3.3. Pārtika, miegs, bioloģiskie ritmi un mācīšanās (D.Kalniņa)

3.3.4. Kofeīns un nikotīns

Kofeīns ir vienīgā legālā psihoaktīvā narkotika, ko atļauts lietot arī bērniem, turklāt kofeīns ir plaši izplatīts. Vienā puslitra kolas pudelē ir tikpat daudz kofeīna kā vienā tasītē kafijas (Howard-Jones, 2009). 9 – 10 gadus veci bērniem, kas lietoja apmēram puslitru kolu dienā, bija samazināta modrība. Viņu modrība īslaicīgi paaugstinājās līdz bāzes līmenim tikai pēc kofeīna saņemšanas. Līdzīgi pētījumi tika veikti arī ar pieaugušajiem un secināts, ka kofeīns palīdz tikai īslaicīgi sasniegt tādu modrību/ veiklību kā kofeīna nelietotājiem (Rogers, Dernoncourt, 1998). Tomēr pētījumos atrodami pretrunīgi secinājumi par kofeīna kaitīgo ietekmi (3.5. tabula).

3.5. tabula. Kofeīna ietekme uz mācīšanos (pēc Rogeers, Dernoncourt, 1998; Smith, Clark & Gallagher, 1999; Streufert et al, 1997; Van der Stelt, Snel, 1993).

Kofeīnam – JĀ?

Kofeīnam – NĒ?

· Palīdz tikt galā ar radošiem uzdevumiem.

· Palīdz sekmīgāk veikt ļoti tehniskus rutīnas darbus, kuru izpildei nepieciešami vienkārši lēmumi un ātra reakcija.

· Palīdz apgūt jaunu informāciju.

· Saasinās uzmanība un samazinās reakcijas laiks, uzlabojas garastāvoklis, palielinās motivācija.

· Apgrūtina jaunu uzdevumu izpildi.

· Traucē koncentrēties (grūti ignorēt neatbilstošu un traucējošu informāciju un koncentrēties tikai uz nepieciešamo)

· Grūtāk atlasīt svarīgāko informāciju un neņemt vērā nebūtisko.

· Var rasties grūtības pastāvīgi sekot līdzi informācijai un izmantot to, lai risinātu sarežģītas problēmas.

· Pieaugot īslaicīgās atmiņas noslodzei, kofeīna labvēlīgā ietekme pārvēršas kaitējumā.

Nikotīns stimulē mācīšanos un atmiņu (gan īslaicīgo, gan ilglaicīgo), uzlabo noskaņojumu un motivāciju. Laboratorijas visā pasaulē cenšas radīt nikotīna aizstājēju, kas līdzīgi tam labvēlīgi ietekmētu atmiņu, bet nekaitētu smadzenēm un organismam kopumā, arī tām smadzeņu zonām, kas saistītas ar atkarības rašanos (Bregdons, Gemons, 2004).