1.modulis. Izglītības attīstības tendences 21. gs.

Metodiskajā materiālā iekļauts mūsdienu vispārējās un profesionālās izglītības mērķu un uzdevumu apskats, izvērtējot pozitīvās un negatīvās pieredzes un to seku ietekmi mūsdienās. Apskatīta izglītības loma sabiedrības attīstībā, globalizācijas pozitīvā un negatīvā ietekme uz profesionālo izglītību saistībā ar sabiedrības attīstību, mūžizglītības galvenie izaicinājumi. Izvērtētas profesionālās izglītības satura nākotnes prioritātes Latvijā saistībā ar profesionālās izglītības politikas attīstību Eiropas Savienībā, konkurētspējīgas izglītības satura un sistēmas izveidi. Apskatītas profesionālās izglītības attīstības perspektīvas saistībā ar darba tirgus attīstību un nākotnes vajadzībām.

3. Galvenās atšķirības starp biznesa uzņēmumu un izglītības iestādi

14 kvalitātes rādītāji

( Pēc W.E. Deminga un J.J. Bonstingla,1992)

Kvalitātes rādītāji

Biznesa uzņēmumā

Izglītības iestādē

1. Radīt uzticību mērķim, rezultāta produkta un pakalpojuma pilnveidošanai.

Uzņēmumam jākoncentrējas uz noturēšanos biznesā un darbavietu nodrošināšanā ar pētījumu, inovāciju un nepārtraukta rezultāta produkta pilnveidi. Peļņas palielināšana ir mazāk svarīga kā augstāk minētais mērķis.

Skolas mērķis ir palīdzēt skolēniem mobilizēt savu potenciālu, nemitīgi pilnveidojot pedagogu un skolēnu kopīgo darbu. Testu rezultātu un novērtēšanas simbolu nozīmīgums mazāks nekā katra skolēna progress mācīšanās procesā

2. Pieņemt jaunu filozofiju.

Uzņēmuma vadītājiem jāpieņem un pilnīgi jāatbalsta jauna nemitīgas pilnveidošanās filozofija, dodot iespējas aktīvajiem darbiniekiem. Ciniska jaunās filozofijas ieviešana „no augšas” iznīcina savstarpēju uzticēšanos, kas ir būtiska, lai gūtu labus sasniegumus.

Skolu vadītājiem ir jāpieņem un jāatbalsta jaunā nepārtrauktās pilnveides filozofija, kas liek lielāku uzsvaru uz pedagogu un skolēnu komandu nozīmīguma palielināšanu. Ciniska jaunās filozofijas ieviešana, ja Galvenais ir uzlabot testu rezultātus, iznīcina savstarpējo uzticību, kas ir būtiska panākumu atslēga.

3. Samazināt atkarību no masu pārbaudes.

Paļaušanās uz gala produkta pārbaudi ražošanas procesa beigās ir izšķērdība. Standartprodukcija ir jāattīra un jāapstrādā līdz tā atbilst kritērijiem. Īstais laiks novērtējumam ir katrā procesa posmā. Labākie pārbaudītāji ir tie, kas dara pašu darbu.

Paļaušanās uz testiem kā galvenajiem skolēnu rezultātu rādītājiem ir maldīga, neliet derīga un neatspoguļo patiesību. Mācību perioda nobeigumā ir par vēlu, lai sakopotu Spēkus sekmju uzlabošanai. Testi un ērti indikatori ir jāizmanto kā diagnosticējoši un iesākoši paņēmieni visā mācību procesā. Mācīšanos vislabāk parāda skolēnu veikums, risināšanas un prasmju izmantošana reālās dzīves uzdevumu rosināšana. Skolēniem jā mācās pašiem novērtēt savu darbu un progresu, ja viņiem ir jāuzņemas atbildība par savu izglītības procesu.

4. Izbeigt tādu praksi, ka visu nosaka tikai cenu zīme.

Jāstrādā kopā ar piegādātājiem, lai veidotu uzticēšanos un sadarbību. Neatļaujiet piegādātāju cenai noteikt preču un pakalpojuma izvēli. Strādājiet kopā, lai palielinātu efektivitāti un ražību.

Veidojiet uzticēšanās un sadarbības attiecības skolā un starp skolu un apkārtējo sabiedrību. Strādājiet kopā, kad vien iespējams, lai pilnveidotos un aktivizētos skolēnu, pedagogu, administrācijas un apkārtējās sabiedrības potenciāls.

5. Nepārtraukti un vienmēr pilnveidojiet ražošanas un pakalpojumu sistēmu

Uzņēmuma vadībai jārada un jāuztur tāda vide un konteksts, kurā strādniekiem ir iespēja nepārtraukti pilnveidot produktu un pakalpojumu, samazinot kļūdas un zudumus.

Skolas administrācijai jāveido un jāuztur vide, kurā pedagogiem ir iespēja nemitīgi pilnveidoties darbā ar skolēniem. Pedagogiem, savukārt, strādājot ar skolēniem jāveido vide, kurā skolēni var patstāvīgi pilnveidot savas mācīšanās kvalitāti un personības attīstību, mācoties no savām kļūdām, ja tādas gadās.

6. Veidojiet mācību programmas.

Uzņēmuma vadītājiem jāveido programmas jauno strādnieku mācībām. Efektīvas mācību programmas māca strādniekiem izvirzīt mērķus, kā efektīvāk strādāt, kā novērtēt sava darba kvalitāti

Skolu vadītājiem jāveido programmas, kas palīdzētu jaunajiem speciālistiem iejusties savas skolas īpašajā kultūrā un sagatavoties skolas mērķu sasniegšanai. Programma būs efektīva uzdevumu izpildei, ja palīdzēs jaunajiem pedagogiem iemācīties, kā izvirzīt mērķus, kā efektīvi mācīt, kā novērtēt skolēnu sasniegumus. Pedagogiem jāprot veidot tādas programmas, kas skolēniem dotu iespēju iemācīties, kā izvirzīt savus mācīšanās

mērķus, kā efektīvāk organizēt savu mācīšanos, kā novērtēt savu darbu. Pedagogiem ar savu attieksmi un darbību jāparāda, kāds ir skolēns, kurš labi mācās. Pedagogi mācās notā, kā mācās skolēni un kādu atgriezenisko saikni no skolēniem saņem.

7. Izveidojiet līderību.

Vadīt kā līderim nozīmē strādāt ar citiem kā padomdevējam, tā lai organizācijas vidi, kurā augstu tiek vērtēta un veicināta pilnveidošanās, veidotu labākie strādnieki. Vadīt kā līderim nozīmē palīdzēt, nevis draudēt vai sodīt.

Skolas vadības darbs ir konsultanta un virzītāja darbs ar pedagogiem, vecākiem un apkārtējo sabiedrību tādā organizatoriskajā vidē, kurā visu skolēnu izaugsme un pilnveidošanās tiek uzskatīta kā vērtība un tiek veicināta. Katram pedagogam, vecākam un apkārtējās sabiedrības loceklim tas ir kopīgiem spēkiem jāatbalsta. Vadīšana ir palīdzēšana, bet ne draudēšana vai sodi.

8. Likvidējiet bailes.

Bailes darbojas iznīcinoši uz produktivitāti, it īpaši ilgstošā periodā. Bailes rada neuzticēšanos, cinismu, šķelšanos, apātiju un neapmierinātību, kas noved pie ražošanas lejupslīdes. Pārmaiņām institūcijā jābalstās uz līdzsvaru, līdzatbildību un dalītiem

Bailes ir pretdarbība visam skolā kā darbavietā. Bailes grauj skolas kultūru un visu to labo, kam jānotiek tajā. Institūcijas pārmaiņām jābalstās uz dalītu varu, dalītu atbildību un dalītu gandarījumu.

9. Nojauciet barjeras starp personāla līmeņiem.

Uzņēmuma produktivitāte tiek vairota, kad tās nodaļas uzskata sevi par progresa partneriem un strādāt kopā, lai palielinātu savu potenciālu. Radiet starpnozaru un daudzlīmeņu komandas, lai nojauktu statusu un lomas

Pedagogu un skolēnu sekmes tiek veicinātas, ja visi kopīgiem spēkiem rada integrētas iespējas mācīšanās un atklājumiem. Veidojiet starppriekšmetu un daudzlīmeņu kvalitātes komandas, lai lauztu tradicionālās lomu un statusu barjeras.

10. Likvidējiet lozungus, pierunāšanas un mērķu izvirzīšanu strādniekiem.

Strādnieki, kas paši atbild par savu produkciju, veidos lozungus, pārliecināšanu un mērķus, kas ir viņiem no zīmīgāki nekā no augšas izvirzītie, tik ilgi, kamēr vara, atbildība un apgalvojumi tiek objektīvi sadalīta. Ja cerības neattaisnojas, labojat sistēmu nevis vainojat atsevišķus cilvēkus.

Pedagogi, skolēni, administrācija, ģimenes un apkārtējā sabiedrība var kopīgi nonākt pie idejām un lēmumiem, lai kopā pilnveidotu kopīgo darbu tiktāl, ciktāl vara, atbildība un gandarījums ir objektīvi sadalīts. Ja netiek sasniegti izglītības mērķi, pilnveidojiet sistēmu, bet nevainojiet individuāli.

11. Likvidējiet kvotas.

Kvotas ir skaitliski simboli, kas neatspoguļo ražošanas procesa kvalitāti, nedz arī sistēmas integritāti un dzīvotspēju, nedz ilgtermiņa veiksmju vai neveiksmju rādītāju. Patiesībā skaitļi ir īstermiņa risinājums, kas ir nederīgs ilglaicīga produktīva procesa virzībā.

Uzdevumi un testi, kuru rezultāti atspoguļojas skaitļos vai burtu simbolos bieži ne pilnīgi atspoguļo kvalitāti, skolēnu sekmes un darbību. Ja šāds vērtējums ir kā gala vērtējums, tad tas ir īstermiņa guvums, kas aiz vieto ilglaicīgu mācīšanos un tas var novest pie sekmju pasliktināšanās laika gaitā.

12. Novāciet barjeras lepnumam par meistarību.

Strādnieku parasti grib strādāt labi un izjust par to prieku. Uzņēmumam jādara viss, lai strādnieki nekļūdītos. Tas jādara cieši sastrādājoties.

Pedagogi un skolēni parasti vēlas strādāt labi un just lepnumu par saviem sasniegumiem. Skolai jāvelta lielas pūles, lai novērstu pedagogu un skolēnu kļūmes ar kopīgu darbību un pūlēm.

13. Veidojiet spēcīgas izglītības un pārkvalifikācijas programmas.

Ja uzņēmums vēlas būt vadošs, tā vadībai un strādniekiem vajadzīgas nepārtrauktas mācīšanās programmas.

Skolas vadībai, pedagogiem un skolēniem ir vajadzīgas nepārtrauktas mācīšanās programmas, ja skola vēlas būt labu skolu skaitā.

14. Darbojieties, lai pabeigtu pārmaiņas.

Visu līmeņu darbiniekiem jāīsteno jaunā filozofija praksē, lai tā kļūst par organizācijas kultūras un struktūras pamatu. Strādnieki vieni paši nevar plānu īstenot. Arī „augšai” ir nepieciešams, lai to atbalstītu darbinieku kritiskā masa, lai ieviestu plānu un tas darbotos.

Skolas visu līmeņu personālam (iekaitot skolēnus) ir jāīsteno šī jaunā filozofija, lai tā kļūst par skolas struktūras un kultūras pamatu. Pedagogi un skolēni vieni paši nevar īstenot šo filozofiju ar labiem rezultātiem. Skolas vadības pūles tikai ar skolas un apkārtējā sabiedrības kritiskās masas atbalstu var šo filozofiju ieviest un uzturēt

Uzdevums

Izanalizēt principus uzņēmējdarbībā un izglītībā un komentēt atšķirības un to cēloņus.

Izmantotā literatūra

  1. Bonstingl, J.J., (1992) Schools of Quality. An introduction to Total Quality Management in Education. ASCD, USA.
  2. Fjelds,S.E. (1998) No parlamenta līdz klasei. Rīgas pilsētas skolu valde