1. Titullapa

D.Cēdere

Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.

Rīga, 2010

2. Ievads

Dabasvielas

Dabā sastopami praktiski visu savienojumu klašu pārstāvji – gan neorganiskie, gan organiskie. Organiskie savienojumi dažādu augu un dzīvnieku sastāvā ietilpst visdažādākie – alkēni, spirti, karbonskābes utt. Parasti dabā tie ir saistītā veidā, taču atsevišķi savienojumi var būt arī brīvā veidā, piemēram, citronskābe. Tomēr ne visas vielas pieskaita pie dabasvielām. Par dabasvielām pieņemts dēvēt tos organiskos savienojumus, kas veic svarīgas funkcijas dzīvajos organismos un bez kuriem nav iespējama neviena organisma pastāvēšana.

Tauki

• Zina par tauku atrašanos dabā.
• Prot izskaidrot tauku sastāvu un uzbūvi; ar struktūrformulām attēlo tauku uzbūvi.
• Izprot atšķirību starp cieto un šķidro tauku uzbūvi
• Izprot tauku hidrolīzes reakcijas mehānismu.
• Izprot tauku hidrogenēšanas reakcijas mehānismu.
• Saskata dabā tauku hidrolīzes reakcijas un prot novērtēt dažādu apstākļu ietekmi uz tām izprot biodegvielas nozīmi ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.
• Zina par biodegvielas ražošanas iespējām Latvijā.

Ogļhidrāti

• Zina jēdzienus: monosaharīdi, disaharīdi un polisaharīdi.
• Zina par ogļhidrātu atrašanos dabā.
• Prot atšķirt glikozi, fruktozi, saharozi, cieti un celulozi pēc vielu struktūrformulām.
• Izprot glikozes oksidēšanas un reducēšanas reakcijas.
• Zina glikozes rūgšanas reakcijas un prot aprakstīt tās ar ķīmisko reakciju vienādojumiem.
• Prot novērtēt fotosintēzes reakcijas nozīmi ķīmisko elementu apritē dabā.
• Izprot saharozes, cietes un celulozes hidrolīzes reakcijas.
• Zina par aktuālām vides problēmām, kas saistītas ar koku izciršanu.

• Zina jēdzienus: proteīni, denaturācija, fermenti.
• Zina par proteīnu atrašanos dabā.
• Izprot proteīnu dažādo struktūru veidošanos; prot izskaidrot ūdeņražsaites, estersaites, sēra tiltiņu un sālstiltiņu veidošanos proteīnu molekulās.
• Prot raksturot proteīnu struktūru ietekmi uz to īpašībām.

Metodiskas norādes skolotājiem

Mācoties par dabasvielām, ir svarīgi rast kopsakarības starp ķīmiju un bioloģiju. Tāpēc šīs mācību stundas pēc iespējas organizējamas tā, lai audzēkņiem rastos vispusīgs priekšstats par dzīvās dabas uzbūvi un funkcionēšanu, par dabasvidi, kurā dzīvojam, par sekām, kas var rasties cilvēka neapdomātas rīcības rezultātā. Šajās stundās piemērotas ir pārskatu veidojošas mācību metodes (domu kartes, debates, diskusijas, esejas, mini-projekti u.c.).

Ikdienā visciešākā saskare ikvienam no mums ir ar taukiem, ogļhidrātiem un proteīniem, jo šīs vielas ir mūsu uztura pamats. Šīs vielas labi jāzina pavāriem, konditoriem un citiem pārtikas speciālistiem. Tāpēc papildus skolotāja rīcībā jau esošajiem metodiskajiem materiāliem, kas paredzēti ķīmijas apguvei atbilstoši vidējās vispārējās izglītības standartam, te piedāvāti materiāli par tematiem, kas saistīti ar pārtikas produktu sastāvu un veselīgu uzturu:

Radošs laboratorijas darbs. Konfekšu „Gumijas lācīši” pagatavošana.

Informatīvais materiāls. Veselīgs uzturs.

Informatīvais materiāls. Olbaltumvielas uzturā.

Informatīvais materiāls. Nātrija glutamāts.

3. Laboratorijas darbs. Konfekšu "Gumijas lācīši" pagatavošana

Mērķis. Rosināt izprast pārtikas produkta sastāvdaļu ķīmisko uzbūvi un lomu pārtikas produktu gatavošanā.

Audzēkņiem sasniedzamais rezultāts

• Prot radoši veikt eksperimentu.
• Prot saskatīt vielu fizikālas un ķīmiskas pārvērtības sadzīvē.
• Izprot ķīmijas zināšanu nozīmi praktiskajā dzīvē/ nākamajā profesijā.

Darbam nepieciešams

Vielas: pārtikas cukurs, citronskābe, sarkanās bietes vai pārtikas krāsvielas,

želatīns, augļu esences, citronskābe, ciete.

Trauki un ierīces: 200 ml vārglāzes (3 gab.), formiņas masas iepildīšanai, termometrs, stikla spieķītis, elektriskā plītiņa, termostats vai cepeškrāsns.

Izlasi aprakstu un noskaidro, kādas izejvielas un kādas karsēšanas ierīces ir tavā rīcībā; kādu krāsvielu un kādu organisko skābi vēlies izmantot. Atbilstoši koriģē doto darba gaitu.

Darba gaita

1. Cietes sagatavošana formiņu izklāšana

Cieti uz nakti ieliek cepeškrāsnī (termostatā) un žāvē 100 ^oC temperatūrā. Izžāvēto cieti var uzglabā cieši noslēgtā traukā veselu gadu.

2. Dabīgās sarkanās krāsvielas ieguve

50 g sarkano biešu sasmalcina, pieliek tējkaroti cukura un 30 minūtes ļauj ievilkties. Sulu nospiež un izmanto par krāsvielu.

3. Invertcukura (mākslīgā medus) ieguve

200 ml vārglāzē sajauc 67 g cukura un „naža galu” citronskābes. Pievieno 35 ml ūdens un samaisa. Vārglāzi karsē uz plītiņas 75 ^oC temperatūrā 30 minūtes. Noslēgtā traukā var uzglabāt četras nedēļas.

4. “Gumijas” masas ieguve

Otrā 200 ml glāzē ieber 30 g želatīna un samaisa ar 50 ml ūdens un atstāj uzbriest 30 minūtes. Trešajā 200 ml vārglāzē ieber 80 g saharozes, pievieno 25 ml ūdens un uzvāra. Kad izveidojies viendabīgs cukura sīrups, to tūdaļ noņem no plītiņas. Želatīnu pārnes 500 ml vārglāzē un maisot uzmanīgi karsē (nepārsniegt 75 ^oC!), kamēr masa kļūst viendabīga. Vispirms želatīnam pievieno pagatavoto mākslīgo medu, pēc tam cukura (saharozes) šķīdumu un labi samaisa.

5. “Lācīšu” izveidošana

Iegūtajai masai pievieno augļu esenci, krāsvielu, pēc garšas citronskābi. Masai ļauj nedaudz atdzist, pēc tam pilda plastmasas formiņās. Formiņās iepriekš ieber nedaudz cietes, lai konfektes nepieliptu. Gatavos “Lācīšus” noliek vēsā vietā. Pēc 2-4 stundām masa sacietē.

Aizpildi tabulu!

Uzdevumi:

1. Aizpildi tabulu, ierakstot tajā visas vielas, kuras izmantoji konfekšu pagatavošanā!

2. Uzraksti shēmu saharozes reakcijai ar citronskābi!

Metodiskas piezīmes

Darbs piemērots topošajiem konditoriem. Darbs ir laikietilpīgs, to var uzdot veikt mājās.

Ja citronskābes vietā ņem ābolskābi, garša ir maigāka. No bietēm iegūtā krāsviela dod bālu krāsojumu, ar pārtikas krāsvielām iegūst košāku toni. Želatīna vietā var ņemt cieti.

“Gumijas lācīši” uzglabājami 3 mēnešus.

Invertcukurs. Hidrolizējot saharozi skābes klātienē, iegūst glikozes un fruktozes maisījumu, kurš ir saldāks par saharozi. To sauc par invertcukuru jeb mākslīgo medu. Saharozes sašķelšanu par glikozi un fruktozi var veikt arī ferments invertāze, to izmanto rūpniecībā. Saharozes hidrolīzi veic arī bites. Tās savāc no ziediem nektāru un ar kuņģa fermentu invertāzi sašķeļ saharozi. Mākslīgais medus ir sīrupveida maisījums, ko izmanto kulinārijā.

4. Uztura tabulas

5. Olbaltumvielas uzturā

Informatīvais materiāls. Olbaltumvielas uzturā.

6. Nātrija glutamāts

Informatīvais materiāls. Nātrija glutamāts