tehnoloģiju prasmju uzlabošana visos izglītības līmeņos;
  • nodrošināt personām ar speciālām vajadzībām izglītības pieejamību visos tās veidos un pakāpēs.

Darbaspēka sagatavošana atbilstoši darba tirgus pieprasījumam

Izvirzītā mērķa sasniegšanai ir jārisina šādi uzdevumi:

  • izveidot darba tirgus analīzes un vidēja un ilgtermiņa prognožu sistēmu, veikt regulāru darba tirgu ietekmējošo faktoru, tostarp Eiropas un globāla mēroga, izpēti un monitoringu, nodrošinot tautsaimniecības pieprasījuma un izglītības sektora piedāvājuma sabalansētību, pilnveidot profesionālās un augstākās izglītības institūciju finansēšanas un studentu motivēšanas sistēmas;
  • iesaistīt sociālos partnerus un attīstīt valsts un privātās partnerības iniciatīvas izglītībā kā efektīvu sadarbības instrumentu līdzsvara starp izglītības piedāvājumu un darba tirgus pieprasījumu nodrošināšanai (piemēram, iesaistot uzņēmējus/to pārstāvjus profesiju standartu izstrādē, kā lektorus mācību procesā un kā praktiskās apmācības un prakses vadītājus). Veidot uzņēmumos apmācību prakses vietas;
  • veicināt izpratni/vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā un panākt līdzsvarotu inženierzinātņu, dabas zinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju un veselības aprūpes un vides zinātnes izglītības tematisko grupu programmu apguvušo skaitu profesionālajā un augstākajā izglītībā;
  • pilnveidot augstākās izglītības piedāvājumu darba tirgum, izstrādājot starpdisciplināras un starpaugstskolu studiju programmas;
  • modernizēt profesionālās izglītības sistēmu, lai nodrošinātu izglītības programmu kvalitāti un atbilstību darba tirgus prasībām;
  • pilnveidot karjeras attīstības atbalsta sistēmu, nodrošinot profesionālās orientācijas un karjeras konsultācijas iedzīvotājiem izglītības iestādēs un dzīves vietās;
  • izveidot valsts atbalstītu profesionāli orientētu mūžizglītības piedāvājumu un ieviest neformālās izglītības rezultātu atzīšanas sistēmu;
  • atbalstīt strādājošo apmācību kvalifikācijas paaugstināšanai vai pārkvalifikācijai uzņēmumos un nozaru darba devēju organizācijās;
  • nodrošināt atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu iekļaušanas darba tirgū veicināšanai.

Mūžizglītība cilvēka radošā potenciāla un dzīves kvalitātes izaugsmei

Izvirzītā mērķa sasniegšanai ir jārisina šādi uzdevumi:

  • stiprināt sabiedrībā izpratni par mūžizglītību kā zināšanu sabiedrības attīstības pamatnosacījumu un izveidot visos reģionos daudzpusīgu kvalitatīvas mūžizglītības piedāvājumu pieaugušajiem, kas nodrošina augstas kompetences darbam, pilsoniskai līdzdalībai sociālai iekļaušanai un personiskai pašpilnveidei;
  • attīstīt formālās un neformālās, tai skaitā pamata prasmju un profesionālās, izglītības piedāvājumu iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni, sociālām grupām ar ierobežotām iespējām izglītības apguvē, un tiem, kuri mācīšanās iespējas nenovērtē un neizmanto, dzīves vietās (tai skaitā rehabilitācijas iestādes, cietumi, armija utml.) un darba vietās, nodrošināt elastīgu un kvalitatīvu piedāvājumu "otrās iespējas" vispārējās un profesionālās izglītības ieguvei (piemēram, e-mācības, vakara (maiņu) vidusskolās un nepilna laika studijās);
  • ieviest mūžizglītības stratēģiju, izveidojot mūžizglītības sistēmu, īpašu uzmanību pievēršot kvalitatīvam un elastīgam mūžizglītības programmu piedāvājumam;
  • izmantot izglītības un kultūras potenciālu harmoniskas personības izaugsmei visa mūža garumā, ar mūsdienīgām tehnoloģijām un risinājumiem paplašinot kultūras resursu pieejamību cilvēka radošo spēju un talantu izkopšanai un zināšanu padziļināšanai;
  • veidot zināšanu sabiedrības vajadzībām atbilstošu un pieejamu kultūras informācijas sistēmu un pakalpojumus, attīstīt dažādu mūžizglītības programmu un sabiedrības grupu vajadzībām atbilstošus kreatīvus un interaktīvus e-satura produktus;
  • palielināt esošo rajonu, pilsētu un pagastu bērnu/jauniešu un pieaugušo izglītības centru kapacitāti un atbalstīt jaunu centru izveidi;
  • sniegt valsts atbalstu pieaugušo izglītības piedāvātājiem (cilvēkresursi, mācību līdzekļi, programmu pasūtījums) un pieaugušo neformālās izglītības atbalsta institūcijām.


Izglītības infrastruktūras modernizācija

Izvirzītā mērķa sasniegšanai ir jārisina šādi uzdevumi:

  • universitāšu, augstskolu un koledžu ēku atjaunošana/jaunbūves (studiju un zinātniskā darba telpas), pieejas nodrošināšana personām ar funkcionālajiem traucējumiem;
  • iekārtu, piederumu, aprīkojuma, tehnoloģiju iegāde, modernizēšana un uzstādīšana augstākās izglītības iestādēs, tajā skaitā tādus, kas nodrošina izglītības programmu apgūšanas iespējas arī personām ar funkcionāliem traucējumiem;
  • visu līmeņu valsts un pašvaldību izglītības iestāžu ēku renovācija, iekārtu un aprīkojuma atjaunināšana, materiāli tehniskā nodrošinājuma modernizācija, pieejas nodrošināšana personām ar funkcionāliem traucējumiem;
  • valsts un pašvaldību vidējās izglītības iestādēs nodrošināt kvalitatīvai dabas zinātņu apguvei nepieciešamo materiālo bāzi;
  • nepieciešamās modernas IKT infrastruktūras nodrošināšana visu pakāpju un veidu izglītības iestādēs;
  • skolu bibliotēku, mācību video un fonotēku fondu un elektronisko apmācības programmu atjaunināšana un papildināšana;
  • sporta infrastruktūras uzlabošana un/vai pieejas nodrošināšana izglītības iestādēs;
  • nodrošināt mācību iestāžu fizisko pieejamību bērniem un jauniešiem ar kustību traucējumiem un uzlabot speciālās izglītības infrastruktūru.


4.2.3. Latvijas Republikas Saeima. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam “Latvija 2030” 2010.gads

Lai vairotu mūsu rīcībā esošo cilvēkkapitālu un pilnvērtīgi izmantotu citus – kultūras, dabas vai ekonomiskos – resursus, nepieciešama paradigmas maiņa izglītībā.
Kvalitatīva, visa mūža garumā pieejama un uz radošumu orientēta izglītība ir 21. gadsimta nepieciešamība – tā ļauj reaģēt uz globālās konkurences un demogrāfijas izaicinājumiem un ir viens no priekšnoteikumiem ekonomikas modeļa maiņai.

Lai iedarbinātu kultūras kapitālu, nepieciešama paradigmas maiņa izglītībā– parēja no izglītības sistēmas, kas vērsta galvenokārt uz loģisko domāšanu un intelektu, uz tādu, kas stimulē iztēli, intuīciju, emocijas, radošas idejas, attīsta kritisko domāšanu un spēj ģenerēt jaunas vīzijas un vērtības.
Prakse tas nozīmē valsti radīt tādu vidi, kas veicina radošumu.

Tendences un izaicinājumi

  • Demogrāfiskās izmaiņas - iedzīvotāju skaita, tajā skaitā skolēnu skaita samazināšanās (līdz 2025. gadam skolēnu skaits pamatskolās samazināsies par aptuveni 25%, vidusskolās – par 20%, bet vislielākais kritums sagaidāms augstākajā izglītībā – par 40%.) un iedzīvotāju novecošanās.
  • Globalizācija ekonomikā un inovatīvās/radošās ekonomikas attīstība, darba tirgus dinamika un prasība pēc jaunām kompetencēm un iemaņām – tās radīta nepieciešamība regulāri atgriezties “skolas solā” – pārkvalificēties.

Prioritārie rīcības virzieni

  • Izglītības pieejamība un pārmaiņas izglītības procesa organizācijā – uzsvars jāliek uz pirmsskolas izglītību, jo valstis, kuras mērķtiecīgi investē pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un audzināšanā, ir daudz labāki skolēnu panākumi un lielāka sociālā vienlīdzība.
  • Skola – sociālā tīklojuma centrs, kuru pārvaldībā iesaistās un sadarbojas vecāki, mācībspēki, izglītojamie, ka arī  sabiedrība, t.sk. uzņēmēji, profesionālo un nozaru asociāciju pārstāvji.
  • Kontekstuāla izglītība un skolotāja profesijas maiņa – skolotāju sagatavošana vairāk nekā viena mācību priekšmeta mācīšanai, daudzpusīgas un talantīgas personības attīstība. Jāpalielina sociālo partneru loma izglītības un tālākizglītības procesa organizācijā un akreditācijā.
  • E-skola un informācijas tehnoloģiju izmantošana – nodrošināt interesantu, interaktīvu un kvalitatīvu mācību satura apguvi virtuālajā vide, rast jaunas iespējas mācību procesa dažādošanai un jaunām organizācijas formām, piemēram, daļu nodarbību vadot klātienē, bet daļu mācību vielas apgūstot virtuālajā vidē.
  • Izglītošanās mūža garumā – veidot saikni starp formālo izglītības sistēmu un neformālo izglītību, un pieaugušo tālākizglītību, lai tiem cilvēkiem, kuri nav gājuši tradicionālo izglītošanās ceļu, nodrošinātu vienlīdzīgas mobilitātes iespējas ne vien izglītības sistēmas ietvaros, bet arī darba tirgū.
  • Kontekstuāls izglītības saturs – vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu sistemātiska sadarbība ar augstskolām (mācību satura veidošana, skolotāju kompetences uzlabošana), ir jāievieš obligāta visu pamata mācību priekšmetu apguve visās vidusskolas, lai vidusskolu beigušajiem būtu iespēja izvelēties un apgūt jebkuru augstskolas programmu.

Risinājumu piemēri

  • Vaučeru sistēma izglītības finansēšanā
  • Obligāta vidējā izglītība līdz 2020.gadam
  • Lauku skolu saglabāšanas programma
  • Izglītības iestāžu internacionalizācija
  • Brīvprātīgo mentoru programmas
  • Pieredzējuši profesionāļi par skolotājiem
  • Tālākmācības integrācija formālās izglītības sistēmā
  • Atvērtā universitāte
  • Pieejami sociālo pakalpojumu un atbalsta tīkli
  • Zeļļu jeb mācekļu programmas
  • Uzņēmējdarbības programmu integrācija
  • Radoša domāšana mācību procesā
  • Skolu un bibliotēku digitalizācija
  • Mācību e-grāmatas
  • Tālākizglītības integrācija formālās izglītības sistēmā
  • Pasākumi komersantu izglītošanai

4.2.4. Ekonomikas ministrija Latvijas nacionālā reformu programma. 2011.gads
(sagatavota, lai Latvijā īstenotu stratēģiju „Eiropa 2020”)

Latvijas mērķi 2020.gadam

1.attēls Latvijas mērķi 2020.gadam

Īstermiņā: izeja no krīzes, “nolikt” ekonomiku uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa
Ilgtermiņā: vīzija un mērķi ES2020 (mērķi cieši saistīti ar Latvija2030 mērķiem)


Izglītības jomā nacionālajā reformu programmā ir izvirzīti šādi mērķi:

Augstāko izglītību ieguvušo īpatsvara palielināšanas mērķis

  • augstākās izglītības modernizācija, paaugstinot studiju un pētniecības efektivitāti, kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, nodrošinot iegūto kvalifikāciju un prasmju pilnīgāku atbilstību darba tirgus prasībām;
  • augstākās izglītības institūciju materiāli tehniskās bāzes modernizēšana un resursu izmantošanas efektivitātes paaugstināšana (uzlabot nodrošinājumu ar mūsdienīgām iekārtām, aprīkojumu un tehnoloģijām tādos prioritāros studiju virzienos kā dabas zinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas, inženierzinātnes, ražošana un būvniecība, kā arī racionāli izmantot publisko un piesaistīto privāto finansējumu).

Pasākuma kopējais publiskais finansējums ir 65,3 milj. latu, t.sk., ES fondu finansējums 51,3 milj. latu (2011.-2013.g.).

  • augstākās izglītības vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana (pilnveidot stipendiju, kā arī studiju un studējošo kredītu piešķiršanas mehānismu)
  • studiju un zinātniskās darbības kvalitātes uzlabošana (paaugstināt augsti kvalificētu speciālistu īpatsvaru darba tirgū prioritārajās jomās (dabaszinātņu, matemātikas, informācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu, veselības aprūpes, vides zinātņu un radošo industriju), regulāri izvērtējot maģistru un doktora studiju efektivitāti, izstrādājot jaunas inovatīvas studiju programmas, kā arī nodrošinot stipendiju EMProg_260411_LV_NRP; Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020” stratēģijas īstenošanai 30 studējošajiem. Paredzēts, ka gadā vidēji tiks sagatavoti 700 maģistri un 200 doktori, kas saņems stipendiju.)

Kopējais publiskais finansējums ir 22,9 milj. latu, t.sk., ES fondu finansējums 21,2 milj. latu (2011.-2013.g.).

Skolu nepabeigušo jauniešu īpatsvara samazināšanas mērķis

  • pamata un vidējās izglītības pieejamības nodrošināšana (nodrošināt precīzu izglītojamo uzskaiti, normatīvā regulējuma ietvaros nosakot valstī vienotu kārtību, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, EMProg_260411_LV_NRP; Latvijas nacionālā reformu programma „ES 2020” stratēģijas īstenošanai 31 pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi, nodrošināt atbalstu sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem un mācību atbalstu jauniešiem ar mācīšanās problēmām.)

Kopējais publiskais finansējums ir 7,4 milj. latu, t.sk., ES fondu finansējums ir 7 milj. latu (2011.-2013.g.).

  • modernu mācību metožu ieviešana (mācību procesa modernizācijas un pieejamības veicināšana, t.sk. profesionālās izglītības iestādēs un vakarskolās, attīstīt tālmācības iespējas pieaugušajiem, īstenojot individualizētu pieeju, ieviešot kompensējošus mehānismus (otrās izglītības iespēja), modernizējot izglītības iestādes un uzlabojot mācību metodisko nodrošinājumu un mācību vidi.)

Kopējais publiskais finansējums ir 1,9 milj. latu, t.sk., ES fondu finansējums 1,6 milj. latu (2011.-2013.g.).

2011.gada 7.jūnijā Eiropas Komisija nāca klajā ar ES dalībvalstu nacionālo reformu programmu un Stabilitātes vai Konverģences programmu novērtējumu, kurā ir piedāvātas arī rekomendācijas ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai.

Eiropas Komisijas novērtējumi un rekomendācijas atšķiras starp ES dalībvalstīm, jo ekonomiskā situācija ES dalībvalstīs ir atšķirīga. Tā, piemēram, ES dalībvalstīm, kuras saņem starptautisko aizdevumu no Eiropas Komisijas un SVF, ir rekomendēts turpināt īstenot šajās aizdevumu programmās paredzētos pasākumus. ES dalībvalstīm ar augstajiem budžeta deficītiem ir rekomendēts veikt fiskālo konsolidāciju un saskaņot algu dinamiku ar produktivitāti. Savukārt ES dalībvalstīm bez izteiktām budžeta deficīta problēmām un tām, kurām ir pat budžeta pārpalikumi, ir rekomendēts īstenot dažādus pasākumus ar mērķi veicināt izaugsmi vidējā un ilgtermiņā.

Attiecībā uz Eiropas Komisijas novērtējumu par Latvijas nacionālo reformu programmu un Latvijas Konverģences programmu 2011.-2014. gadam, Eiropas Komisija atzīst, ka Latvijas vidējā termiņa makroekonomiskais scenārijs ir ticams. Eiropas Komisija uzsver, ka plānotie fiskālās konsolidācijas pasākumi 2011.-2012.gadā ir atbilstoši nepieciešamajai budžeta deficīta korekcijai. Budžeta deficīta mazināšana vidējā termiņā, kā to paredz programma, palīdzēs nodrošināt valsts finanšu ilgtspēju.