Roberts Škapars. Pieprasījuma un piedāvājuma noteikšana. Teorija. (e-grāmata)

Kā jau minēts, preces pieprasījums ir atkarīgs arī no citu preču cenām. Pieņemot, ka pārējie pieprasījumu ietekmējošie lielumi paliek nemainīgi atbilstoši ceteris paribus noteikumam, pieprasījuma funkcija ir šāda:

(2.1.6)      

Citu preču cenu ietekme uz pieprasīto preci ir atkarīga no tā, cik lielā mērā un kādā veidā preces ir saistītas pēc savas lietojamības.

Pirmkārt, preces var viena otru aizstāt. Šāda sakarība var būt gan līdzīgu preču vai pakalpojumu starpā (sviests un margarīns, malka un akmeņogles, taksometra vai sabiedriskā transporta izmantošana), gan arī vienādu preču starpā, tikai ar atšķirīgu kvalitāti un īpašībām (pirmās un otrās šķiras milti, Indijas un Ceilonas tēja, kredīta saņemšana dažādās bankās u.c.). Šo preču starpā pastāv šāda sakarība. Ja paaugstinās vienas preces cena, otras preces pieprasījums paaugstināsies un, otrādi, ja vienas no precēm cena pazeminās, pieprasījums pēc otras preces arī samazinās. Piemēram, ja sviesta cena pieaug no P₁ līdz P₂, tad šo abu preču cenu attiecība mainās par labu margarīnam, tā pieprasījums pieaug no q₁ līdz q₂. Šāds individuālā margarīna pieprasījuma pieaugums ir raksturīgs daudziem šīs preces patērētājiem, tāpēc margarīna tirgus pieprasījuma līkne pārbīdās pa labi no D₀ uz D₁ (2.1.7. attēls b).

2.1.7. attēls. Vienas aizstājošās preces iedarbība uz otras preces individuālo un tirgus pieprasījumu

Arī līkņu izvietojumam koordinātu plaknē ir liela nozīme. Tas rāda, cik lielā mērā pēc pircēja vērtējuma divas dažādas preces ir aizstājamas viena ar otru (2.1.8. attēls). Jo stāvāk līkne izvietojas koordinātu plaknē, jo vājāka ir preču savstarpējā aizstājamība. Tā, paaugstinot preces i cenu par  , preces n pieprasījums mainīsies D gadījumā   vairāk nekā D’ gadījumā  

2.1.8. attēls. Preču aizstājamības atkarība no pieprasījuma līknes stāvuma

Tātad D gadījumā savstarpējā preču aizstājamība ir lielāka nekā gadījumā D’ (Δq>Δq^’). Ja pieprasījuma līkne kļūtu paralēla ordinātu asij, savstarpējā preču aizstājamība būtu vienāda ar 0, t. i., preces lietošanas ziņā būtu nesaistītas.

Otrkārt, vienas preces lietojums var papildināt otras preces lietojumu, piemēram, hokeja nūja un hokeja ripa, pīpe un tabaka, benzīns un motoreļļa, autoriepas un vieglais automobilis. Šajā gadījumā, paaugstinoties vienas preces cenai, pieprasījums pēc otrās preces samazināsies. To bieži vien sauc par apvienoto pieprasījumu. Kā piemēru apskatīsim viena otru papildinošas preces benzīnu un motoreļļu. Ja benzīna cena pieaug no P₁ līdz P₂, tad automobiļa īpašnieks izmantos vairāk nekā iepriekš sabiedriskā transporta pakalpojumus un līdz ar to motoreļļas pieprasījumus samazināsies no q₁ līdz q₂ (2.1.9. attēlā), lai gan tās cena nav mainījusies.

Ar lielu ticamību var prognozēt, ka daudziem automobiļu īpašniekiem reakcija uz benzīna cenas pieaugumu būs līdzīga. Tas atstāj ietekmi uz motoreļļas tirgus pieprasījumu, proti, tirgus pieprasījuma līkne pārvietojas pa kreisi no D₀ uz D₁ (2.1.9. attēls b).

2.1.9. attēls. Vienas papildinošās preces iedarbība uz otras individuālo un tirgus pieprasījumu

2.1.10. attēls. Lietošanas ziņā nesaistītas preces

Treškārt, precēm var būt tik dažāds lietojums, ka to savstarpēja aizstāšana nav iespējama, un, vienas preces cenai mainoties, pieprasījums pēc otras preces nemainās, piemēram, velosipēds un limonāde, sāls un tabaka (2.1.10. attēls).