3. Ziepju ķīmiskais sastāvs

Parastas ziepes ir augstāko jeb garāko virknes taukskābju nātrija sāļi. To vispārēja formula ir RCOO-Na+, kur R nozīmē garu ogļūdeņraža virkni CH3(CH2)10-16. Šos sāļus iegūst neitralizējot taukskābes ar sārmu.

R-COOH + NaOH → R-COO-Na+ + H2O

Vislētākie taukskābju materiāli ir dzīvnieku tauki un atsevišķas augu eļļas, kas ir esteri. Tādēļ praktiski ziepes iegūst pārziepošanās reakcijā, kas būtībā ir esterifikācijas reakcijas pretstats.

R-COOR + NaOH → R-COO-Na+ + R-OH

No dzīvnieku taukiem šādi var iegūt galvenokārt nātrija stearātu CH3(CH2)16COO-Na+, kas arī ir parastas ziepes. No palmu eļļas iegūst nātrija palmitātu CH3(CH2)14COO-Na+, ko var sastapt dārgākās ziepēs [1].

Ziepju sastāvā tapāt arī ietilpst ūdens un tā saucamas taukvielu piedevas, kas var būt tauki (eļļas), brīvas taukskābes, lanolīns u.c. Vēl ziepēs var būt glicerīns, nātrija hlorīds, krāsvielas un aromatizētāju vielas.

Ja parastajās ziepēs nātrija jonu aizvieto ar citu metālu joniem, iegūstām ziepēm ir citas īpašības. Ja ražošanas procesā nātrija hidroksīda vietā lieto kālija hidroksīdu, iegūst šķidrās ziepes.

Vairums pārejas metālu veido ūdenī nešķīstošas ziepes. Tās nelieto mazgāšanai, bet dažkārt izmanto kā piedevas smērvielām smēreļļām, kur tās darbojas kā sintētiskie mazgāšanas līdzekļi. Vara stearātu izmanto kā krāsainu impregnējošo līdzekļi, kurš ne vien kavē ūdens uzsūkšanu, bet arī pasarga no pelējuma. Smago metālu stearātus lieto arī kā stabilizatorus plastmasu sastāvā.