OpenOffice.org Base 3.2

OpenOffice.org Base 3.2

3. DATUBĀZES JĒDZIENI

3.2. Datu bāzes organizācija

Šajā materiālā tiks apskatītas relāciju datubāzes. Šādās datubāzēs informācija tiek glabāta vairākās tabulās. Teorētiski datubāzē visu informāciju varētu uzglabāt vienā tabulā, taču bieži vien tabula veidojas ļoti liela – informācija dublējas, un tās apstrāde kļūst neefektīva. Tāpēc tiek veidotas vairākas tabulas, kas tiek saistītas savā starpā ar attiecībām jeb relācijām. Tādējādi saistītās datubāzes tabulas tiek uztvertas kā viens objekts.

2.2.1. Datu tabula

Datubāzē tabula (table) tiek lietota, lai uzglabātu datus un uzskatāmi tos attēlotu uz monitora ekrāna. Datu tabula satur datus par konkrēta tipa datu objektiem, piemēram, informāciju par tālruņu numuriem. Datu tabulu veido ieraksti un lauki:

Vārds

Uzvārds

Tālrunis

Jānis

Egle

26030303

Jānis

Ziema

29123456

Janīna

Pavasare

67654321

2.2.2. Ieraksts

Ieraksts (record) satur informāciju par vienu tabulas objektu, piemēram, ar vienu tālruņa numuru saistītu informāciju. Katrs ieraksts veido vienu datu tabulas rindu. Apskatāmajā tabulā ir trīs ieraksti:


1M5L_02_22_01

2.2.3. Lauks

Lauks (field) ir vieta, kas ierakstā rezervēta noteiktas informācijas glabāšanai. Definējot datu lauku, tiek ievērots šāds princips: laukam jāsatur viens, tālāk nedalāms datu elements. Piemēram, viens lauks paredzēts vārdam, otrs uzvārdam. Būtu nepareizi veidot lauku, kas paredzēts vārdam un uzvārdam.

Katram laukam ir lauka nosaukums (field name), kas palīdz lietotājam noteikt lauka saturu un ko datubāzes lietotne izmanto, lai identificētu noteiktu datu lauku. Datu lauki, kuriem ir viens nosaukums, veido datu tabulas kolonnu:

1M5L_02_22_02

Datu laukā var uzglabāt tikai noteikta tipa datus. Lauka datu tips (data type) norāda, kāda tipa datus var ievadīt un uzglabāt šajā datu laukā. Raksturīgākie datu tipi ir teksts, skaitlis, datums, valūta.

Definējot lauku, ar tā īpašību (field properties) palīdzību nosaka datu attēlošanas un ievadīšanas nosacījumus. Piemēram, ir tādas lauka īpašības kā ievadāmā teksta garums, skaitļu un datuma attēlošanas formāts, lauka noklusējuma vērtība.

2.2.4. Primārā atslēga

Primārā atslēga (primary key) ir lauks, kas viennozīmīgi identificē katru datu bāzes ierakstu. Primārās atslēgas laukā dati ir unikāli, t.i., vienā tabulā nav divu ierakstu ar vienādām primāro atslēgu vērtībām.

Primārā atslēga var tikt veidota dažādi:

  • viens vai vairāki lauki tiek definēti kā primārā atslēga. Piemēram, primāro atslēgu veido vārds un uzvārds. Parasti šo pieeju nelieto, jo ne vienmēr var nodrošināt atslēgas unikalitāti (apskatītajā gadījumā var būt cilvēki ar vienādu vārdu un uzvārdu):

Vārds

Uzvārds

Tālrunis

Janīna

Pavasara

7654321

Jānis

Egle

6030303

Jānis

Ziema

9123456

  • tabulai tiek pievienots primārās atslēgas lauks, kura saturu var veidot divos veidos:
    • lietotājs pats ievada primārās atslēgas lauka saturu, piemēram, skaitļus tālruņu numuru reģistrācijas secībā;
  • primārās atslēgas lauka saturu ģenerē datu bāzes lietotne. Šis paņēmiens ir drošāks, jo novērš nejaušības kļūdas datu ievadē.


Primārā atslēga

Vārds

Uzvārds

Tālrunis

1

Jānis

Egle

6030303

2

Jānis

Ziema

9123456

3

Janīna

Pavasara

7654321

2.2.5. Indekss

Indekss (index) ir datu lauka īpašība, ko datu bāzes lietotne izmanto, lai paātrinātu ierakstu kārtošanu vai atlasi. Tā kā ierakstu kārtošana un meklēšana parasti notiek pēc primārās atslēgas, tad primārās atslēgas laukam indekss tiek iestatīts automātiski (pēc noklusējuma).

Lietotājs pats var iestatīt indeksu jebkuram laukam. Piemēram, iestatīt indeksu laukam Uzvārds, lai ātrāk atrastu tālruņa numuru konkrētam cilvēkam. Taču jāņem vērā, ka, indeksētajiem laukiem samazinās labojumu veikšanas ātrums. Tāpēc indeksus mērķtiecīgi iestatīt tikai tiem laukiem, pēc kuriem paredzams bieži kārtot vai meklēt ierakstus.