Vides zinības un izglītība ilgtspējīgai attīstībai
Vides zinības un izglītība ilgtspējīgai attīstībai
3.5. Izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanas stratēģijas
Izglītības ilgtspējīgai attīstībai saturs un īstenošanas veids ir cieši balstīts uz ilgtspējīgas attīstības principiem. Tomēr tāpat kā jēdzieniem brīvība, taisnība vai demokrātija, tā arī jēdzienam ilgtspējība nav viena un vispār pieņemta skaidrojuma un nozīmes - „nav vienas universālas attīstības „receptes”, tā ir jāsaprot kā integrēts, daudzdimensionāls un dialektisks process, kas mainās savā dažādībā no kopienas uz kopienu” (Frasu and Estrada 1998). Līdz ar to viens no izglītības ilgtspējīgai attīstībai izaicinājumiem - ir tieši tās praktiskā īstenošana, jo ir ļoti sarežģīti atbildēt uz jautājumu: kādām būtu jābūt iedzīvotāju zināšanām, lai dzīvotu atbildīgi un labklājībā ierobežotā pasaulē, kādām prasmēm, spējām un vērtībām ir jāpiemīt ilgtspējīgai sabiedrībai. Nav vienota slēdziena par to, kādai ir jābūt ilgtspējīgas attīstības politikai, sociālajai struktūrai, ekonomikai, tehnoloģijām vai zinātnei un kā tas viss ietekmē izglītības procesu un saturu. Pasaulē un arī Latvijā izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanas prakse ir ļoti dažāda, tomēr var izdalīt trīs galvenos veidus kā praktiski izglītības iestādē un tajā īstenotajās mācību programmās tiek iekļautas vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības idejas (2.attēls).
Izglītības ilgtspējīgai attīstībai saturs un īstenošanas veids ir cieši balstīts uz ilgtspējīgas attīstības principiem. Tomēr tāpat kā jēdzieniem brīvība, taisnība vai demokrātija, tā arī jēdzienam ilgtspējība nav viena un vispār pieņemta skaidrojuma un nozīmes - „nav vienas universālas attīstības „receptes”, tā ir jāsaprot kā integrēts, daudzdimensionāls un dialektisks process, kas mainās savā dažādībā no kopienas uz kopienu” (Frasu and Estrada 1998). Līdz ar to viens no izglītības ilgtspējīgai attīstībai izaicinājumiem - ir tieši tās praktiskā īstenošana, jo ir ļoti sarežģīti atbildēt uz jautājumu: kādām būtu jābūt iedzīvotāju zināšanām, lai dzīvotu atbildīgi un labklājībā ierobežotā pasaulē, kādām prasmēm, spējām un vērtībām ir jāpiemīt ilgtspējīgai sabiedrībai. Nav vienota slēdziena par to, kādai ir jābūt ilgtspējīgas attīstības politikai, sociālajai struktūrai, ekonomikai, tehnoloģijām vai zinātnei un kā tas viss ietekmē izglītības procesu un saturu. Pasaulē un arī Latvijā izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanas prakse ir ļoti dažāda, tomēr var izdalīt trīs galvenos veidus kā praktiski izglītības iestādē un tajā īstenotajās mācību programmās tiek iekļautas vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības idejas (2.attēls).
2.attēls. Izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanas pieejas (M. Pelnēna).
Diagramma A: izveidojot īpašu mācību kursu par vides aizsardzības un vai ilgtspējīgas attīstības jautājumiem (Šis risinājums ir viens no vienkāršākajiem un praksē arī visbiežāk sastopamākajiem, tomēr tam ir vairāk būtiski trūkumi. Tā kā ilgtspējīgas attīstības jautājumi ir iekļauti tikai vienā atsevišķā mācību kursā, tie neveido holistisku skatījumu par ilgtspējīgas attīstības būtību un tā saistību ar apgūstamo profesiju. Otrkārt, šāda pieeja ir vairāk vērsta uz stāstīšanu par ilgtspējīgu attīstību un vērtējama kā mazefektīva mērķa sasniegšanai)
Diagramma B: integrējot ilgtspējīgas attīstības jautājumus viscaur jau esošajos mācību priekšmetos/studiju kursos (Šī pieeja sniedz holistisku skatījumu par ilgtspējīgas attīstības būtību un tās saistību ar apgūstamo profesiju, kā arī nodrošina starpdisciplināritātes principu, kas ir īpaši nozīmīgs ilgtspējīgas attīstības izpratnes veidošanā)
Diagramma C: integrējot ilgtspējīgas attīstības jautājumus viscaur jau esošajos mācību priekšmetos/studiju kursos, kā arī organizējot mācību iestādes praktisko darbību balstītu uz ilgtspējīgas attīstības idejām (Šo pieeju varētu dēvēt par visefektīvāko, jo tā nodrošina skolniekiem ne tikai zināšanas, prasmes, bet arī caur ikdienas pieredzi un praktisku līdzdalību stiprina videi draudzīgu attieksmi un rīcību. Piemēram, daudzviet Eiropas un Ziemeļamerikas reģionos izglītības iestādes īsteno veiksmīgi vides projektus „zaļāku” to teritoriju veidošanā, atkritumu apsaimniekošanas pilnveidošanā, enerģijas taupīšanas inovācijās u.c. Daudzas augstākās izglītības iestādes ir saņēmušas ISO 14001 sertifikātu, apliecinot, ka ir ieviesušas vides pārvaldības sistēmu, lai mazinātu iestādes ietekmes uz vidi un ar to saistītos vides aspektus un noteiktu labākās prakses principus vides ietekmes pārvaldībai. (Environmental Protection Agency, 2008). Šādi labas prakses piemēri ir sastopami krietni retāk, jo prasa būtisku izglītības sistēmas reformēšanu, kā arī infrastruktūras izveidi, tomēr daudzviet šī pieeja kļūst ar vien izplatītāka un kalpo arī kā mācību iestādes labas kvalitātes rādītājs. Vare and Scott (2007) šo izglītības ilgtspējīgai attīstībai formu dēvē par “mācīšanos kā ilgtspējīgu attīstību”, kas nozīmē, ka ilgtspējīga attīstība nav tikai atkarīga no mācīšanās, bet tā pēc savas būtības ir mācīšanās process, respektīvi, mācīšanās caur mūsu dzīvi ir pierādījums, ka ilgtspējīga attīstība reāli eksistē.