IV SKOLOTĀJA DARBA PAŠNOVĒRTĒŠANA

4.2. Stundas plāna pašnovērtēšana (D.Kalniņa)

Pašnovērtēšana mācību procesa plānošanas posmā ir tikpat svarīga, kā rezultātu novērtēšanas posmā. Tā kā katrs skolotājs izvēlas vai izveido savu mācīšanas modeli, tad grūti piedāvāt kādu vienotu instrumentāriju stundas plāna pašnovērtēšanai. Turpmāk piedāvāti jautājumi, kas palīdz novērtēt uz atziņām par smadzeņu darbību mācīšanās laikā balstīta mācību procesa plānošanu.

Vispārīgi jautājumi:

1. Vai mācīšanās darbībā tiek iesaistīta viss skolēns kopumā (izziņas, emocionālā un psihomotorā sfēra)?

2. Vai tiek nodrošināts, ka cilvēka smadzenes, meklējot mācītajā jēgu, veidos modeļus?

3. Vai tiek nodrošināta pozitīvu emociju piesaiste visos mācīšanās, iegaumēšanas un atcerēšanās aspektos?

4. Vai tiek aktualizēta skolēna iepriekšējā pieredze un jaunā apguve tiek balstīta uz to?

5. Vai tiek ņemts vērā fakts, ka smadzeņu operatīvās atmiņas ietilpība ir ierobežota?

6. Vai stunda beidzas, kad smadzenēm ir viszemākā spēja iegaumēt?

7. Vai tiek piedāvāts optimāls atkārtošanas biežums un atkārtošanas veidi, lai nodrošinātu iegaumēšanu?

8. Vai tiek piedāvāts apgūtās zināšanas lietot gan pēc parauga, gan jaunā kontekstā problēmu risināšanā?

9. Vai tiek domāts par katru skolēnu un par to, kā palīdzēt viņam mācīties, zinot, ka katrs no mums ir unikāls un nav tādas „kopīgās klases smadzenes”, kas mācās?

uzdUzdevums

Padomājiet par katru konkrēto skolēnu, ko mācāt un mēģiniet atbildēt uz jautājumiem!

  • Vai jūs zināt katra skolēna spējas un mācīšanās vajadzības?
  • Kā jūs tās varētu apzināt?
  • Vai iespējams katram skolēnam palīdzēt mācīties? Kā? Cik laika un resursu tas prasīs?
  • Vai ir kāds veids, kā varat palīdzēt mācīties visiem skolēniem vienlaikus? Kāds? Cik laika un resursu tas prasīs?

Ikdienā, plānojot katru konkrēto stundu, skolotājs parasti balstās uz kādu stundas plāna modeli. Modelis, ko skolotājs izvēlas, ir lielā mērā atkarīgs no mācību metodēm, ko skolotājs lieto. Pastāv dažādi mācību metožu iedalījumi, ko klasiski izmanto Latvijā, vienlaicīgi eksistējot mācību paņēmieniem un organizatoriskajām formām, ko arī bieži mēdz dēvēt par metodēm. Tā kā šī materiāla mērķis nav ieviest skaidrību formulējumos un klasifikācijā, tad piedāvāju skolotāju izvēlei mācību metodes un paņēmienus, ko izmanto, plānojot mācību procesu, kas balstīts uz atziņām par smadzeņu darbību (Moore, 2005):

  • Tieša mācīšana – skolotājs piedāvā lekcijas, kurās īsā laika periodā sniedz lielu daudzumu informācijas. Skolēnu līdzdalība variē no neiesaistīšanās līdz aktīvai līdzdalībai, atkarībā no skolēnu intereses un skolotāja izmantotajiem paņēmieniem lekcijas laikā (stāstījums, stāstījums ar starptjautājumiem uzmanības noturēšanai, stāstījums ar problēmjautājumiem dzirdētā lietošanai). Ilustratīvs skaidrojums ir visizplatītākā metode vidusskolā un augstskolā.
  • Demonstrējums – skolotājs kaut ko rāda, komentē notiekošo un lūdz skolēnus pārrunāt redzēto.
  • Jēdzienu izpratne – skolēni izdala skolotāja piedāvātās kādas grupas vai kategorijas pazīmes, salīdzinot, meklējot grupai atbilstošās pazīmes, līdzīgo un atšķirīgo. Savstarpējās diskusijās skolēni izveido definīciju vai hipotēzi par jēdzienu.
  • Sokrātiskā metode – skolēniem tiek uzdota mērķtiecīgu jautājumu sērija. Meklējot atbildes, skolēni paši nonāk pie zināšanām, kas arī bija stundas mērķis.
  • Kooperatīvā mācīšanās – skolēni strādā kopā heterogēnās grupās, lai paveiktu konkrētu uzdevumu.
  • Simulācjas un spēles – stunda koncentrējas ap problēmsituāciju, kura ir maksimāli tuva reālajai dzīvei. Lomu spēle palīdz skolēniem izprast cilvēku motīvus un uzvedību šajā situācijā. Izglītojošas spēles iesaista skolēnus secinājumu izdarīšanā.
  • Individualizēta mācīšana – metodes, kas aptver mācīšanas diferenciāciju un individualizāciju, uzlabo mācīšanos un patstāvīgu mācīšanos.
  • Vingrināšanās (drillēšana) un lietošana – izmanto stundā, kuras mērķis ir nostiprināt un uzlabot specifiskas prasmes, palielinot to precizitāti un ātrumu.

Kā redzams, metodēm ir dažādi mērķi un lielākā daļa skolotāju izmanto visas šīs metodes dažādās kombinācijās. Moodle e-kursā atradīsiet metožu vārdnīcu, kurā apkopti īsi metožu un paņēmienu apraksti. Nav iespējams apkopot visas metodes un paņēmienus, jo to ir ļoti daudz un katrs skolotājs, kombinējot mācību stundā paņēmienus, ikdienā rada jaunas metodes.

papPapildinformācija

Mācību metožu glosārijs (angļu valodā) http://www.beesburg.com/edtools/glossary.html

Īsi populārāko mācību metožu apraksti http://honolulu.hawaii.edu/intranet/committees/FacDevCom/guidebk/teachtip/comteach.htm

http://serc.carleton.edu/sp/library/pedagogies.html

Literatūrā var iepazīties ar daudziem stundu plānošanas modeļiem (5E, kritiskās domāšanas pieeja u.c.), kas bieži mēdz atšķirties tikai niansēs.

papPapildinformācija par modeļiem un pieejām

Par 5E modeli (angļu valodā) http://www.bscs.org/pdf/bscs5eexecsummary.pdf

Par kritiskās domāšanas pieeju http://jrpic.lv/picdown/projekti/skolotaju_komp_pilnv/2_modulis/matematika/ (jāizvēlas fails 2.1.2.doc)

Kritiskās domāšanas piemērs latviešu valodas stundās www.sac.lv/kd/raksti/kd_lvst.doc

Par citiem modeļiem (angļu valodā)

http://www.teach-nology.com/teachers/methods/models/

http://www.writers-blocks.com/what_are_models_of_instruction.htm

http://www.learning-theories.com/

http://www.learningandteaching.info/learning/experience.htm

http://www.scribd.com/doc/14554184/Models-of-Teaching-Methods

x

Nevar apgalvot, ka kāds stundas plānošanas modelis būtu vislabākais, tāpēc skolotāja izvēlei piedāvāju Deivids Sousa (Sousa, 2006) papildināto Madelainas Hanteres (Hunter, 2004) modeli, kas balstās uz pamatprincipiem par to, kā smadzenes mācās. Modelis aptver 9 komponentus:

1. Sagatavošanās paredz skolēnu uzmanības piesaistīšanu, šim nolūkam izmantojot visdažādākos paņēmienus, tos variējot, lai smadzenēs rastos jaunuma iespaids, neaizmirstot par humora nozīmi uzmanības piesaistīšanā un stundas emocionālā klimata radīšanā. Pēc tam, kad ir piesaistīta skolēnu uzmanība, jāizvēlas paņēmieni, kas:

a. ļauj skolēniem atcerēties pieredzi, kas palīdzēs apgūt jaunās zināšanas (pozitīva pārnese no pagātnes uz tagadni)

b. aktīvi iesaista skolēnus, piemēram, uzdodot āķīgus jautājumus, kas mudina skolēnus domāt;

c. ir saistīti ar mācību mērķi.

2. Mācīšanās mērķis – skaidri formulēts sasniegums, kas no skolēniem tiek sagaidīts konkrētā mācīšanās epizodē, iekļaujot formulējumā sarežģītības līmeni un uzvedību, kas parādīs, vai skolēns mērķi ir sasniedzis un vai mērķis ir sasniegts noteiktajā līmenī.

Skolotājs var izmantot divas pieejas - pateikt mērķis skolēniem stundas sākumā, vai ļaut, lai skolēni paši saprot, kāds ir mērķis. Ja vēlas palīdzēt skolēniem apzināti mācīties, ieteicamāks ir pirmais variants, jo tad skolēni var kontrolēt sevi mācīšanās procesā, regulējot savu mācīšanos.

3. Mācīšanās jēga – skolotājs palīdz skolēniem saprast, kāpēc nepieciešams sasniegt izvirzīto mācīšanās mērķi. Kad vien iespējams, jāizskaidro, kā jaunās zināšanas ir saistītas ar skolēnu iepriekšējo pieredzi un mācīšanos nākotnē, lai nodrošinātu pozitīvu pārnesi un jēgpilnu mācīšanos.

4. Jaunā apguve – informācijas un prasmju, kas noteiktas mācīšanās mērķī, apguves organizēšana, izmantojot daudzveidīgas metodes un paņēmienus, tai skaitā lasīšanu, lekciju, kooperatīvo mācīšanos grupās, audiovizuālas prezentācijas, Internetu u.c.

5. Modelēšana – skaidri un pareizi modeļi palīdz skolēnam labāk izprast jaunā mācību satura būtību un nozīmi. Modeļus vispirms piedāvā skolotājs. Tiem jābūt precīziem, nepārprotamiem un neapstrīdamiem. Izņēmuma gadījumus modeļos iekļauj vēlāk, lai parādītu kontrastus.

6. Izpratnes pārbaude – skolotājs izvēlas metodes (diskusija, jautājumu uzdošana, rakstisks pārbaudījums, viktorīna, pārrunas pāros u.c.), lai pārliecinātos, ka un ko skolēni ir sapratuši. Ja skolēni nav sapratuši, skolotājs pieņem lēmumu atgriezties pie jaunā apguves ar citām metodēm un paņēmieniem.

7. Vadīta zināšanu lietošana – skolēnu lieto jaunās zināšanas skolotāja vadībā. Skolotājs nodrošina tūlītēju atgriezenisko saikni, lai skolēni varētu uzlabot savu mācīšanos. Ja skolēniem bija kādi nepareizi priekšstati vai izpratne, skolotājam, pēc atgriezeniskās saiknes nodrošināšanas, vēlreiz jāpārliecinās, vai tagad skolēni ir pareizi izpratuši jauno mācību saturu.

8. Noslēgums – skolēna prāts var apkopot savu uztveri par to, ko ir iemācījies. Skolotājs dod specifiskas norādes šim apkopošanas procesam, piemēram, izmantojot sinerģijas stratēģijas, žurnāla rakstīšanu stundas beigās vai lugu sacerēšanu, dziesmu dziedāšanu, dzejas skandēšanu, viktorīnu u.c. temata beigās. Noslēgums ir pēdējā iespēja skolēniem izprast mācītā jēgu un nozīmi, kas ir svarīgi, lai saglabātu atmiņā mācīto.

9. Patstāvīga zināšanu lietošana – skolēni mēģina patstāvīgi lietot jaunapgūto mācību saturu, lai labāk to iegaumētu un veiklāk lietotu.

Nav nepieciešams katrā mācību stundā izmantot visus komponentus, bet izvēlēties tos atbilstoši stundas mērķim. Piemēram, jauna temata ievadstundā fokusēties uz mācīšanās mērķi (Ko mēs ceram paveikt?) un mācīšanās jēgu (Kāpēc mēs to mācāmies?). Savukārt, atkārtošanas stundā pirms noslēguma pārbaudes darba jāiekļauj izpratnes pārbaude un vadīta zināšanu lietošana.

4.2.tabulā akcentēts katra stundas komponenta mērķis, pastiprinot to ar konkrētu piemēru no latviešu valodas stundas.

4.2.tabula. Stundas komponenti (pēc Sousa, 2006).

Stundas komponents

Mērķis

Saistība

Piemērs

Sagatavošanās

Pievērš skolēnus mācīšanās mērķim.

Nostiprina saistību ar zināmo un veicina pozitīvu pārnesi.

Atsauciet atmiņā to, ko mēs mācījāmies vakar par priedēkļiem un sagatavojieties atbildēt uz jautājumiem par tiem.”

Mācīšanās mērķis

Identificē, kas ir jāiemācās līdz stundas beigām.

Skolēni zina, kas viņiem jāiemācās un, kā viņi zinās, ka ir to iemācījušies.

„Šodien mēs mācīsimies par piedēkļiem, un jūs veidosiet vārdus ar tiem.”

Mācīšanās jēga

Izskaidro, kāpēc ir svarīgi izpildīt šo mērķi.

Zinot mācīšanās mērķi, kaut kas rada interesi un nostiprina mācīšanās jēgu.

„Mācīšanās par piedēkļiem palīdzēs mums labāk izprast vārdu krājumua veidošanos, palīdzēs bagātināt vārdu krājumu un palīdzēs būt radošākiem rakstot.”

Jaunā apguve

Dod skolēniem informāciju, līdzekļus un prasmes, kas viņiem būs nepieciešamas, lai sasniegtu mācīšanās mērķi.

Iegaumēšanas līmenis pēc Blūma taksonomijas.

„Piedēklis ir vārda daļa, kas atrodas starp sakni un galotni. Bezgalotņu vārdos piedēklis ir tā vārda daļa, kas atrodas aiz saknes – ceļot, dzirdam. Vārdā var būt viens piedēklis vai vairāki piedēkļi."

Modelēšana

Parāda procesu vai rezultātu, ko skolēni mācās.

Modelēšana sekmēs nozīmes un jēgas izpratni, kas ir svarīga iegaumēšanai.

„Piemēri ir vecs, vec-um-s; skola, skol-niek-s; liels, liel-āk-s.”

Izpratnes pārbaude

Ļauj skolotājam pārbaudīt, vai skolēni ir sapratuši, ko viņi mācās.

Atbilst Blūma taksonomijas izpratnes līmenim.

„Es pajautāšu dažiem no jums, ko jūs līdz šim esat iemācījušies par piedēkļiem un to lietošanu.”

Vadīta zināšanu lietošana

Ļauj skolēniem izmēģināt apgūto skolotāja vadībā.

Atbilst Blūma taksonomijas lietošanas līmenim. Lietošana nodrošina ātru mācīšanos.

„Šeit ir 10 vārdi. Pievienojiet katram no tiem piemērotu piedēkli un izskaidrojiet šo vārdu jaunās nozīmes.”

Noslēgums

Nodrošina skolēniem laiku, lai prātā apkopotu iemācīto.

Pēdējā iespēja izprast nozīmi un jēgu, kas sekmētu iegaumēšanu.

„Es būšu klusa, kamēr jūs padomāsiet par piedēkļiem raksturīgajām pazīmēm un piedēkļu izmantošanu.”

Patstāvīga zināšanu lietošana

Skolēni patstāvīgi izmēģina apgūto, lai uzlabotu veiklību.

Šī lietošana palīdz nostiprināt apgūto.

„Mājas darbs - pievienojiet piedēkļus vārdiem, kurus atradīsiet 121. lpp., mainot šo vārdu nozīmi.”

uzdUzdevums

  • Salīdziniet sava stundas plāna posmus ar iepriekš aprakstītajiem!
  • Kas tajos kopīgs? Kādas būtiskas atšķirības jūsu izmantotajā un iepriekš aprakstītajā plānošanas veidā?
  • Uzrakstiet sava stundas plāna katra posma izvēles pamatojumu un būtisko, kāpēc šis posms ir nepieciešams!
  • Ko būtu nepieciešams mainīt jūsu stundas plānošanas modelī, lai palīdzētu skolēniem sasniegt augstākus rezultātus?

Ja skolotājs nolemj stundas plānošanā izmantot iepriekš aprakstīto modeli, tad noderīgi varētu būt jautājumi izveidotā stundas plāna pašnovērtēšanai, kas apkopoti 4.3. tabulā.

4.3.tabula. Jautājumi stundas plāna pašnovērtēšanai (pēc Sousa, 2006).

Jautājums

Pamatojums

Kādus paņēmienus es izmantoju, lai palīdzētu skolēnam izprast mācīšanās jēgu?

Jēgas apzināšanās palīdz saglabāt atmiņā.

Kā es lietošu humoru šajā stundā?

Humors lieliski palīdz smadzenēm atbrīvoties no intelektuālās piepūles un uztvert sekojošo informāciju kā jaunumu.

Vai sadalīju mācīšanos apmēram 20 minūšu garās mini-stundās?

Īsākiem stundas segmentiem ir proporcionāli īsāks neproduktīvais laiks.

Kādus motivācijas un jaunuma iespaida radīšanas paņēmienus izmantošu?

Novitātes iespaids palielina izziņas interesi, kas savukārt veicina motivāciju.

Kādi atkārtošanas paņēmieni jālieto šajā stundā un kad?

Pārdomāta un rūpīgi izstrādāta atkārtošana kalpo dažādiem mērķiem, īpaši zināšanu nostiprināšanai.

Vai es izmantoju produktīvā laika priekšrocības?

Produktīvajā laikā ir visefektīvākā saglabāšana atmiņā.

Ko skolēni darīs neproduktīvajā laikā?

Neproduktīvajā laikā zināšanas visneefektīvāk tiek saglabātas atmiņā.

Vai esmu ieplānojis pietiekoši laika pārdomām, pirms atbildēt uz jautājumu?

Pārdomu laiks ir svarīgs, lai ļautu skolēna atsaukt atmiņā zināmo.

Kādi atkārtošanas paņēmieni ir piemēroti šim mācīšanās mērķim?

Atkārtošana uzlabo darbojošās atmiņas ietilpību.

Kāda iepriekšējā pieredze jāiekļauj?

Iepriekšējās pieredzes izmantošana saistībā ar jauno informāciju palīdz salabāt jauno informāciju ilgtermiņa atmiņā.

Kā varu palielināt pozitīvo pārnesi un samazināt negatīvo?

Pozitīva pārnese (pozitīvas emocijas, ko izraisa mācīšanās) palīdz mācīties un saglabāt atmiņā, bet negatīva pārnese traucē.

Vai esmu identificējis šīs jēdziena svarīgākās pazīmes?

Svarīgākās pazīmes palīdz atšķirt konkrēto apgūstamo jēdzienu no pārējiem.

Vai apgūstamie jēdzieni nav pārāk līdzīgi?

Jēdzienus un prasmes, kas ir pārāk līdzīgi, nedrīkst mācīt vienlaicīgi.

Kā parādīšu skolēniem, kā viņi var izmantot šīs zināšanas nākotnē, pārnest jaunās situācijās?

Iespēja nākotnē izmantot apgūto, palielina motivāciju un mācīšanās jēgu.

Vai šī mērķa sasniegšanai var izmantot metaforu?

Metaforas sekmēs pārnesi, smadzeņu pusložu integrāciju un iegaumēšanu.

Vai esmu iekļāvis multisensoras aktivitātes?

Vairāku maņu izmantošana uzlabo iegaumēšanu.

Vai domu karte varētu būt noderīga?

Domu karte palīdz apvienot smadzeņu puslodes un uzlabo iegaumēšanu.

Vai izmantoju paņēmienus, kas sekmē vizualizāciju un iztēli?

Vizualizācija un iztēle palīdz apzināties un pieņemt mācītā nozīmīgumu, sekmē jaunuma sajūtas rašanos un uzlabo saglabāšanu atmiņā.

Vai šajā stundā varētu būt piemērota mūzika? Ja jā, tad kāda veida mūzika un kad?

Piemērota mūzika palīdz apstrādāt informāciju un palīdz mācīties kooperatīvās mācībās.

Kā izvirzītais mērķis saistīts ar Blūma taksonomiju?

Blūma taksonomijas augstākie līmeņi iesaista augstākā līmeņa domāšanas prasmes un ir interesantāki.

Kādas emocijas nepieciešams gūt un no kādām būtu jāizvairās šajā tematā?

Emocijām ir izšķiroša loma mācību procesā un mācītā saglabāšanai atmiņā.

uzdUzdevums

  • Novērtējiet nākamās stundas plānu, izmantojot iepriekš uzrakstītos jautājumus!
  • Ja nepieciešams, veiciet uzlabojumus stundas plānā!

Pašnovērtēšanas prasme ir viena no skolotāja profesionālās kompetences būtiskām pazīmēm. Tā ir neatņemama profesionālās ikdienas sastāvdaļa un cieši saistīta ar tālākās darbības plānošanu un realizēšanu.

Nākamajā nodaļā piedāvāts kompetenču uzskaitījums, lai palīdzētu skolotājam novērtēt un plānot savu profesionālo pilnveidi.