Friday, 29 March 2024, 2:50 PM
Site: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Course: PsihT000 : Psiholoģijas skolotāju profesionālo kompetenču pilnveide (PsihT000)
Glossary: Cilvēka attīstība. Vārdnīca
A

Akomodācija

Process, kad cilvēks veido jaunas darbību un priekšstatu shēmas, lai pielāgotos jaunas pieredzes prasībām.

Anoreksija

Ēšanas traucējums, kam raksturīgas uzmācīgas bailes no svara pieauguma un kas ietver badošanos un pārmērīgu svara zudumu. Anoreksija atšķiras no vienkāršas diētas ar to, ka 1) indivīds sevi pakļauj ekstrēmiem svara zaudēšanas pasākumiem (vispār atsakās no ēdiena, pakļauj sevi pārmērīgai fiziskai slodzei), un 2) pie sasniegta vēlamā svara nepārtrauc badošanos, bet noved sevi līdz absolūtam spēku izsīkumam. Anoreksija var beigties letāli.

Asimilācija

Process, kad cilvēks uztver, interpretē un iekļauj jaunu pieredzi jau esošo darbību vai priekšstatu shēmu ietvaros.
B

Bulīmija

Ēšanas traucējums, kam raksturīgas pārmērīgas ēšanas lēkmes pārmaiņus ar badošanos. Pēc pārmērīgas ēšanas, bulīmijas slimnieki bieži vien izsauc sev vemšanu vai lieto caureju izraisošus līdzekļus, lai atbrīvotos no apēstā.

D

Depresija

Emocionāls stāvoklis, kam raksturīgas padziļinātas skumjas, raizes, mazvērtības izjūta, motivācijas un enerģijas zudums, nespēja sadarboties ar vienaudžiem.

Dzimumidentitāte

Sava dzimuma apzināšanās, savas piederības noteiktai dzimuma grupai apzināšanās, noteiktas dzimumam atbilstošas uzvedības apguve.
I

Identitāte

Cilvēka priekšstats un izjūta pašam par sevi, kas dod atbildi uz jautājumu „Kas es esmu?” un „Kāds es esmu?” Identitāti veido identificēšanās ar kādu sociālu grupu un piederība tai, kā arī individuālo īpašību kopums, kas indivīdu padara atšķirīgu no citiem.

Individualizācija

Process, kas nozīmē sevis kā autonoma indivīda apzināšanos, sava dzimuma, vecuma un citu īpašību apzināšanās.
M

Metakognitīvā domāšana

Domāšana par savu domāšanu. Indivīds analizē savu domu gaitu.

O

Objektu permanence

Žana Piažē ieviests jēdziens, kas apzīmē bērna izptratni par lietu un parādību nezūdamību. Šī izpratne noformējas 7-8u gadu vecumā un ļauj bērnam saprast, ka lietas un objekti turpina pastāvēt arī tad, kad tie neatrodas acu priekšā.