AfektsSpēcīgs un nosacīti īslaicīgs emocionāls pārdzīvojums, uztverot bioloģiski un sociāli nozīmīgas situācijas. |
Akvizitīvās jūtas tieksme kaut ko daudzkārt iegūt, uzkrāt, kolekcionēt, prieks par savu krājumu palielināšanos, patīkamas izjūtas, aplūkojot savus krājumus. |
Altruistiskās jūtaspārdzīvojumi, kuru pamatā ir vajadzība sadarboties, palīdzēt, aizstāvēt citus cilvēkus, vēlme sagādāt citiem prieku un laimi, rūpes par kāda cilvēka likteni. |
Bāzes emocijasiedzimtas emocijas, uz kuru bāzes attīstās sarežģītāki sociāli nosacīti emocionālie procesi, stāvokļi un personības emocionālas īpašības. Bāzes emocijas ir prieks, bēdas (skumjas), bailes, dusmas, pārsteigums, riebums.
|
Džeimsa -Langes emociju teorijaEmociju teorija, ko vienlaicīgi izvirzīja divi autori neatkarīgi viens no otra - V.Džeimss (James, 1884) un K.Lange (Lange, 1885). Situācijas (bēdīgas ziņas, briesmu utt.) uztvere tieši, reflektori rada fizskas izmaiņas (asinsrites, elpas, mīmikas), kuru sajūta ir emocijas. Tādējādi atbilstoši Džeimsa- Langes teorijai emocijas rodas noteiktā secībā: cēlonis (stimuls) - fiziskas izmaiņas - izjūtas, kas ir fizioloģisko izmaiņu rezultāts. V.Džeimss uzskata, ka cilvēks ir sarūgtināts tāpēc, ka raud, sadusmots tāpēc, ka sit, nobijies tāpēc, ka dreb.
|
EmocijasNo lat.emovere - uztraukt, uzbudināt. Emocijas ir organisma reakcija, kas ietver fizioloģisku uzbudinājumu, uzvedības ekspresiju un apzinātu pieredzi. Emocijas ir viens no galvenajiem psihiskās darbības un uzvedības iekšējās regulācijas mehānismiem, kas vērstas uz aktuālu vajadzību apmierināšanu. Emocijas slikti padodas gribas kontrolei, un tās ir grūti izsaukt pēc paša vēlēšanās. |
Estētiskās jūtassaistītas ar liriskiem pārdzīvojumiem, alkas pēc skaistuma, jūsma par skaistumu, gleznainā, graciozā, diženā izjūta, skaņu baudījums, gaišu skumju un domīguma izjūta. |
GarastāvoklisGarastāvoklis ir vairāk vai mazāk noturīgs, nepārtraukts emocionāls stāvoklis, kas noteiktā laika periodā ietekmē visus cilvēka pārdzīvojumus. |
Gloristiskās jūtasnLepnums. Gloristiskās jūtas saistītas ar vajadzību pašapliecināties, tieksmi gūt atzinību un slavu. |
Gnostiskās jūtasto pamatā ir vajadzībe pēc izziņas harmonijas, tieksme kaut ko saprast, neapturama tieksme pārvarēt pretrunas savos spriedumos, visu sistēmiski sakārtot, prieks par patiesības atklāšanu. Gnostiskās jūtas rodas, kad cilvēks atrisina kādu pašam sarežģītu problēmu, iegūstot skaidrību un harmoniju. Šādiem cilvēkiem ļoti patīk gūt zināšanas, tādēļ viņi var lielāko dzīves daļu mācīties, daudz lasīt, pētīt, pats galvenais viņiem ir īstenības izziņas jūtu pārdzīvojums. |
Hedoniskās jūtasSaistītas ar vajadzību pēc komforta, patīkamas baudas sajūtas, ko sniedz garšīgs ēdiens, siltums utt. Bezrūpības, miera, slinkuma, jautrības, uzbudinājuma izjūta. |
JūtasNoturīgas emocionālas attieksmes pret noteiktām parādībām un priekšmetiem (mīlestības, naida, baiļu jūtas). Jūtas ir ilgstoša, noturīga pārdzīvojumu sistēma. Izveidojušās jūtas nosaka cilvēka emocionālo dzīvi, no tām atkarīga situatīvu emociju un afektu rašanās un saturs. |
KaislībaSpēcīgu, dominējošu jūtu izpausme. |
Komunikatīvās jūtasto pamatā ir vajadzība pēc saskarsmes, vēlme kontaktēties, dalīties pārdomās un pārdzīvojumos, gūtt atsauksmi, simpātijas, cieņa pret kādu, atzinība, pateicība, dievināšana. |
Praksiskās jūtasVēlme gūt veiksmi darbā, spriedzes izjūta, aizrautība, pārņemtība, prieks par savu darbu un tā rezultātiem. Īpašas augstākās jūtas, kuru pētījuma priekšmets ir cilvēka darbība. |
Pugniskās jūtasEmocijas, ka rodas, apmierinot alkas pēc asām izjūtām, kas saistītas ar risku, bīstamību. Šādiem cilvēkiem patīk ātri braukt, kāpt klintīs, lēkt ar izpletni, patīk ekstremāli sporta veidi, tādēļ viņa darbība var būt gan rūpniecisks alpīnisms, gan arī kaskadiera triki. |
Romantiskās jūtas Tieksme pēc visa neparastā, noslēpumainā, neizpētītā, neparastā, brīnuma gaidas. Apkārtējā pasaule tiek uztverta caur baismi - noslēpumainām jūtām. |