Wednesday, 16 October 2024, 7:58 AM
Site: Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences paaugstināšana
Course: PedaT038 : Pedagogu vispārējās kompetences pilnveide pedagoģiskā procesa īstenošanai (PedaT038)
Glossary: Mācību metožu vārdnīca (apkopoja D.Kalniņa, L.Mackēviča)
A

Argumentētā eseja

Dots apgalvojums, skolēniem jāatrod tam trīs apstiprinoši vai noliedzoši argumenti. Katrs arguments jāpaskaidro vismaz ar trim teikumiem. Pēc tam jāuzraksta secinājums, kurš izriet no skolēna minētajiem argumentiem.
B

Brīvais raksts

Skolotājs pirms kādas tēmas mācīšanas, tās apguves laikā vai pēc kādas tēmas apguves piedāvā skolēniem ar to saistīto tematu, par kuru būs jāraksta. Ir svarīgi vienoties ar skolēniem par rakstīšanai atvēlēto laiku vai teksta apjomu, kā arī par to, vai teksts būs jānolasa, jāiesniedz skolotājam vai paliks pašam autoram. Skolēni brīvi spriež par norādīto tematu un raksta to, ko zina, domā un izjūt. Stundā, atkarībā no mācību mērķa, skolēns var nolasīt visu uzrakstīto tekstu vai tikai tā daļu, piemēram, tikai skaistāko, pareizāko, būtiskāko teikumu, galveno domu, diskutablu apgalvojumu... Skolēni attīsta prasmi rakstveidā īsi izteikt savas domas, izjūtas, pārdzīvojumus, viedokli.
Č

Četrlogu mikroskops

Asociācijas

 

Jēdzieni

Vizualizācija

Atziņas

Ieteikumi četrlogu mikroskopa veidošanai

Asociācijas

Šeit ieraksta pirmās asociācijas, kas nāk prātā, dzirdot apgūstāmā temata nosaukumu. Dažkārt šo logu aizpilda pirms teksta lasīšanas.

Jēdzieni

Šeit ieraksta visus jēdzienus, kādus var atrast mācību materiālā. Ieteicams šos ierakstus papildināt, strādājot pāros vai grupās. Ja nepieciešams, šeit ierakstāms arī jēdzienu skaidrojums.

Vizualizācija

Nav ieteicams zīmēt ilustrāciju, bet gan veidot temata būtības atspoguļojumu simbolos.

Atziņas

Te varētu rakstīt arī secinājumus.

D

Darbības projekts

 Tā mērķis ir praktiski īstenot tiešas un konkrētas izmaiņas klases, skolas, vietējās sabiedrības, valsts vai starptautiskā mērogā. Darbības projekti ļauj skolēniem līdzdarboties nozīmīgu lokālu un vispārēju sabiedrisku problēmu risināšanā, tādējādi saistot mācības ar dzīvi un attīstot skolēnu sociālās pētniecības prasmes, prasmi pieņemt atbildīgus lēmumus.

Darbs ar tekstu

Skolēniem piedāvā tekstu lasīšanai (atbilstoši lasīšanas tehnikas apguves līmenim) vai teksta audioierakstu/videoierakstu. Skolēns atbilstoši mācību uzdevumam strādā ar tekstu, lai iegūtu nepieciešamo informāciju. Darbam ar tekstu pazīstami dažādi veidi: lasīšana lomās, prognozēšana, INSERT metode, jautājumi un atbildes.

Debates

Skolotājs vai skolēni piedāvā apspriešanai kādu apgalvojumu, par kuru ir pretrunīgi viedokļi. Skolēni sadalās divās grupās. Katras grupas uzdevums ir iepazīstināt ar savu viedokli, argumentēt to, izteikt pretargumentus otras grupas viedoklim, pārliecināt pārējos. Debates var organizēt arī kā sacensības, kas notiek pēc zināmiem noteikumiem. Tādā gadījumā izstrādā arī vērtēšanas kritērijus. Debatēs svarīga nozīme ir netikai teiktā saturam, bet arī pasniegšanas veidam. Skolēni attīsta prasmi argumentēt un aizstāvēt savu viedokli, publiski uzstāties.

Demonstrācija

Skolotājs vai skolēns demonstrē, kā darbojas kāda lieta vai kā notiek kāds process, rāda uzskates līdzekļus, mācību eksperimentus, komentē un paskaidro notiekošo. Skolēni gūst izpratni par dažādiem procesiem, lietu uzbūvi utt.

Diskusija

Skolotājs vai skolēni piedāvā apspriešanai kādu notikumu, jautājumu, problēmu, lai noskaidrotu uzskatu daudzveidību un/vai rastu iespējamos problēmu risinājumus, atbildes uz būtiskiem jautājumiem, izvērtējot dažādus faktus, viedokļus, pieredzi, iespējas. Skolēni iesaistās domu apmaiņā, argumentēti aizstāvot savu viedokli. Pazīstami dažādi diskusiju veidi: debates, paneļdiskusija, piramidālā diskusija, plenārdiskusija, punktētā diskusija, reglamentētā diskusija.

Domu karte

Domu kartē var gan apkopot iegūto informāciju, gan pārskatāmi attēlot zināmo pirms jaunās tēmas uzsākšanas vai papildināt informāciju tēmas apguves laikā, gan uzskatāmā veidā atspoguļot savas idejas. Lapas centrā ieraksta tēmu un apvelk ap to apli. Tad veido atzarus, kas tēmu savieno ar apakštēmām. Šiem atzariem piezīmē zariņus, pie kuriem pieraksta atslēgas vārdus, kas saistās ar apakštēmu. Arī šīs saites var sazarot tālāk. Domu karte palīdz strukturēt domas gaitu: sāk ar vispārīgo (tēmu), pāriet uz konkrēto (apakštēmu) un tikai tad iedziļinās detaļās.
E

Eseja

Skolotājs piedāvā skolēniem veidot rakstu darbu (pārspriedumu, domrakstu) par noteiktu tematu un pēc noteiktas struktūras. Skolēni izsaka savas domas, attieksmi, ievērojot noteikto darba struktūru.
G

Grafiti

Sadala izglītojamos grupās. Katra grupa saņem lielu papīra loksni un dažādu krāsu flomasterus(katrs dalībnieks strādā ar vienu krāsu, lai beigās var novērtēt katra ieguldījumu).Katrai grupai tiek piedāvāts savs temats, jautājums, problēma vai apgalvojums, par kuru tā veido grafitus(vārdus, frāzes, zīmējumus, shēmas). Pēc norunātā laika(10-20 min.) darbu pārtrauc un padod lapu uz priekšu citai grupai.katra grupa iepazīstas un veic papildinājumus. Tas tiek atkārtots, līdz grupas saņēmušas savu sākotnējo lapu.Tad grupa iepazīstas ar papildinājumiem, apspriež tos, ja iespējams sagrupē, izdara secinājumus un izveido kopsavilkumu, ko var prezentēt visai klasei. darba gaitu var variēt, piemēram, kad grupa izveidojusi savus grafitus, skolēni staigā pa klasi, iepazīstas un, ja vēlas pievieno komentārus. Beigās grupas veido kopsavilkumu, ievērojot komentārus.

I

Ierosināšanas metodes (stundas ievadā)

To uzdevums ir izpētīt un noskaidrot, ko skolēni jau zina par doto tēmu, lai varētu veikt nepieciešamās izmaiņas stundas plānojumā, kā arī sagatavot skolēnu smadzenes efektīvai jaunu zināšanu apguvei.

  • To veiksmīgi var izdarīt ar diskusijas vai prāta vētras palīdzību, kuras laikā skolēni atklāj, ko viņi zina par apgūstamo tematu un, ko vēl vēlētos uzzināt.
  • Var sagatavot uz lielām lapām jautājumus par tematu, izkarināt klasē pie sienas un dot skolēniem 10 minūtes laika brīvi staigāt pa klasi un pierakstīt atbildes uz katras lapas. Temata apguves beigās skolēni atkal atbild uz tiem pašiem vai citiem jautājumiem un salīdzina savas atbildes.
  • Vēl labs veids ir izveidot darba lapu:

Es zinu

Es gribētu uzzināt

Pēc aizpildīšanas, skolēni pēc kārtas nolasa, ko uzrakstījuši un skolotājs pieraksta uz lielas lapas, kas visu laiku paliek pie sienas klasē un skolēniem ir iespēja to nepārtraukti papildināt. Temata apguves beigās visi papildina savas darba lapas un, pārrunājot tajās rakstīto, skolotājs papildina lielo lapu. Ļoti svarīgs ir tieši šis pārrunāšanas process, jo, klausoties klasesbiedru atbildēs, skolēni arī papildina savas zināšanas, bieži vien pat labāk, nekā klausoties skolotāja teiktajā.

Skolotājam šis posms ir laba iespēja noskaidrot skolēnu esošās zināšanas, iespējamos kļūdainos spriedumus un izplānot, kā šo informāciju iekļaut stundu plānā. Veiksmīgi izvēlēta metode saistīs skolēnu uzmanību un radīs interesi pētīt tālāk.

Induktīvā domāšana

Šīs metodes mērķis ir palīdzēt skolēniem praktiski attīstīt jēdzienu veidošanas prasmi. Norise sadalās trīs soļos.

1.Jēdzienu veidošana: „Kas ar ko sader kopā?” Skolēni nosauc uz kādu noteiktu tēmu attiecināmus vārdus, grupē tos pēc kopīgām pazīmēm un izvēlas apzīmējumus grupām.

2.Interpretācija: „Ko tu saskati?” Skolēni apraksta izveidoto klasifikāciju, nosaka kategoriju sasaisti, cēloņus un sekas, izdara secinājumus.

3.Principu lietošana: „Kas notiktu, ja...?” Skolēni izmanto saskatītās likumsakarības – mēģina pierādīt vai pamatot prognozes, pieņēmumus, hipotēzes, pārbauda prognozes vai nosaka kritērijus, kas palīdzētu tās pārbaudīt.

Induktīvā domāšana palīdz skolēniem atrast un grupēt informāciju, veidot un klasificēt kategorijas, izvirzīt un pārbaudīt hipotēzes par izveidoto jēdzienu grupu saiknēm.

INSERT

Norādījumi INSERT piezīmju sistēmas veidošanā

Ieteicams šo lasīšanas stratēģiju plānot, lasot uzziņu tekstu. Izmantojot šo piezīmju sistēmu, lasītājam pie izlasītajām rindkopām jāatzīmē šādi simboli:

V- informācija, kura bija zināma jau iepriekš,

+- jauna informācija,

?- nesaprotama informācija vai vēlos vēl ko uzzināt.

Izpētes projekts

Izpētes projekta mērķis ir iegūt un sistematizēt informāciju vai noskaidrot, izzināt kādu problēmu.
J

Jautājumu sesija

Skolēni, aplūkojot attēlu, klausoties vai lasot tekstu, skatoties videoierakstu u.tml. veido būtisku jautājumu sēriju par noteiktu tēmu – kādu objektu, procesu vai parādību. To var darīt individuāli, pāros vai grupā. Pēc tam apmainās ar jautājumiem un sagatavo rakstiskas vai mutiskas atbildes uz tiem. Darba beigās skolēni sniedz atbildes uz jautājumiem, vienojas par to, kā atradīs un sagatavos atbildes uz tiem jautājumiem, uz kuriem stundas laikā nav varējuši vai paguvuši atbildēt.
K

Kolāža

Kolāža ir radoša darba veids, kurā skolēni atklāj savu priekšstatu par kādu tematu, veidojot kompozicionāli vienotu attēlu no visdažādāko materiālu fragmentiem vai reālijām.
L

Laboratorijas darbs

Eksperimentālas dabas uzdevums atbilstoši iekārtotā telpā vai izmantojot atbilstošu aprīkojumu. Skolotājs iepazīstina skolēnus ar darba mērķiem, uzdevumiem, piederumiem, darba gaitu un drošības noteikumiem. Skolēni skolotāja vadībā veic eksperimentu, raksta protokolu, kurā atzīmē darba gaitu, novērojumus, secinājumus.

Lasīšana lomās

Darbam nepieciešams izveidot 2-3 grupas, visi saņem vienu un to pašu tekstu. Katram grupas dalībniekam tiek piešķirta loma: diskusijas vadītājs, prātnieks, valodnieks, literārais eksperts, mākslinieks, analītiķis. Diskusijas vadītājs plāno apspriežamos jautājumus, viņa galvenais uzdevums ir palīdzēt grupas dalībniekiem izprast tekstā ietverto informāciju un nodrošināt visiem iespēju izteikties. Literārais eksperts izvēlas tekstā vietas, kuras lasāmas skaļi, lai palīdzētu atcerēties vai izraisītu pārdomas par lasīto tekstu. Mākslinieks veido zīmējumu par tekstu vai grafiski attēlo tajā saskatītās likumsakarības. Valodnieks izraksta no teksta nesaprotamos vārdus un meklē to skaidrojumus vārdnīcās vai aptaujājot diskusijas dalībniekus. Analītiķis labākai teksta izpratnei meklē saistību starp izlasīto un savu vai citu dalībnieku pieredzi. Prātnieks veido izlasītā teksta kopsavilkumu.

Kad visi uzdevumu veikuši, vienas un tās pašas lomas izpildītāji sanāk kopā un saskaņo savu viedokli, lai mazo grupu diskusijās būtu līdzvērtīga informācija un skolēni varētu pārliecinoši piedalīties debatēs. Tālāk notiek diskusijas par izlasīto tekstu sākotnējās grupās.

Lekcija

 Lekcija kā mācību organizācijas forma un metode ir strukturāli organizēts skolotāja stāstījums par kādu tēmu.

Lomu spēle

Dota situācija, lomu apraksti, kā arī spēles noteikumi. Skolēni noklausās vai izlasa lomu spēles sižetu, sadala lomas, iepazīstas ar lomu aprakstiem, iestudē lomas un izspēlē situāciju. Skolēni, kuri lomu spēlē nav iesaistīti, vēro un pieraksta. Pēc situācijas izspēlēšanas skolēni kopīgi diskutē un izvērtē lomu spēles norisi. Valodu apguvē izmanto arī lomu spēles komplicētāku variantu – dramatizēšanu.
M

Mācību centri

Skolotājs izstrādā skolēniem patstāvīgi veicamo mācību uzdevumu vienā vai vairākos mācību priekšmetos un izveido klasē vairākus mācību centrus. Sākumā skolēni var izvēlēties, kurā mācību centrā darboties, bet noteiktā laika posmā(mācību stunda, diena, nedēļa) ir jāveic visos mācību centros paredzētie uzdevumi. Šī metode attīsta patstāvīga darba prasmi un sociālās prasmes.

Mācību ekskursija

Kāda ārpusskolas pasākuma, objekta vai darbības vietas apmeklējums, lai iegūtu informāciju, padziļinātu mācību satura apguvi, integrētu dažādos mācību priekšmetos gūtās zināšanas un attīstītu sociālās prasmes. Pirms mācību ekskursijas skolēni individuāli, pāros vai grupās saņem darba uzdevumu, kurš jāveic ekskursijas laikā. Pēc ekskursijas skolēni apkopo paveikto(ekskursijas dienasgrāmatā, fotoalbūmā, avīzē, darba lapā...) un informē par to citus klases biedrus.

Mācību eksperiments

Skolotājs vai skolēns apzināti izraisa pētāmo parādību dabiskos vai mākslīgi radītos kontrolējamos apstākļos. Skolēni izvirza hipotēzi, izvēlas mainīgos faktorus, vienu vai vairākas reizes atkārto mēģinājumu, precīzi fiksē apstākļus un to izraisītās sekas, izdara secinājumus par novēroto, rakstiski apkopo rezultātus. Šī metode ļauj iepazīt kādu parādību praktiski pētnieciskā ceļā, attīsta novērošanu, datu iegūšanas, kritiskās domāšanas, problēmu risināšanas un sadarbības prasmes.

Mnemonika

Mnemonika – sakarību meklēšana, lai veicinātu iegaumēšanu. Darbības veicamas četros soļos.

1.pasvītrošana, uzskaitīšana, sarakstu sastādīšana, vizualizēšana.

2.sakarību meklēšana – iepazīšanās ar materiālu un sakarības veidošana, izmantojot atslēgas vārdus, aizstājējvārdus un savienotājvārdus.

3.sensoro tēlu paplašināšana – smieklīgu asociāciju un pārspīlējumu izmantošana, tēlu otrreizēja izskatīšana.

4.materiāla atkārtošana, līdz tas pilnībā iegaumēts.
P

Paneļdiskusija

Diskutē 3-5 iepriekš sagatavojušies dalībnieki, izsakot savu viedokli pārējo dalībnieku klātbūtnē. Pēc noteikta laika(15-20min) vadītājs problēmas apspriešanā uzaicina iesaistīties arī pārējos dalībniekus. Diskusijas nobeigumā vadītājs sniedz īsu kopsavilkumu.

Pētījums

Skolotājs vai skolēni formulē problēmu vai jautājumu, kas jāizpēta, lietojot zinātniskās pētniecības metodes. Skolēns patstāvīgi izpēta avotus un literatūru par pētījums tematu, vāc informāciju, veic novērojumus, eksperimentus, pieraksta rezultātus, apkopo informāciju, izdara secinājumus, izklāsta pētījuma rezultātus. Pētījumā skolēni pilnveido prasmi patstāvīgi plānot un organizēt savu mācību darbu, iegūt un daudzveidīgi izmantot informāciju.

Piecrinde

Strukturēts radošs darbs piecrindu dzejoļa formā bez atskaņām. To izmanto, lai rosinātu skolēnus dziļāk pārdomāt apgūstamo tēmu. Piecrindē informācija tiek sintezēta precīzos izteikumos, kas raksturo apskatāmo tēmu. Piecrindes rakstīšanas noteikumi:

1. rinda ir viens vārds, kas nosauc izraudzīto tēmu (parasti lietvārds).

2. rinda ir attiecīgā objekta raksturojums ar diviem vārdiem (parasti īpašības vārdiem).

3. rindā ir trīs vārdi, kas nosauc objekta darbību (parasti darbības vārdi).

4. rinda ir no četriem vārdiem veidota frāze, kas raksturo skolēna izjūtas sakarā ar aplūkojamo objektu.

5. rindā ir viens vārds vai vārdu savienojums, kas vēlreiz izsaka objekta būtību.

Piramidālā diskusija

Skolotājs piedāvā skolēniem individuāli veikt uzdevumu, kas prasa izdarīt izvēli. Tālākajā darba gaitā skolēni apvienojas pāros, apspriež savus lēmumus un vienojas par kopīgu izvēli, tad turpina četratā, pēc tam lielākās grupās..., līdz beidzot visa klase pieņem kopīgu lēmumu. Pēc tam sākotnējie pāri izvērtē kopējo lēmumu un tā pieņemšanas gaitu.

Plenārdiskusija

Notiek lielā grupā(10-30 dalībnieku). Diskusijas tēma parasti ir iepriekš zināma. Diskusiju uzsāk ar temata formulēšanu un rosinājumu apspriest attiecīgo jautājumu. Diskusiju var uzsākt, ar jautājumu vēršoties pie kāda konkrēta skolēna. Diskusijas vadītājs vada domu apmaiņu, cenšas panākt, lai izsakās pēc iespējas vairāk diskusijas dalībnieku, nosaka laika ierobežojumus, lai vis būtu līdzīgā situācijā. Noslēgumā diskusijas vadītājs izdara kopsavilkumu un, ja nepieciešama, izvērtē diskusijas gaitu.

Prātavētra

Skolotājs vai skolēni izvirza tēmu vai jautājumu, problēmu, kuru uzraksta uz tāfeles. Skolēniem tiek atvēlēts noteikts laika sprīdis, kurā viņiem par attiecīgo tēmu jāizsaka un jāpieraksta maksimāli daudz ideju, atbilžu, atslēgas vārdu..., nekomentējot un nevērtējot citu teikto. Pēc tam skolēnu idejas var grupēt, izvērtēt, aranžēt... Metode nodrošina katram skolēnam iespēju iesaistīties ideju izteikšanā un lēmumu pieņemšanā, aktivizēt iztēli un radošo domāšanu.

Problēmu risināšana

Skolotājs vai skolēni formulā problēmu vai jautājumu, uz kuru jārod atbilde. Skolēni precizē problēmjautājumu, izdomā tā risināšanas plānu, īsteno to, izvērtē rezultātu un noskaidro, vai tas ir problēmas risinājums un vai problēmu nevar risināt citādi.

Prognozēšana

Metode, kas paredz prognožu izteikšanu apgūstamās tēmas ietvaros, balstoties uz jau zināmo/izlasīto (virsrakstu, attēlu, fragmentu). Prognozēšanu var veikt gan nodarbības sākumā, gan vairākkārt stundas vidū, pārtraucot teksta lasīšanu.

Projekts

Skolēni individuāli vai grupā, patstāvīgi vai ar skolotāja atbalstu izvēlas darba tēmu, plāno, vāc informāciju, pēta un risina problēmu, apkopo darba rezultātus un iepazīstina ar tiem pārējos skolēnus vai izstrādā praktiskas darbības plānu un īsteno to. Izšķir divus projektu veidus: izpētes projekts un darbības projekts.

Punktētā diskusija

Vienlaikus diskutē 5-6 dalībnieki, kas sasēžas aplī telpas vidū. Pārējie skolēni un skolotājs sēž ārējā aplī tiem apkārt un uzmanīgi klausās, tad vērtē diskutētājus pēc iepriekš noteiktiem kritērijiem, piešķirot katram skolēnam punktus par viņa diskutēšanas prasmi un individuālo ieguldījumu diskusijas norisē.
R

Radošais seminārs

Radošais seminārs ir grupu darba metode, kuras gaitā izšķir trīs posmus.

1.Kritikas posms. Notiek pētāmā objekta, parādības vai procesa kritiska izvērtēšana, atklājot tā pozitīvās un negatīvās iezīmes. Izvērtēšanai izmanto prātavētru, dažādus informācijas pieraksta grafiskos paņēmienus (grafiskos organizētājus).

2.Iztēles jeb vīziju posms. Tiek veidota semināra dalībnieku kopīga vīzija par objektu, parādību vai procesa norisi. Vīziju attēlo zīmējumos, shēmās vai ar citiem vizuāliem paņēmieniem.

3.Plānošanas posms. Dalībnieki izvērtē vīziju un izstrādā plānu, kā to īstenot. Plānam jādod atbilde uz jautājumiem, ko, kas, kā, kad darīs.

Semināra norises laikā tiek ievēroti grupu darba noteikumi.

Runāšana pie mikrofona

Dalībnieki grupā pēc kārtas izsakās par kādu jautājumu vai tematu. Kad pirmais dalībnieks sāk runāt, pārējie uzmanīgi klausās. Pēc signāla (runāšanai atvēlētais laiks var būt noteikts, piemēram, 3 minūtes, vai arī katrā gadījumā atšķirīgs) runātāja lomu pārņem nākamais dalībnieks. Viņam jāprot turpināt iepriekšējā runātāja domu un papildināt to ar savām idejām. Stāstījuma laikā runātāji mainās vairākkārt. Šī metode izmantojama, lai pārbaudītu apgūtā materiāla izpratni, sekmētu aktīvu klausīšanos un līdzdalību. Lai lomu maiņa būtu uzskatāmāka, runātājam var būt rokā simbolisks mikrofons, kuru viņš pēc signāla nodod nākamajam runātājam.
S

Savstarpējā mācīšana

Skolotājs pirms stundas izvēlas tekstu un sadala to fragmentos atbilstoši paredzētajam skolēnu skaitam grupā (3-7).

Skolēni strādā grupās. Katrs individuāli izlasa attiecīgo teksta fragmentu. Pēc katra fragmenta izlasīšanas skolēni noteiktā secībā uzņemas „skolotāja” lomu, veicot šādus uzdevumus:

- uzdod pāris jautājumu par izlasīto fragmentu un uzklausa, pārējo grupas dalībnieku atbildes,

- rosina noskaidrot tos jautājumus, kuri kādam skolēnam nav īsti skaidri,

- veido kopsavilkumu par tikko izlasīto materiālu,

- piedāvā prognozēt, par ko būs runa nākamajā teksta fragmentā,

- uzaicina visus lasīt nākamo fragmentu.

Skolēni aktīvi iesaistās mācību procesā, mācās darboties dažādās lomās, attīsta prasmi iegūt informāciju no teksta, pilnveido sociālās prasmes.

Situāciju analīze

Analīzei parasti izmanto reālas situācijas (notikumus), kuras skolēni var saistīt ar savu pieredzi. Notikumus situācijas analīzei var attēlot tekstā, zīmējumos, fotogrāfijās, videoierakstos vai audioierakstos. Skolēni noklausās, izlasa vai noskatās materiālu, saņem konkrētu darba uzdevumu (piemēram, atrast situācijas cēloni, prognozēt notikumu tālāko gaitu, izvēlēties piemērotu risinājumu), grupā izsaka savus minējumus, iespējamos risinājuma variantus utt., apspriež un izvērtē tos, pieņem kopīgu lēmumu par atbilstošāko, piemērotāko risinājumu un noslēgumā par darba rezultātu ziņo pārējām grupām.

Situāciju izspēle (simulācija)

Skolotājs piedāvā skolēniem rakstisku vai mutisku reālas situācijas aprakstu. Skolēni risina šo situāciju, iejūtoties dažādās situācijai atbilstošas lomās un izspēlējot tās.

Spēles

Spēlei mācību procesā izšķir trīs posmus – sagatavošana, norise, izvērtēšana. Sagatavošanas posmā skolēnus iepazīstina ar spēles mērķi un noteikumiem. Spēles sagatavošanu pēc skolotāja norādījumiem var veikt arī skolēni. Izvērtēšanas posmā skolēni paši izvērtē, kā ievērojuši noteikumus, kā izpildījuši uzdevumu, un secina, kādas prasmes izmantojuši un/vai pilnveidojuši.

Stāstījums (izklāsts)

Skolotājs vai skolēns izklāsta kāda temata saturu. Tas var būt ideju, viedokļu, faktu, teoriju vai notikumu izklāsts. Skolēni klausās, izdara pierakstus atbilstoši uzdevumam, uzdod jautājumus.

Stūri

Šī metode dod iespēju skolēniem iedziļināties kāda temata vienā aspektā. Uz lielām lapām uzraksta iespējamos apakštematus un izvieto šīs lapas telpas stūros. Pēc skolotāja uzaicinājums katrs skolēns izvēlas vienu no šiem apakštematiem un dodas uz atbilstošo telpas stūri. Skolēni, kuri nonākuši vienā stūrī, kopīgi apspriež savu izvēli, izvirza argumentus vai papildu jautājumus klasei, sagatavojas turpmākajai diskusijai vai pārbaudes darbam.
T

Tabula

Tā var atspoguļot attiecības, struktūras, procesus. Tabulu var veidot, vācot informāciju no rakstu avotiem par kādu tēmu. Lai labāk izprastu aplūkojamo tēmu un veiktu vispārinājumu, klasifikāciju, izdarītu secinājumus vai vienkārši apzinātu situāciju kādā jomā. tabulu var veidot arī rezultātu apkopošanai, veicot pētījumus, aptaujājot respondentus. Uzskatāmais informācijas izkārtojums ļauj ietaupīt laiku un uzlabot plānošanas procesu.
U

Uzlabotā lekcija

 Lekcijai paredzētais materiāls tiek sadalīts vairākās daļās( vienas daļas garums apmēram 13-15 min.). pirms katras nākamās daļas klausītājiem uzdod jautājumus, kuri saistās ar tajā aplūkojamo informāciju. Pēc katras daļas izklāsta vēlreiz pārrunā aplūkotos jautājumus un lekcijā ietverto informāciju.
V

Venna diagramma

Lieto kopīgā un atšķirīgā noteikšanai un jēdzienu definēšanai. Šo diagrammu zīmē kā divus vai trīs apļus, kas daļēji pārklājas. Tas ir veids, kā noteikt un parādīt attiecības starp grupām, kategoriju kopām, lielumiem. Venna diagrammu var izmantot dažāda rakstura attiecību demonstrēšanai. Daļās, kuras nepārklājas, raksta atšķirīgo, kur pārklājas – kopīgo.

Veselā salikšana no daļām

  • Apgūstāmais mācību materiāls tiek sadalīts pa daļām. Katra teksta daļa tiek apzīmēta ar kādu noteiktu ciparu vai burtu- šai gadījumā A,B,C,D,E
  • Dalībniekus dala grupās (katrā grupā tik cilvēku, cik daļās ir sadalīts apgūstamais mācību materiāls- šai gadījumā katrā grupā 5 cilvēki). Katrs dalībnieks saņem vienu teksta daļu, lasa to.
  • Dalībnieki ar vienādām teksta daļām tiek apvienoti ekspertu grupās. Kopīgi strādājot šajās grupās, ir jāizveido darba lapa, kurā ir atspoguļota būtiska informācija un izveidots teksta vizuāls attēls.
  • Dalībnieki atgriežas pamata grupās un māca savu teksta daļu pārējiem grupas dalībniekiem.

Vingrinājumi

Skolotājs piedāvā skolēniem vairākus līdzīgus uzdevumus, lai nostiprinātu kādas noteiktas zināšanas vai prasmes. Skolēni atkārtoti veic vairāk vai mazāk vienveidīgas darbības, kas palīdz automatizēt kādu zināšanu vai prasmju lietošanu, iegūt vai pilnveidot fizisku vai psihisku īpašību, spējas.

Vizualizēšana

Skolotājs vai skolēni mācību procesā izmanto vai veido uzskates līdzekļus – vizuālos balstus(attēlus, zīmējumus, shēmas, simbolus, videoierakstus...) vai grafiskos organizētājus – vizuālās atslēgas, piemēram, domu karti, Venna diagrammu, lai demonstrētu dažādu notikumu, parādību vai jēdzienu kopsakaru, ilustrētu kāda vārda nozīmi vai jēdziena saturu, padarītu uzskatāmāku teksta vai mācību materiāla ideju, labā iegaumētu svarīgu informāciju. Skolēni attīsta prasmi apstrādāt, vizualizēt un sistematizēt iegūto informāciju, pilnveido savas mācīšanās stratēģijas.
Z

Zigzags (jigsaw)

Skolēni strādā „mājas grupās”. Skolotājs piedāvā katrai grupai mācību materiālu, kas tai jāapgūst.

1.mācību materiāls tiek sadalīts vairākos tematiskos fragmentos atbilstoši skolēnu skaitam grupā. Katrs „mājas grupas” dalībnieks kļūst par viena apakštemata speciālistu un ir atbildīgs par šī apakštemata izpēti un iemācīšanu citiem „mājas grupas” dalībniekiem.

2.viena apakštemata speciālisti no katras mājas grupas izveido ekspertu grupu, lai kopīgiem spēkiem izprastu savu tematu un atrastu veidus, kā svarīgāko iemācīt savas grupas biedriem (veido domu kartes, shēmas, jautājumus...)

3.katra apakštemata eksperti atgriežas savās „mājas grupās”, kur pēc kārtas māca savus grupas biedrus un pārbauda viņu izpratni par attiecīgo jautājumu.

4.skolotājs vērtē, cik labi katrs skolēns individuāli paguvis visu mācību materiālu, skolēni vērtē savu grupas biedru darbu – kā viņi ir mācījuši, sadarbojušies.

Metodes variants. 1. visi skolēni „mājas grupā” lasa vienu un to pašu mācību materiālu.

2.katrs skolēns saņem individuālu uzdevumu, kas ir saistīts ar izlasīto. Skolēni ar vienādu uzdevumu strādā ekspertu grupā, tad atgriežas savās „mājas grupās” un māca grupas biedriem ekspertu grupā apgūto.

Skolēni tiek vērtēti individuāli un viņu vērtējums tiek summēts grupas vērtējumā.