Previous
Next

4. Nemetālu ķīmiskās īpašības

4.3. Nemetālu reakcijas ar ķīmiskajiem savienojumiem

Nemetāli reaģē ne tikai ar vienkāršām vielām bet arī ar daudziem ķīmiskajiem savienojumiem.

Dažām no šīm reakcijām ir liela nozīme svarīgu savienojumu iegūšanā, piemēram, nozīmīgs starpposms slāpekļskābes ražošanā ir amonjaka katalītiskā oksidēšana:
4 NH3 + 5 O2 = 4 NO + 6 H2O
Iegūto slāpekļa(II) oksīdu ar skābekli oksidē par slāpekļa(IV) oksīdu NO2:
2 NO + O2 = 2 NO2
Savukārt šajā reakcijā iegūto slāpekļa(IV) oksīdu skābekļa klātienē šķīdina ūdenī, iegūstot slāpekļskābi:
4 NO2 + O2 + 2 H2O = 4 HNO3

Daudzu svarīgu produktu ražošanā izmanto tieši skābekļa reakcijas ar dažādiem metālu vai nemetālu oksīdiem. Šajās reakcijās palielinās oksīdu veidojošā ķīmiskā elementa oksidēšanas pakāpe.

Piemēram, sērskābes ražošanas svarīgs posms ir sēra(IV) oksīda katalītiska oksidēšana veidojoties sēra(VI) oksīdam:
2 SO2 + O2 = 2 SO3

Medicīnā bieži izmanto joda tinktūru. Joda iegūšanā svarīgs posms ir gāzveida hlora iedarbība uz sālsūdeņiem, kuros ir liels jodīdjonu saturs. Šo procesu var aprakstīt ar ķīmiskās reakcijas vienādojumu:
2 NaI + Cl2 = I2 + 2 NaCl
Šādas reakcijas raksturīgas arī citiem halogēniem - aktīvākais halogēns izspiež mazāk aktīvo halogēnu no tā sāļiem:
Br2 + 2 KI = I2 + 2 KBr
Savukārt mazāk aktīvais halogēns nespēj izspiest aktīvāko halogēnu no tā sāļiem, piemēram, pievienojot jodu kālija bromīda šķīdumam, ķīmiskās reakcijas pazīmes nav novērojamas:
I2 + KBr = reakcija nenotiek

     






Previous
Next