A. Lasmanis. Mācību retrospektīvs raksturojums un perspektīva izglītības iestādē

Lai izprastu E-mācību vides MOODLE izmantošanas iespējas pedagoģiskajā procesā, jāsāk ar pamatjēdzienu noskaidrošanu.

Pedagogs - persona, kura ir ieguvusi pedagoģisko izglītību un ir sagatavota mācību un audzināšanas darbam profesionālajā izglītības iestādē.

Pedagogs ir persona ar noteiktu profesionālo kompetenci (zināšanām, prasmēm, attieksmēm):

Pedagoga kompetences izpaužas viņa profesionālajā darbībā, kura sevī ietver 3 būtiskas komponentes (skat. attēlu):

1. pedagoga pētniecisko darbību;
2. pedagoga pedagoģisko darbību (skat. jēdzienu „pedagoģiskais process”);
3. pedagoga organizatorisko darbību.

No attēla redzams, ka pedagoga pedagoģiskā darbība sevī ietver 2 būtiskas komponentes:

1. mācību darbību (skat. jēdzienu „mācību process”);
2. audzināšanas darbību (skat. jēdzienu „audzināšanas process”).

Pedagoģiskais process – process, kurā pedagoga vadībā tiek īstenoti pedagoģiskie (mācību un audzināšanas) uzdevumi, veidojot izglītotu, attīstītu izglītojamā personību un liekot pamatus izglītojamā sekmīgai socializācijai un aktīvai darbībai. Tātad pedagoģiskajā procesā bez mācību procesa notiek arī audzināšanas process. Pedagoģiskajā praksē mācību procesu un audzināšanas procesu ir grūti atdalīt vienu no otra, jo tie ir cieši saistīti savā starpā.

Shematiski pedagoģiskais process attēlojams šādi:

Jēdzienu „mācību process" var definēt divējādi

1. Mācību process ir mērķtiecīgi organizētas izglītojamā mācīšanās un pedagoga mācīšanas tiešā norise. Tas ir izziņas, saskarsmes, izglītojamā personības attīstības process;

Shematiski mācību process attēlojams šādi:

2. Mācību process ir mērķtiecīgi organizētu mācību norise, pedagoga un izglītojamā mijdarbība izglītības mērķu sasniegšanā tam atvēlētajā laikā.

Izglītojamais - persona, kasa apgūst izglītības programmu profesionālās izglītības iestādē.

Piezīme. Par jēdzienu „audzināšanas process” notiek daudz strīdu. Galvenais audzināšanas atslēgvārds ir „cilvēka attīstība”. Ja uzskata, ka pedagoģiskajā procesā centrā ir izglītojamais, tad viņa attīstība shematiski attēlojama šādi:

No shēmas redzams, ka arī mācību procesā (izglītojamā intelektuālā attīstība, izglītojamā fiziskā attīstība, u.c. attīstības veidi) notiek izglītojamā audzināšana.

Savukārt, mācību darbība sastāv no 2 būtiskām komponentēm:

1. pedagoga mācīšanas darbība (skat. jēdzienu „mācīšanas process”, „mācīšana”);
2. izglītojamā mācīšanās darbība (skat. jēdzienu „mācīšanās process”, „mācīšanās”).

Jēdzienam „mācīšana" ir divas nozīmes.

Mācīšana: 1. Pedagoga mērķtiecīga darbība mācību procesā ar izglītojamo – zināšanu, prasmju un attieksmju apguves organizēšana, sniedzot informāciju, stāstot par iepriekšējo paaudžu pieredzē apgūto un veicinot izglītojamo attīstību un aktivitāti sevis, dabas un sabiedrības izziņas procesā. Mācīšana saistīta ar mācību uzdevumu risināšanu, kontroli un rezultātu novērtēšanu. 2. Mērķtiecīga palīdzība izglītojamam viņa individuālajā izziņā, mācību izziņas organizēšana. Pedagoga darbība, kas atvieglina izglītojamā pieredzes bagātināšanos, rosina izziņas uzdevuma veidošanos, intensificē garīgo attīstību, attieksmju veidošanos, lai izglītojamais iemācītos patstāvīgi izzināt, risinot aizvien jaunas grūtības pakāpes intelektuālus un praktiskus uzdevumus.

Jēdzienam „mācīšanās" ir trīs nozīmes:

Mācīšanās: 1. Mērķtiecīgs un relatīvi noturīgs, sociokulturāls, speciāli bagātināts un autentiski orientēts darbības process, pieredzes bagātināšana, personisko īpašību attīstīšana – relatīvi noturīgas indivīda (izglītojamā) īpašību kvalitatīvas izmaiņas, kas veido potenciālu un aktuālu pamatu viņa individuālai kultūrai. 2. Process, kurā indivīds (izglītojamais) pārņem sabiedrībā uzkrāto pieredzi, apgūst zināšanas, prasmes, attieksmes, pilnveido savu pieredzi, patstāvīgi un atbildīgi darbojoties un izzinot sevi, dabu un sabiedrību. Šo procesu sekmē aktīvas sociālās mijattiecības, apkārtējās sabiedrības atsaucība. 3. Jēdziens, ko lietojam, lai apzīmētu procesus, kuri iesaistīti izmaiņās uz pieredzes pamata – tā ir relatīvi noturīgu izmaiņu iegūšana izglītojamā izpratnē, attieksmē, zināšanās, informētībā, spējās un prasmēs.

Izglītojamā mācīšanās būtiskākās īpašības ir: 1.mērķtiecība; 2.motivētība; 3.Norises process (izglītojamā psihiskā un praktiskā gatavība, secīgi sakārtota līdzekļu izmantošana, rezultāta novērtēšana).

Piezīme. Bieži vien pedagoģiskajā praksē sastopami jēdzieni „mācības” un „apmācība”. Precizēsim to nozīmi:

Mācības ir mācīšanās un mācīšanas procesu kopība, pedagoga un izglītojamā mijiedarbība noteiktos apstākļos, organizētā mācību procesā.

Apmācība ir pedagoģiska palīdzība konkrētu, nesarežģītu, praktisku prasmju apguvē (darbs ar peli pie datora; pildspalvas turēšana rokā, u.c.)

Mūsdienās bieži vien jēdzienu „apmācība” jauc par „mācībām”. Bieži vien pat solīdas kompānijas nodarbojas ar „apmācību”, neapjēdzot, ka tas grauj to prestižu. „Apmācība” var būt arī rusicisms – krievu valodā pastāv tikai viens jēdziens – „обучение” (savukārt, latviešu valodā divi jēdzieni: „mācības” un „apmācība”).

Tehnoloģijas jēdziens. Tehnoloģijas bieži tiek pielīdzinātas zināšanām, kuras „strādā”. Saskaņā ar dažām definīcijām, tehnoloģija (no grieķu “techne” iemaņas, tehnika un “logos” zināšanas, zinātne) ietver sevī divas komponentes: gan mērķi, gan līdzekli (metodi) tā sasniegšanai. Savukārt tehnika – tas ir līdzeklis mērķa sasniegšanai.

Jēdziena “tehnoloģija(s)” saturs nepārtraukti mainās. Pašreiz visbiežāk dzirdamie tehnoloģiju apzīmējumi ir informācijas tehnoloģijas (IT), informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT). 21.gs sākumā izglītībā visbiežāk lieto:

• IT
• IKT
• augstās tehnoloģijas (a-t)

Augsto tehnoloģiju produkts raksturojams ar tajā ielikto nelielu daudzumu materiāla, bet milzīgu daudzumu zināšanu, informācijas un tehnoloģiju. Jebkura augstā tehnoloģija agrāk vai vēlāk kļūst par zemo tehnoloģiju, respektīvi, augstās tehnoloģijas noveco.

Katrai kaut cik sevi cienošai un uz attīstību pretendējošai izglītības iestādei ir nodefinētas kādas pamattehnoloģijas (core technologies), ar kurām tā saista savu pašreizējo stāvokli un nākotnes attīstību.

Citas 21.gs sākumā izglītībā lietojamās tehnoloģijas:

• Zinātnes un tehnoloģiskās attīstības (Z&T)
• Pētniecība un attīstība jeb P&A tehnoloģijas

Sastopami arī tādi saīsinājumi kā

• Z&T&I
• P&A&I,

tas ir, pie Z&T un P&A pievienotas inovācijas (I), vai arī

• P&A&T – pie P&A pievienotas tehnoloģijas (T).

Z&T politikā nevar iztikt bez tādas sadaļas, kā tehnoloģiju prognozēšana (forecast, foresight). Tehnoloģijas izglītībā jāprognozē. Prognozēšana balstās uz tendenču analīzi un ekstrapolāciju un uz attiecīgās kvalifikācijas ekspertu spriedumiem. . Tātad izglītības iestādei tas ir jāizdara!

Tehnoloģiju pārnese un ieviešana (technology transfer) ir ne tikai citās valstīs vai reģionos izstrādāto tehnoloģiju, prasmju pārnešana uz savu valsti vai reģionu, bet arī citās nozarēs (piemēram, inženierzinātņu) izstrādāto tehnoloģiju, prasmju pārnešana uz izglītības tehnoloģijām. Tātad izglītības iestādei tas ir jāizdara!

Pedagoģijā bez nosauktajām tehnoloģijām izmanto arī:

• Pedagoģiskās tehnoloģijas;
• Mācību tehnoloģijas;
• Audzināšanas tehnoloģijas.

Daļa no tām pārklājas arī ar cita veida tehnoloģijās.

Pedagoģijas tehnoloģijas - speciāls pedagoģisko paņēmienu, metožu un organizācijas formu kopums, kuru pedagogs sistēmiski izmanto pedagoģiskajā procesā pamatojoties uz pedagoga vai institūciju formulētajām (deklarētajām) psiholoģiski-pedagoģiskajām ievirzēm. Tas ir viens no veidiem kā pedagogs var ietekmēt izglītojamā attīstību, mācīšanos un audzināšanu.

Mācību tehnoloģijas ir speciāls mācību paņēmienu, metožu un organizācijas formu kopums, kuru pedagogs sistēmiski izmanto mācību procesā pamatojoties uz pedagoga vai institūciju formulētajām (deklarētajām) psiholoģiski-pedagoģiskajām ievirzēm. Tas ir viens no veidiem kā pedagogs var ietekmēt izglītojamā mācīšanos.

Pedagoga mācīšanas tehnoloģijas ir speciāls mācīšanas paņēmienu, metožu un organizācijas formu kopums, kuru pedagogs sistēmiski izmanto mācību procesā pamatojoties uz pedagoga vai institūciju formulētajām (deklarētajām) psiholoģiski-pedagoģiskajām ievirzēm.

Izglītojamā mācīšanās tehnoloģijas ir speciāls mācīšanās paņēmienu, metožu un organizācijas formu kopums, kuru izglītojamais sistēmiski izmanto mācīšanās procesā.

Audzināšanas tehnoloģijas ir speciāls audzināšanas paņēmienu, metožu un organizācijas formu kopums, kuru pedagogs sistēmiski izmanto audzināšanas procesā pamatojoties uz pedagoga vai institūciju formulētajām (deklarētajām) psiholoģiski-pedagoģiskajām ievirzēm.