Printer-friendly version

Browse the glossary using this index

Special | A | B | C | D | E | F | G | H | I | J | K | L | M | N | O | P | Q | R | S | T | U | V | W | X | Y | Z | ALL

Page:  1  2  (Next)
  ALL

A

Aprakstošās izpētes metodes

Psiholoģiskās izpētes metodes, ar kuru palīdzību tiek ievākta informācija, tā apkopota un aprakstīta. Iegūtais apraksts ir pētījuma rezultāts. Aprakstošās izpētes metodes ir gadījumu vēstures, novērošana, aptaujas un psiholoģiskie testi.

Aptauja

Jautājumu kopums, kas ļauj izzināt cilvēku pieredzi, attieksmi, intereses. Pastāv rakstveida aptaujas jeb anketas un mutveida aptaujas jeb intervijas.

Apziņa

Nomoda stāvoklis, kas ļauj skaidri uztvert, saprast un pārdzīvot šī brīža notikumus – iekšējus vai ārējus – un reaģēt uz tiem.

Attīstības psiholoģija

Psiholoģijas zinātnes nozare, kas pēta attīstības likumsakarības visas dzīves garumā; dažādu vecumposmu īpatnības, kā arī attīstības traucējumus. Attīstības psiholoģijas apakšnozares ir zīdaiņu, bērnu, pusaudžu, brieduma, veco ļaužu psiholoģija.

B

Bezapziņa

Cilvēka uzkrātā pieredze, instinktu vadītie procesi un pārdzīvojumi, kas netiek apzināti.

Biheiviorisms

Džona Brodesa Votsona iedibināts psiholoģijas virziens, kas pētīja tikai redzamo uzvedību, kuru var objektīvi novērot un aprakstīt, ignorējot jebkādas ārēji neredzamās psihiskās norises (piemēram, domāšanu). Veidojās ASV 20.gadsimta sākumā.

E

Eksperimentālās izpētes metodes

Psiholoģiskās izpētes metodes, ar kuru palīdzību tiek kontrolēta un noteikta dažādu mainīgo ietekme uz cilvēka uzvedību un personību, un kuras palīdz atklāt cēloņu – seku sakarības.

F

Fundamentālās psiholoģijas zinātnes nozares

Nozaru grupa, kuras vairāk ir orientētas uz pētniecību ar mērķi radīt zināšanu bāzi. Fundamentālo nozaru ietvaros veiktajos pētījumos parasti tiek pārbaudītas hipotēzes, analizētas dažādu psihisko parādību likumsakarības, pētīta to struktūra, izstrādātas teorijas. Par fundamentālām psiholoģijas zinātnes nozarēm tiek uzskatītas – vispārīgā psiholoģija, attīstības psiholoģija, sociālā psiholoģija, personības psiholoģija.

G

Gadījumu vēstures

Viena cilvēka dzīves vai dzīves perioda detalizēts apraksts, kas ļauj izdarīt secinājumus par konkrētā cilvēka personības veidošanos, tās iezīmēm, uzvedību utt.

Geštaltpsiholoģija

20.gadsimta sākumā vācu psihologu izveidots psiholoģijas virziens, kura ietvaros tika pievērsta uzmanību galvenokārt cilvēka uztveres izpētei. Mūsdienās geštaltpsiholoģija kā atsevišķs psiholoģijas virziens vairs nepastāv, bet tās idejas un atklājumi ir integrēti kognitīvajā psiholoģijā.

H

Humānistiskā psiholoģija

Psiholoģijas virziens, kurš attīstījās 20.gadsimta 50-tajos gados Amerikā. Šī virziena ietvaros tiek uzsvērta cilvēka personības izaugsme, pētīta cilvēka apzinātā pieredze.

L

Lietišķās psiholoģijas zinātnes nozares

Nozaru grupa, kuras ir vērstas uz praktisku zināšanu ieguvi ar mērķi palīdzēt cilvēkiem to labklājības uzlabošanā. Par lietišķajām psiholoģijas zinātnes nozarēm tiek uzskatītas klīniskā psiholoģija, pedagoģiskā psiholoģija, ģimenes psiholoģiju, organizāciju psiholoģija, sporta psiholoģija u.c.

N

Novērošana

Cita cilvēka uzvedības detalizēts novērojums, apraksts un analīze. Ir arī pašnovērošana, kur cilvēks analizē savu pieredzi, pārdzīvojumus, emocijas u.c.

P

Psihe

Apzināto un neapzināto psihisko parādību kopums

Psihoanalīze

Mācība, ko izstrādāja austriešu psihologs Zīgmunds Freids 19.gadsimta beigās, un kuras ietvaros tika pievērsta bezapziņas procesiem cilvēka psihiskajās norisēs.Psihoanalīze ir gan psiholoģijas virziens (psihodinamiskā pieeja), gan ārstēšanas metode, ko praktizēja Z.Freids.

Psiholoģija

Sociālā zinātne, kas pēta cilvēka uzvedību (redzamā daļa), iekšējās psihiskās norises (neredzamā daļa) un dažādus faktorus, kas var ietekmēt gan vienu, gan otru.

Psiholoģijas izpētes metodes

Informācijas iegūšanas metodes, kas tiek izmantotas pētniecībā un psiholoģiskajā novērtēšanā.

Psiholoģijas zinātnes nozares

Dzīves jomas, kuros tiek veikti psiholoģiskie pētījumi un realizēta psiholoģiskā palīdzība cilvēku labklājības uzlabošanai.

Psiholoģijas zinātnes virzieni (skolas)

Noteikta pieeja un uzskatu sistēma cilvēka psihisko procesu un uzvedības izzināšanai. Katram psiholoģijas virzienam ir raksturīgas savas izpētes metodes un terminoloģija.

Psiholoģiskie testi

Personības iezīmju vai prāta spēju mērījumu instruments, kam ir stingri noteikti un zinātniski pamatoti konstruēšanas, lietošanas, rezultātu analizēšanas un interpretēšanas nosacījumi.

Psihologs

Speciālists ar atbilstošu psiholoģisko izglītību, kas palīdz cilvēkiem risināt dažādas psiholoģiska rakstura problēmas, kā arī veic pētījumus dažādās psiholoģijas jomās.

S

Sociālās zinātnes

Zinātņu grupa, kas pēta sabiedrību, tās uzbūvi, norises un attiecības.

U

Uzvedība

Organisma reakcija vai darbība, kas rodas organismam mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi. Tā var būt apzināta vai neapzināta.

V

Vispārīgā psiholoģija

Psiholoģijas nozare, kas māca par vispārējām psihes likumsakarībām, principiem; pētīšanas metodēm. Tā ir teorētiskā bāze, visu pārējo psiholoģijas nozaru pamats.

Page:  1  2  (Next)
  ALL