4. Lietišķā spēle "Saldējums"
Irina Bausova
Lietišķā spēle "Saldējums"
Materiāls izstrādāts
ESF Darbības programmas 2007. - 2013.gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība”
prioritātes 1.2. „Izglītība un prasmes”
pasākuma 1.2.1.„Profesionālās izglītības un vispārējo prasmju attīstība”
aktivitātes 1.2.1.2. „Vispārējo zināšanu un prasmju uzlabošana”
apakšaktivitātes 1.2.1.1.2. „Profesionālajā izglītībā iesaistīto pedagogu
kompetences paaugstināšana”
Latvijas Universitātes realizētā projekta
„Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu
kompetences paaugstināšana”
(Vienošanās Nr.2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003,
LU reģistrācijas Nr.ESS2009/88) īstenošanai.
Rīga, 2010
Lietišķo spēle "Saldējums" ir ieteicams izmantot, skaidrojot tematu „Ražošana, ražošanas izmaksas”.
Lietišķās spēles „Saldējums” mērķis ir attīstīt uzņēmējdarbības iemaņas. Šīs spēles laikā dalībniekam jāpieņem lēmumi par
– telpu iegādi un atrašanās vietu,
– saldējuma ražošanas nodrošināšanu,
– racionāla iekārtu izmantošana,
– saldējuma pašizmaksu un realizācijas cenu, tās ietekmi uz pieprasījumu,
– saldējuma realizāciju, pētot un prognozējot pieprasījumu,
– racionālu kredīta izmantošanu,
– rīcību riska situācijās (varbūtēja iekārtu sabojāšanās, pieprasījuma izmaiņas).
Līdz ar to spēles dalībnieks iegūst iemaņas biznesa plānošanā, racionālā saimniekošanā un kredītresursu izlietošanā.
Spēles noteikumi
Spēles dalībnieks ir uzņēmējs, kurš ražo un realizē saldējumu. Par uzvarētāju kļūst dalībnieks, kurš, izvēloties un realizējot labāko stratēģiju, spēles beigās iegūst vislielāko kapitālu. Šo kapitālu veido:
– rēķins bankā,
– 80% no telpu sākotnējās vērtības,
– 40% no iekārtu vērtības.
Uzsākot spēli, visiem dalībniekiem ir vienādi liels rēķins bankā – 100 000 naudas vienību. Lai iegādātos telpas, iekārtas un izejvielas, būs nepieciešams kredīts (kredītprocents ir 10%).
Spēles darbība norisinās pilsētā un kūrortā, kur ir noteikts skaits telpu. Tās var iegādāties izsolē. Sākotnējā telpu cena:
– pilsētā – 150 000,
– kūrortā – 200 000 naudas vienību.
Atkarībā no tā, kur telpas atrodas, mainās pastāvīgo pircēju skaits pa sezonām.
Kad ir nopirktas telpas, nepieciešams iegādāties iekārtas. Šeit spēles dalībnieks var izvēlēties, kādas un cik iekārtas pirkt. Iekārtas cena ir atkarīga no tās jaudas.
Saldējuma ražošanas iekārtu cena un jauda
Kā zināms, ar laiku jebkura iekārta nolietojas, tāpēc ar katru sezonu palielinās varbūtība, ka iekārta izies no ierindas. Ja spēle ilgst 3 gadus (gadā 4 sezonas), tad iekārtas sabojāšanās riska pakāpes ir pirmajā sezonā 1/12, otrajā – 1/11, trešajā – 1/10 utt.
Ja spēles dalībniekam nelaimējas, un iekārta iziet no ierindas, tad ir šādas iespējas:
1) remontēt iekārtu (maksa par remontu dota tab.), bet šādā gadījumā attiecīgajā sezonā saldējumu neražo,
2) nopirkt jaunu iekārtu un veco iekārtu remontēt tūlīt, nākošajās sezonās vai arī neremontēt vispār,
3) iekārtas var arī nopirkt vairāk nekā nepieciešams un turēt rezervē.
Katrs spēles dalībnieks var iegādāties tik daudz izejvielu, cik uzskata par nepieciešamu, analizējot potenciālo pircēju (vienkāršības dēļ spēlē viens pircējs – realizēts viens saldējums) skaitu un iekārtu jaudu.
Spēles dalībnieks izejvielas pasūta visai sezonai un norēķinus veic sezonas sākumā. Ja izejvielu ir nopirkts vairāk nekā iekārta spēj pārstrādāt, tad tās iet zudumā. Arī tad, ja saražots par daudz saldējuma, to nevar saglabāt uz nākošo sezonu.
Pasūtot izejvielas, svarīgi ir zināt izejvielu cenu: 1 kg izejvielu maksā 20 naudas vienību.
Saldējuma cenu nosaka spēles dalībnieks katras sezonas sākumā. Vienas saldējuma porcijas cenu var noteikt robežās no 1,00 līdz 4,00 naudas vienībām.
No saldējuma cenas būs atkarīgs pastāvīgo pircēju skaits. Jo zemāka saldējuma cena, jo vairāk pircēju. Nosakot saldējuma cenu, nedrīkst aizmirst izdevumus par izejvielu, iekārtu un telpu iegādi, iekārtu remontu.
Pastāvīgo pircēju skaits
Ieguldot naudu reklāmā, iespējams palielināt saldējuma pircēju skaitu. Vienkārša reklāma sezonā izmaksā 1000, vairākkārtīga – 2 000. Vairākkārtīga reklāma atkarībā no sezonas dod pircēju pieaugumu vidēji 1,2 līdz 2,5 reizes.
Papildus pircēju – tūristu skaits
Kopējais pircēju skaits jeb pārdoto saldējumu skaits ir atkarīgs no:
1) sezonas – vasarā ir visvairāk pircēju, bet ziemā vismazāk,
2) saldējuma ražošanas un realizācijas telpu atrašanās vietas – pilsētā vai kūrortā,
3) saldējuma cenas – jo augstāka cena, jo mazāk pircēju,
4) reklāmas veida – vairākkārtēja reklāma nodrošina vairāk papildus pircēju,
5) tūristu pieplūduma – katrā sezonā iespējams viens no sekojošiem variantiem:
– liels tūristu pieplūdums ar varbūtību 0,3;
– vidējs – ar varbūtību 0,5;
– mazs – ar varbūtību 0,2.
Kopējo pircēju skaitu sezonā aprēķina šādi. No tabulas nolasa pastāvīgo pircēju skaitu atkarībā no sezonas, telpu atrašanās vietas un saldējuma cenas. No tabulas nolasa papildus pircēju – tūristu skaitu, kas atkarīgs no sezonas, tūristu pieplūduma un reklāmas veida. Šos abus skaitļus saskaitot, iegūst kopējo pircēju skaitu.
Saražoto saldējuma porciju skaits atkarīgs no iekārtas jaudas un iepirktā izejvielu daudzuma: 20 porcijām saldējuma nepieciešams 1 kg izejvielu.
Realizēto saldējuma porciju skaits atkarīgs no pircēju skaita. Ja pircēju skaits attiecīgajā sezonā ir mazāks par saražoto saldējuma porciju skaitu (nosacījums: katrs pircējs nopērk vienu saldējumu), tad saldējums iet zudumā. Ja pircēju skaits ir lielāks par saražoto saldējuma porciju skaitu, tad pieprasījums pēc saldējuma netiek apmierināts.
Spēles dalībniekam sava saimnieciskā darbība jāparāda tabulā.
Saimnieciskās darbības uzskaite
Veicot norēķinus ar banku, vispirms no rēķina bankā sezonas sākumā atskaita visus izdevumus:
– telpu iegādei,
– iekārtu iegādei,
– iekārtu remontam,
– izejvielu iegādei,
– reklāmai.
Iegūtajai summai aprēķina bankas procentu. Ja rēķins bankā ir pozitīvs, tad tas palielinās par 5% sezonā. Ja spēles dalībnieks ir paņēmis bankas kredītu, tad par bankas aizdevumu jāmaksā 10% no summas. Tas nozīmē, ka parāds palielinās par 10%.
Iegūtajai summai bankas kontā pieskaita ienākumus par saldējuma realizāciju un iegūst rēķinu bankā sezonas beigās.
Sava finansiālā darbība spēles dalībniekam jāparāda tabulā.
Ieteikumi spēles vadītājam
Pirms spēles uzsākšanas vēlams dot dalībniekiem laiku darbības stratēģijas izvēlei.
Pirmais spēles vadītāja uzdevums ir pārdot izsolē telpas saldējuma ražošanai un realizācijai. Piedāvāto telpu skaits pilsētā (vai kūrortā) var būt daudz mazāks nekā dalībnieku (komandu) skaits.
Pārējie spēļu dalībnieki spiesti ņemt telpas kūrortā (vai pilsētā). Katru telpu jāizsola atsevišķi.
Otrs vadītāja uzdevums ir izspēlēt papildus pircēju – tūristu pieplūdumu. Tas jādara katru sezonu pēc tam, kad spēles dalībnieki ir pasūtījuši izejvielas un uzsākuši ražošanu. Tūristu pieplūdumu raksturo varbūtība: liels – 0,3; vidējs – 0,5; mazs – 0,2. Šī notikuma iestāšanos izlozē. vadītājam pirms tam jāsagatavo 10 kartiņas (pēc izskata un izmēriem pilnīgi vienādas). Var izmantot arī spēļu kārtis.
Trešais spēles vadītāja uzdevums ir izspēlēt iekārtu sabojāšanos. Tā kā iekārtas ar laiku nolietojas, tad arī varbūtība, ka iekārta izies no ierindas, pieaug ar katru sezonu. Piemēram, ja spēle ilgst 2 gadus (gadā 4 sezonas), tad varbūtības ir šādas: 1/8; 1/7; 1/6; 1/5; 1/4; 1/3; 1/2; 1.
Izlozēšanai var izmantot spēļu kārtis, izvilktās liekot malā. Šo notikumu izspēlē katrai iekārtai atsevišķi.
Ceturtais spēles vadītāja uzdevums ir kontrolēt saimnieciskās un finansiālās darbības uzskaiti katram spēles dalībniekam.
Spēles uzvarētāju nosaka pēc rēķina bankā spēles beigās, pieskaitot 80% no telpu vērtības (sākotnējās cenas) un 40% no iekārtu vērtības.
Pēc spēles uzvarētāja noteikšanas vadītājam jāanalizē dalībnieku izvēlētās stratēģijas, rīcība un pieļautās kļūdas, kā arī līdzīgu uzņēmumu darbību praksē.
Pēcspēles analīze
Lietišķā spēle „Saldējums” dod priekšstatu par uzņēmuma darbību, izsoli, bankas operācijām, cenu noteikšanu tirgus apstākļos, saprātīgu iekārtu un resursu izmantošanu.
Izvēloties uzņēmējdarbības stratēģiju vairākiem gadiem, spēles dalībniekam jāpieņem sarežģīts lēmums, kuru ietekmē daudzi faktori:
1) saldējuma ražošanas un realizācijas telpu atrašanās vieta,
2) telpu sākotnējā cena, iespējamā cena izsolē, citu dalībnieku rīcība izsolē,
3) maksimālā maksa par telpām, ko dalībnieks varētu solīt telpu izsolē,
4) iekārtu iegāde un komplektēšana ar mērķi iegūt optimālo jaudu,
5) iekārtu sabojāšanās risks un attiecīgā rīcība šādā gadījumā,
6) racionāla izejvielu iegāde,
7) realizācijas cenu un pieprasījuma savstarpējā sakarība,
8) saldējuma pašizmaksas un realizācijas cenas attiecības,
9) papildus pieprasījuma atkarība no reklāmas veida,
10) papildus pieprasījuma risks,
11) bankas aizdevumu procents.
Tā kā spēles dalībnieku rīcību ietekmē tik daudz faktoru, tad iespējamas arī daudzas uzņēmējdarbības stratēģijas. Šeit apskatīsim tikai dažas.
1. Pakāpeniskās ražošanas paplašināšanas stratēģija. Realizējot šo stratēģiju spēles dalībnieks ir iegādājies telpas pilsētā un iekārtas iegādājas pakāpeniski, ņemot vērā pieprasījumu un prognozējot vidēju tūristu pieplūdumu. Pēc divu gadu ilgas darbības spēles dalībnieks iegūst kapitālu gandrīz miljona vērtībā: 781 540 + 0,8 x 150 000 + 0,4 x 80 000 = 933 540.
2. Optimista stratēģija, kuru īstenojot spēles dalībnieks visu laiku cer uz maksimālo pieprasījumu, līdz ar to divu gadu laikā lieki iztērējot 18 200 naudas vienību izejvielu iegādei. Kā redzams, ne visai racionāli iegādātas arī iekārtas, tāpēc arī gandrīz visu spēli iekārtas praktiski netiek izmantotas. Arī telpu atrašanās vieta – kūrortā rada savas problēmas – telpa ir daudz dārgāka un pieprasījums ir ļoti svārstīgs pa sezonām – vasarā 2,5 reizes augstāks , tāpēc bankas kredītu iespējams dzēst tikai vasaras sezonā. Īstenojot šo stratēģiju, spēles dalībnieks iegūst kapitālu: 642 701 + 0,8 x 200 000 + 0,4 x 140 000 = 858 701.
3. Pesimista stratēģija. Lai varētu salīdzināt ar iepriekšējā piemēra rezultātiem, arī šajā spēles variantā izvēlēta telpas atrašanās vieta – kūrorts un tāda pati nemainīga saldējuma realizācijas cena. Taču, realizējot šo stratēģiju spēles dalībnieks prognozē viszemāko pieprasījumu, tādejādi samazinot savus ienākumus par 64 000 naudas vienību, kompensējot to ar racionālu resursu un iekārtu izmantošanu. rezultātā iespējams iegūt šādu kapitālu: 725 818 + 0,8 x 200 000 + 0,4 x 60 000 = 909 818.
Lietišķās spēles „Saldējums” pirmās stratēģijas piemērs
Finansiālās darbības uzskaite
Finansiālās darbības uzskaite
Veicot norēķinus ar banku, vispirms no rēķina bankā sezonas sākumā atskaita visus izdevumus:
– telpu iegādei,
– iekārtu iegādei,
– iekārtu remontam,
– izejvielu iegādei,
– reklāmai.
Iegūtajai summai aprēķina bankas procentu. Ja rēķins bankā ir pozitīvs, tad tas palielinās par 5% sezonā. Ja spēles dalībnieks ir paņēmis bankas kredītu, tad par bankas aizdevumu jāmaksā 10% no summas. Tas nozīmē, ka parāds palielinās par 10%.
Iegūtajai summai bankas kontā pieskaita ienākumus par saldējuma realizāciju un iegūst rēķinu bankā sezonas beigās.
Sava finansiālā darbība spēles dalībniekam jāparāda tabulā.
Finansiālās darbības uzskaite
Ieteikumi spēles vadītājam
Pirms spēles uzsākšanas vēlams dot dalībniekiem laiku darbības stratēģijas izvēlei.
Pirmais spēles vadītāja uzdevums ir pārdot izsolē telpas saldējuma ražošanai un realizācijai. Piedāvāto telpu skaits pilsētā (vai kūrortā) var būt daudz mazāks nekā dalībnieku (komandu) skaits.
Pārējie spēļu dalībnieki spiesti ņemt telpas kūrortā (vai pilsētā). Katru telpu jāizsola atsevišķi.
Otrs vadītāja uzdevums ir izspēlēt papildus pircēju – tūristu pieplūdumu. Tas jādara katru sezonu pēc tam, kad spēles dalībnieki ir pasūtījuši izejvielas un uzsākuši ražošanu. Tūristu pieplūdumu raksturo varbūtība: liels – 0,3; vidējs – 0,5; mazs – 0,2. Šī notikuma iestāšanos izlozē. vadītājam pirms tam jāsagatavo 10 kartiņas (pēc izskata un izmēriem pilnīgi vienādas). Var izmantot arī spēļu kārtis.
Trešais spēles vadītāja uzdevums ir izspēlēt iekārtu sabojāšanos. Tā kā iekārtas ar laiku nolietojas, tad arī varbūtība, ka iekārta izies no ierindas, pieaug ar katru sezonu. Piemēram, ja spēle ilgst 2 gadus (gadā 4 sezonas), tad varbūtības ir šādas: 1/8; 1/7; 1/6; 1/5; 1/4; 1/3; 1/2; 1.
Izlozēšanai var izmantot spēļu kārtis, izvilktās liekot malā. Šo notikumu izspēlē katrai iekārtai atsevišķi.
Ceturtais spēles vadītāja uzdevums ir kontrolēt saimnieciskās un finansiālās darbības uzskaiti katram spēles dalībniekam.
Spēles uzvarētāju nosaka pēc rēķina bankā spēles beigās, pieskaitot 80% no telpu vērtības (sākotnējās cenas) un 40% no iekārtu vērtības.
Pēc spēles uzvarētāja noteikšanas vadītājam jāanalizē dalībnieku izvēlētās stratēģijas, rīcība un pieļautās kļūdas, kā arī līdzīgu uzņēmumu darbību praksē.
Pēcspēles analīze
Lietišķā spēle „Saldējums” dod priekšstatu par uzņēmuma darbību, izsoli, bankas operācijām, cenu noteikšanu tirgus apstākļos, saprātīgu iekārtu un resursu izmantošanu.
Izvēloties uzņēmējdarbības stratēģiju vairākiem gadiem, spēles dalībniekam jāpieņem sarežģīts lēmums, kuru ietekmē daudzi faktori:
1) saldējuma ražošanas un realizācijas telpu atrašanās vieta,
2) telpu sākotnējā cena, iespējamā cena izsolē, citu dalībnieku rīcība izsolē,
3) maksimālā maksa par telpām, ko dalībnieks varētu solīt telpu izsolē,
4) iekārtu iegāde un komplektēšana ar mērķi iegūt optimālo jaudu,
5) iekārtu sabojāšanās risks un attiecīgā rīcība šādā gadījumā,
6) racionāla izejvielu iegāde,
7) realizācijas cenu un pieprasījuma savstarpējā sakarība,
8) saldējuma pašizmaksas un realizācijas cenas attiecības,
9) papildus pieprasījuma atkarība no reklāmas veida,
10) papildus pieprasījuma risks,
11) bankas aizdevumu procents.
Tā kā spēles dalībnieku rīcību ietekmē tik daudz faktoru, tad iespējamas arī daudzas uzņēmējdarbības stratēģijas. Šeit apskatīsim tikai dažas.
1. Pakāpeniskās ražošanas paplašināšanas stratēģija. Realizējot šo stratēģiju spēles dalībnieks ir iegādājies telpas pilsētā un iekārtas iegādājas pakāpeniski, ņemot vērā pieprasījumu un prognozējot vidēju tūristu pieplūdumu. Pēc divu gadu ilgas darbības spēles dalībnieks iegūst kapitālu gandrīz miljona vērtībā: 781 540 + 0,8 x 150 000 + 0,4 x 80 000 = 933 540.
2. Optimista stratēģija, kuru īstenojot spēles dalībnieks visu laiku cer uz maksimālo pieprasījumu, līdz ar to divu gadu laikā lieki iztērējot 18 200 naudas vienību izejvielu iegādei. Kā redzams, ne visai racionāli iegādātas arī iekārtas, tāpēc arī gandrīz visu spēli iekārtas praktiski netiek izmantotas. Arī telpu atrašanās vieta – kūrortā rada savas problēmas – telpa ir daudz dārgāka un pieprasījums ir ļoti svārstīgs pa sezonām – vasarā 2,5 reizes augstāks , tāpēc bankas kredītu iespējams dzēst tikai vasaras sezonā. Īstenojot šo stratēģiju, spēles dalībnieks iegūst kapitālu: 642 701 + 0,8 x 200 000 + 0,4 x 140 000 = 858 701.
3. Pesimista stratēģija. Lai varētu salīdzināt ar iepriekšējā piemēra rezultātiem, arī šajā spēles variantā izvēlēta telpas atrašanās vieta – kūrorts un tāda pati nemainīga saldējuma realizācijas cena. Taču, realizējot šo stratēģiju spēles dalībnieks prognozē viszemāko pieprasījumu, tādejādi samazinot savus ienākumus par 64 000 naudas vienību, kompensējot to ar racionālu resursu un iekārtu izmantošanu. rezultātā iespējams iegūt šādu kapitālu: 725 818 + 0,8 x 200 000 + 0,4 x 60 000 = 909 818.
Lietišķās spēles „Saldējums” pirmās stratēģijas piemērs
Saimnieciskās darbības uzskaite
Finansiālās darbības uzskaite
Lietišķās spēles „Saldējums” otrās stratēģijas piemērs
Saimnieciskās darbības uzskaiteFinansiālās darbības uzskaite
Lietišķās spēles „Saldējums” trešās stratēģijas piemērs
Saimnieciskās darbības uzskaiteFinansiālās darbības uzskaite
Last modified: Wednesday, 25 July 2012, 5:04 AM