3.3. Pārtika, miegs, bioloģiskie ritmi un mācīšanās (D.Kalniņa)

3.3.2. Pārtika un ūdens

Jaunākie pētījumi apgalvo, ka regulārs pilnvērtīgs uzturs ir viens no svarīgākajiem mācību sasniegumus ietekmējošiem faktoriem (Bellisle, 2004). Pretstatā strīdīgajai brokastu nozīmei, tādu pārtikas piedevu kā Omega-3 nepiesātinātā taukskābe (daudz zivju eļļā un olīveļļā) nozīme ir pārliecinošāka, bet joprojām nav līdz galam neapstrīdami pierādīta (Howard-Jones, 2009). Tās trūkums apgrūtina nervu impulsu pārraidi un informācijas apmaiņu starp šūnām un rodas problēmas garastāvokļa regulācijā (Bruinsma, Douglas, 2000).

Ūdens bieži vien tiek uzskatīts par noteicošu faktoru mācībās – pat neliela dehidratācija var samazināt izziņas un domāšanas spējas, ko pierāda arī pētījumi (Cian, Koulmann et al., 2000), tai pat laikā pētījumi ar pieaugušajiem rāda, ka ūdens dzeršana, ja cilvēks nejūtas izslāpis, arī samazina izziņas spējas (Rogers, Kainth & Smit, 2001). Cilvēka organisms pats signalizē, kad nepieciešams padzerties (slāpju sajūta, kas gan reizēm tiek jaukta ar izsalkuma sajūtu), tomēr pastiprinātas fiziskās slodzes un karsta ūdens dzeršanas laikā bērniem šī dabiskā sajūta tiek izjaukta un nepieciešams viņiem atgādināt par padzeršanos, lai nepieļautu smadzeņu dehidratāciju (Bar-David, Urkin & Kozminsky, 2005).

Brokastis tiek uzskatītas par svarīgākām kā visas pārējās ēdienreizes. Tiem, kas nav pabrokastojuši, sliktāk veicas atmiņas, uzmanības, informācijas apstrādes un reakcijas ātruma pārbaudēs. Brokastis arī uzlabo noskaņojumu un motivāciju, jo organisms saņem enerģiju un barības vielas pēc 9 – 12 stundas ilga „gavēņa”. Pusdienas drīzāk kaitē mācībām nozīmīgākajām prasmēm (padara miegainus un samazina motivāciju strādāt). Tas saistīts ar bioloģiskā ritma kritumu - divas reizes diennaktī ķermeņa temperatūra jūtami pazeminās un neatvairāmi nāk miegs: pirmo reizi – naktsmiera vidū, otro reizi – apmēram 10 stundas vēlāk (pēcpusdienas vidū, daudzās dienvidu valstīs šajā laikā ir siesta) (Betton, Pearl, 1998). Bioloģiskā ritma dēļ skolēni parasti no rītiem ir miegaini un kļūst aktīvi vēlu vakarā. Bieži viņi ierodas skolā neizgulējušies, bez pienācīgām brokastīm (trūkst smadzeņu „degviela” – glikoze). Dienas vidū (aptuveni pulksten vienos), kad 20 – 60 minūtes ir bioloģiskā ritma kritums, mācīšanās prasa lielu piepūli (Sousa, 2006). Ja skolēniem asinīs ir daudz melatonīns, viņi arī kļūst miegaini. Melatonīna līmeni var samazināt ar spilgtu apgaismojumu (Kripke, Youngsted, & Elliot, 1997).

Svarīgi ne tikai ievērot ēšanas laikus, bet arī izvēlēties pareizās uzturvielas. Ja maltītē būs tikai ogļhidrāti (makaroni, maize), smadzenēm piegādās energoresursus (glikozi) un paaugstinās serotonīna līmeni, kā ietekmē organisms nomierinās, bet pazemināsies to vielu līmenis, kuri nodrošina modrību un pilnvērtīgu atmiņas darbību. Glikoze – galvenais enerģijas avots. Lai smadzenes spētu normāli darboties, glikozes līmenis organismā drīkst mainīties tikai noteiktās robežās (Donohoe, Benton, 2000; Kanarek, 1997).

Vakarā var ēst ogļhidrātiem bagātus un labsajūtu rosinošus produktus, toties mācībām nepieciešams nodrošināt olbaltumvielu un ogļhidrātu līdzsvaru. Ogļhidrātus vajadzētu izvairīties uzņemt ap pusdienas laiku, kad sagaidāms bioloģiskā ritma kritums (Bregdons, Gemons, 2004).