Print this chapterPrint this chapter

Starpkultūru izglītības un komunikācijas aktualitātes pedagoģijā

1. Globalizācija: realitāte un attīstības perspektīvas

Metodiskā materiāla pirmajā nodaļā sniegts ieskats globalizācijas vēsturiskās attīstības tendencēs un jēdziena izpratnē mūsdienās. Autores aktualizē globalizācijas būtības skaidrojumu pasaules un Latvijas kontekstā, kā arī piedāvā uzdevumus diskusijai, kuri var rosināt dalībniekus globalizācijas problēmu dziļākai izpratnei. Metodiskais līdzeklis ir izveidots kā teorētiskā un prakstiskā materiāla integrēts instruments, lai palīdzētu profesionālās izglītības jomā strādājošiem skolotājiem bagātināt savu izpratni par globalizācijas procesa riskiem un ieguvumiem, kā arī to iespējām audzēkņu profesionālo prasmju apguvē skolu praksē.
Autores cer, ka piedāvātais materiāls palīdzēs tiem skolotājiem, kas vēlas mainīt un uzlabot šobrīd esošos mācīšanas un mācīšanās paņēmienus starpkultūru izglītības izpratnes izveidē profesionālās izglītības vidē.
Globalizācija – preču, pakalpojumu, darbaspēka, tehnoloģiju un kapitāla kustības pieaugums pasaulē. Visu mūsdienu sociālās dzīves jomu savstarpējo saikņu paplašināšanās, padziļināšanās un paātrināšanās, sākot no kultūras jomas līdz kriminālajai un no finansu līdz pat garīgai dzīves jomai. Procesu īpaši aktivizē telekomunikācijas, infrastruktūras un interneta attīstība. (Globālā dienasgrāmata, 2006)

  • Globalizācijas procesa dalībnieks lielākā vai mazākā mērā ir ikviens indivīds.
  • Globalizācijas procesa vēsture iesniedzas tālā pagātnē, tomēr daudzas specifiskas iezīmes ir saistītas ar daudz jaunākiem laika periodiem, it īpaši ar laiku pēc Otrā pasaules kara.
  • Pēdējie trīsdesmit četrdesmit gadi raksturīgi arī ar to, ka ir radusies plaša globalizācijas pretinieku kustība, kas sabiedrības un politiķu uzmanību cenšas vērst uz globalizācijas negatīvajām sekām.

Vēsturiski ir grūti noteikt gadu vai laika posmu, kad radies globalizācijas jēdziens, jo par tā izcelšanās laiku pastāv krasi atšķirīgi viedokļi. Par pirmo oficiālo dokumentu, kas ieskicēja Globālās izglītības virzienu un jēdzienu, var uzskatīt 1974. gada 19. novembrī UNESCO Ģenerālās konferences 18. sesijā apstiprinātos ieteikumos “Izglītība starptautiskajai sapratnei, sadarbībai un mieram” un “Cilvēktiesību un pamatbrīvību izglītība” (Recommendation concerning Education for International Understanding, Co-operation and Peace, and Education relating to Human Rights and Fundamental Freedoms, adopted by the UNESCO General Conference, 18th session, Paris, 19 November 1974. ) Ieteikumu dokumentā teikts, ka “… par izglītības politikas veidošanas stūrakmeņiem būtu uzskatāmi vairāki mērķi:
  1. starptautiskā dimensija un globālā perspektīva visos izglītības līmeņos un formās;
  2. izpratne un cieņa pret visām - gan savas, gan - citu valstu tautām un to kultūru, vērtībām un dzīvesveidu;
  3. apziņa par arvien pieaugošo savstarpējo mijsakarību un mijattiecību nozīmi dažādu pasaules tautu starpā;
  4. spēja sazināties ar citiem cilvēkiem;
  5. ne tikai tiesību, bet arī pienākumu apzināšanās attiecībā pret citiem;
  6. izpratne par starptautiskās sadarbības un solidaritātes nepieciešamību;
  7. indivīda gatavība piedalīties vietējo, valsts un visas pasaules problēmu risināšanā.
Viens no ASV vadošajiem laikrakstiem The New York Times divdesmitā gadsimta septiņdesmitajos gados par globalizāciju vēl nerakstīja neko. Astoņdesmitajos gados par globalizāciju tika rakstīts mazāk nekā reizi nedēļā, savukārt deviņdesmito gadu otrajā pusē – aptuveni trīs reizes nedēļā. 2000.gadā globalizācijas jēdziens tika pieminēts jau 514 reizes. Šodien, ierakstot vārdu „Globalizācija” interneta portālā google.com, varam atrast vismaz 1,6 miljonus dažādu rakstu un interneta lapu.

Globalizācijas procesi ietekmē ikvienu indivīdu, valsti un organizāciju. Tajos iesaistīto pušu mijiedarbību virza globalizācijas procesus. Tādēļ pētnieki šīs iesaistītās puses mēdz dēvēt par aktieriem uz globalizācijas norises skatuves.
„Globalizācija ir fakts, nevis politika.” (Bijušais ASV prezidents Bils Klintons)

Dzīvošana aizvien globalizētākā pasaulē nozīmē dzīvot pasaulē, kurā
  • notikumi vienā pasaules malā tieši ietekmē notikumus citā pasaules vietā;
  • cilvēkam un informācijai pastāv iespēja pārvietoties daudz ātrāk;
  • pastāv lielāka savstarpējā atkarība dažādu valstu, to sabiedrību un tautsaimniecību starpā;
  • pasaule „sarūk”, jo valstu robežas un ģeogrāfiskās barjeras (kalni, okeāni) sociāli ekonomisko efektivitāti ietekmē aizvien mazāk.

Globalizācijas attīstība ir uzrādījusi nepieciešamību pēc noteiktām un visiem pieejamām vērtībām, to skaitā – pēc drošības, taisnīguma, vides ilgstspējības, finansiālās stabilitātes, iespējas iegūt izglītību, veselības aizsardzības u.c. Un – kas ir vissvarīgākais – rīcībspējīgas pārvaldības struktūras, kas var nodrošināt sabiedrības attīstībai nepieciešamās vērtības. Šo vērtību nodrošināšana prasa kolektīvu rīcību un atbildību.




Uzdevumi refleksijai par globalizācijas procesu un attīstības perspektīvu
Izvērtējiet gobalizācijas procesa riskus un ieguvumus:
!!! Uzdevums
  1. Izveidojiet 2 grupas, viena, kas atbalsta un otra grupa, kas noliedz globalizācijas procesu. Tiek izdalītas darba lapas, kas atspoguļo globalizācijas piekritēju un pretinieku argumentus. 1.darba lapa un 2. darba lapa.
  2. Katra grupa ir aicināta papildināt sarakstu ar saviem argumentiem.
  3. Grupu prezentācijas un informācija par teorijā esošiem viedokļiem.
  4. Pāros izveidojiet kopējos riska un ieguvuma faktorus (3.darba lapa), pamatojoties uz prezentāciju materiālu.

1.darba lapa
Globalizācijas piekritēju argumenti:
  • Pieaugošas iespējas ikvienam indivīdam.
  • Ekonomiskā sacensība nodrošina kvalitatīvākas, daudzveidīgākas un lētākas preces un pakalpojumus.
  • Informācijas, izglītības, zināšanu apmaiņa un pilnveidošana.
  • Kopīgi problēmu risinājumi.
  • Globalizācijas procesu pozitīvo ietekmi aizstāv daudzas starptautiskās organizācijas, viena no aktīvākajām, piemēram, ir Pasaules Tirdzniecības organizācija.

2.darba lapa
Globalizācijas pretinieku argumenti:
  • Sabiedrības grupas, kurām nav pieejami resursi, nebauda vienlīdzīgas iespējas ar citiem.
  • Strauja sabiedrībai bīstamu parādību (noziedzība, slimības, vides piesārņojums) izplatība.
  • Nevienmērīga reģionu attīstība.
  • Sarežģītāka vienošanās par kopīgiem risinājumiem.
  • Globalizācijas procesu negatīvās sekas uzsver, piemēram, organizācija Greenpeace, Pasaules Dabas fonds u.c.


3.darba lapa
Globālā sabiedrība kā riska sabiedrība
Tā ir "riska sabiedrība", jo fundamentālās pārmaiņas gan politikas, ekonomikas jomās, gan sociālajā un kultūras vidē rada dažādus riska faktorus:
  1. tādā nozīmē, ka, veidojot jauna veida attie­cības šajās jomās, pastāv iespēja tās izveidot veiksmīgākas vai neveiksmī­gākas;
  2. risks saistīts ar nedrošības un nenoteiktības stāvokli, kas skar gan dažādas sabiedrības šaurākā izpratnē, gan arī indivīdu.
Tas lielā mērā saistīts ar identitātes jautājumu, bet ne tikai ar to. Piemēram, Latvijā sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā tika ļoti daudz diskutēts par identitātes jautājumu, par drošības, ekonomikas jautājumiem u.c. Latvijai, tāpat kā daudzām citām valstīm, iestāšanās ES nozīmē lielas pārmaiņas gan ekono­miskā, politiskā, gan citās jomās.

!!! Uzdevums: Globalizācijas raksturojums internetvidē
Izvērtējiet internetresursus.
  1. Izpētiet pieejamo resursu: http://www.liis.lv/vi/gltitullap.htm !
  2. Iepazīstiet teorijas klāstu par globalizāciju!
  3. Novērtējiet un prezentējiet tīmeklī esošās informācijas praktisko pielietojamību izglītības iestādēs!
Pirmā nodaļa apkopo teorētisko materiālu par globalizācijas procesa norisi Latvijā un citur pasaulē, kā arī piedāvā prakstiskus uzdevumus refleksijai par pašreizējiem globalizācijas procesiem Latvijā un pasaulē. Piedāvātais materiāls var palīdzēt skolotājiem izkristalizēt savu attieksmi pret notiekošo pasaulē un īpaši Latvijā, kā arī saskatīt globalizācijas procesa draudus un ieguvumus turpmākajām diskusijām izglītības procesā starpkultūru komunikācijas problēmu kontekstā.