1. Modernās sabiedrības prasības un e-studijas mūsdienu skolā

Viena no 21.gadsimta izglītības iezīmēm ir pieaugošais informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) lietojumu īpatsvars visos mācību priekšmetos un visās vecuma grupās. IKT ir radījušas iespējas iesaistīt studentus un skolēnus mācību aktivitātēs veidos, kādi agrāk nebija iespējami. Vienlaikus skolā ienāk skolēnu paaudze, kas „uzaugušas” līdz ar IKT un uztver tās kā ierastu „piedevu” ikdienas dzīvei, atšķirībā nereti no skolotājiem, kuri to lietošanu apguvuši brieduma gados. Līdz ar to daudzos gadījumos skolēni IKT ārpus skolas izmanto vairāk un biežāk nekā klasē, gan ātrai informācijas meklēšanai, gan savstarpējai komunikācijai ar klases (grupas) biedriem, gan konsultāciju un padoma meklēšanai virtuālajos forumos. Rezultāta skolēni atrod jaunus paņēmienus mājas darbu uzdevumu paveikšanai, kas var būt atšķirīgi no skolotāja mācītā. Protams, šādas aktivitātes nav nekas nosodāms, jo skolēni šādi sagatavo sevi dzīvei un darba modernajā zināšanu sabiedrība, un skolotāja uzdevums ir šīs aktivitātes veicināt un atbalstīt. Bet vai skolotāji ir tam gatavi?

Diemžēl pilnīgu atbildi uz šo jautājumu nevar sniegt neviens, jo neviens nevar atbildēt, kādai jābūt skolai modernajā zināšanu sabiedrībā. Daudzas pētnieku, sociologu un pedagogu grupas veic pētījumus, meklējot iespējami efektīvākus mācīšanas paņēmienus un metodes. E-mācību vides nodrošina skolotājus ar instrumentiem (vismaz daļu no nepieciešamajiem), taču cik daudzi zina, kā ar tiem apieties un ko ar tiem var paveikt? Piemēram.

1. Skolotājs var izveidot mācību priekšmetam (kursa) nepieciešamo mācību krātuvi, kas ir viegli papildināma un kārtojama un kuras izmantošanai var izsekot, lai novērtētu mācību materiālu efektivitāti un analizētu skolēnu uzvedību mācību procesā;
2. Skolotājs e-mācību vidē var paredzēt mācību aktivitātes, kas atšķiras no klasē veiktajām, tādējādi dažādojot mācību procesu;
3. Skolēniem (studentiem) tiek nodrošināt piekļuve mācību materiāliem jebkurā laikā no mājām;
4. Skolotājs var iegūt detalizētu informāciju par to, kā, kad un cik bieži skolēni izmanot mācību materiālus, un analizēt viņu mācīšanās stilu;
5. Skolotāji (piemēram, no dažādām skolām, bet vienā mācību priekšmetā) var veidot virtuālas sadarbības grupas.

Šajā mācību materiālā iekļauts skaidrojums un piemēru apraksts par e-mācību vides Moodle viena rīka – datubāzu lietošanu. Moodle datubāzes ir efektīvs rīks, kas ļauj skolotājam un skolēniem veidot, skatīt un papildināt dažādu materiālu krātuves. Tajās var ievietot gan teksta materiālus, gan attēlus, gan saites uz tīmekļa mājas lapām, multimediju materiāliem un citiem Moodle resursiem. Moodle datubāzes ir elastīgs rīks, kas nodrošina iespēja veidot strukturētu vidi, kurā var organizēt virtuālas diskusijas gan par datubāzē ievietotajiem mācību materiāliem, gan izglītības projektā nodrošināt ideju apmaiņu un apspriešanu, kā arī veidot izglītības projekta nodevumu krātuvi un to kolektīvu analīzi. Protams, visu iepriekšminēto aktivitāšu īstenošanai virtuālajā vidē ir specializēti rīki. Taču to iegāde, uzstādīšana un apguve prasa papildus resursus. Moodle datubāzes rīku var izmantot, lai izveidotu nelielu e-vides elementa prototipu, lai rastu iespēju iemēģināt kādu aktivitāti vai ideju un pārliecinātos tās lietderību un efektivitāti konkrētajā situācijā un izlemtu par specializētu rīku iegādes nepieciešamību.

Šajā materiālā aprakstīti daži Moodle datubāzes lietošanas piemēri, kuri lasītājiem var rosināt idejas par e-mācību vides un IKT lietojumiem savā skolā. Ja nepieciešama detalizētāka informācija par Moodle datubāzes lietošanu un veidošana, ieteicams iepazīties ar e-kursā „E-mācību kursa veidošana un lietošana MOODLE vidē” izveidoto mācību materiāliem „E-mācību vides kursu veidotāju instrukcija” un „Datu bāzes veidošana un lietošana”.