2.1. Saules sistēma

Milzu planētas

Četras milzu planētas ir Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns. Tās sastāv galvenokārt no ūdeņraža un hēlija. Planētas ārējo slāni veido bieza, blīva atmosfēra, kurā atrodas arī metāns un amonjaks. Tā kā visas šīs planētas atrodas tālu no Saules, tās saņem maz siltuma un atmosfēras temperatūra ir zema: -140 °C uz Jupitera, -175 °C uz Saturna, -210 °C uz Urāna un -215 °C uz Neptūna. Blīvā atmosfēra rada lielu atmosfēras spiedienu. Pie noteikta spiediena ūdeņradis un hēlijs kļūst šķidri un atmosfēra pakāpeniski pāriet planētas šķidrajā daļā. Pašā planētas vidū atrodas no iežiem sastāvošs kodols. Milzu planētu īpatnība ir to gredzeni. Gredzeni sastāv no daudziem sīkiem ledus gabaliņiem, kas riņķo ap planētu. Visizteiksmīgākā gredzenu josla ir Saturnam. Milzu planētām ir arī daudz pavadoņu - Jupiteram vismaz 63, Saturnam vismaz 62, Urānam vismaz 27 un Neptūnam vismaz 13 pavadoņi.

Milzu planētu galvenie raksturlielumi

Planēta

Vidējais attālums no Saules, AU

Apriņķošanas periods, gadi

Diametrs, km

Masa, kg×1024

Jupiters

5,20

11,86

142 984

1898,8

Saturns

9,55

29,47

120 536

568,50

Urāns

19,22

84,04

51 118

86,63

Neptūns

30,11

164,80

49 528

102,78



Milzu planētas
Milzu planētas ir lielas. No kreisās: Jupiters, Saturns, Urāns un Neptūns pareizās izmēru proporcijās. Vikipēdijas attēls, pārveidots

Par milzu planētām lasi vēl Vikipēdijā: Jupiters, Saturns, Urāns, Neptūns

Apskati videomateriālā Saturnu un zondes lidojumu uz šo planētu (komentārs angļu valodā)

  • Kas atrodas Saturna kodolā?
  • No kā sastāv Saturna gredzeni?