Ērika Šumilo. Pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums. (e-grāmata)
Ērika Šumilo. Pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums. (e-grāmata)
Demogrāfiskās pārmaiņas Eiropas valstīs ar pārejas ekonomiku
Demogrāfiskās tendences Austrumu un Centrāleiropas bijušajās sociālisma valstīs krasi atšķiras no tendencēm, kas ir raksturīgas lielākai daļai attīstības un attīstīto valstu. Straujā mirstības samazināšanās, kas bija raksturīga 1950-jos un 1960-jos gados, palēninājās turpmākajā laika periodā – 1970-jos un 1980-jos gados. 1990-jos gados sekoja mirstības rādītāju paaugstināšanās Krievijā un dažās citās pārejas ekonomikas valstīs, ieskaitot Baltkrieviju, Bulgāriju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Moldovu, Rumāniju un Ukrainu. Šī dramatiskā un vēsturiski bezprecedentā mirstības rādītāju palielināšanās ir izskaidrojama, pirmkārt, ar augstāku pieaugušo vīriešu mirstību – gados vecāku vīriešu vidū, galvenokārt, no sirds un asinsvadu slimībām; savukārt, gados jaunākie vīrieši vairāk cietuši negadījumos, beiguši savu dzīvi pašnāvībā vai arī tika noslepkavoti. Daudzi no šiem cēloņiem izriet no stresa, pārmērīgas alkohola lietošanas un smēķēšanas, kuri, savukārt, varētu būt saistīti ar bezdarba palielināšanos, dzīves apstākļu pasliktināšanos un lielāku nedrošības sajūtu, kas viss ir raksturīgs pārejas periodam. Tomēr, straujām ekonomiskām reformām ne vienmēr ir tik negatīvas sekas visās pārejas ekonomikas valstīs. Piemēram, Čehijas Republikā mirstība visu šo laiku turpināja pazemināties, kamēr Ungārijā un Polijā šī tendence bijusi nemainīga.
Pēdējos 5-10 gados Eiropas valstīs ar pārejas ekonomiku dzimstība ir strauji samazinājusies, vienlaicīgi palielinoties mirstības rādītājiem. Straujās dzimstības samazināšanās cēloņi šajās valstīs atšķiras no cēloņiem, kas izsauc līdzīgu parādību lielākajā daļā attīstības valstu. Visdrīzāk tie ir izskaidrojami ar zemāku dzīves kvalitāti un nedrošību, kuru cēlonis, savukārt, ir pārejas perioda sociālā un ekonomiskā krīze. Rezultātā auglības rādītāji šajās valstīs ir stipri zem “atražošanas līmeņa” (līmeņa, pie kura iedzīvotāju skaits paliktu stabils, kas būtu caurmērā nedaudz vairāk par diviem bērniem ģimenē) un ir zemāki nekā attiecīgie rādītāji lielākajā daļā attīstīto valstu.
Šo neparasto demogrāfisko tendenču rezultātā – paaugstinoties mirstības rādītājiem, vienlaicīgi pazeminoties dzimstībai – daudzās Eiropas pārejas ekonomikas valstīs, ieskaitot Latviju, notiek iedzīvotāju skaita dabiskā samazināšanās.
Pēdējos 5-10 gados Eiropas valstīs ar pārejas ekonomiku dzimstība ir strauji samazinājusies, vienlaicīgi palielinoties mirstības rādītājiem. Straujās dzimstības samazināšanās cēloņi šajās valstīs atšķiras no cēloņiem, kas izsauc līdzīgu parādību lielākajā daļā attīstības valstu. Visdrīzāk tie ir izskaidrojami ar zemāku dzīves kvalitāti un nedrošību, kuru cēlonis, savukārt, ir pārejas perioda sociālā un ekonomiskā krīze. Rezultātā auglības rādītāji šajās valstīs ir stipri zem “atražošanas līmeņa” (līmeņa, pie kura iedzīvotāju skaits paliktu stabils, kas būtu caurmērā nedaudz vairāk par diviem bērniem ģimenē) un ir zemāki nekā attiecīgie rādītāji lielākajā daļā attīstīto valstu.
Šo neparasto demogrāfisko tendenču rezultātā – paaugstinoties mirstības rādītājiem, vienlaicīgi pazeminoties dzimstībai – daudzās Eiropas pārejas ekonomikas valstīs, ieskaitot Latviju, notiek iedzīvotāju skaita dabiskā samazināšanās.