4. Testu uzdevumu piemērotības novērtēšana

Parasti, veidojot testus, pirmkārt, tiek atlasīti atbilstoši uzdevumi – tiek veidota uzdevumu banka. No šiem uzdevumiem tiek veidoti pilottesti. To uzdevums ir atstrādāt visas procedūras, kas saistītas ar projektējamo testu, tomēr pilottestu galvenais uzdevums ir piemērotāko uzdevumu atlase.

Apskatīsim uzdevumu statistisko apstrādi. Parasti katram uzdevumam tiek izrēķināti divi līdz četri parametri, pēc kuriem var spriest par uzdevuma piemērotību veidojamajam testam. Šie parametri ir:

  • uzdevuma grūtība;
  • uzdevuma diskriminācija;
  • vairākatbilžu izvēles uzdevumiem – katras atbildes izvēles biežums;
  • point biseriālais koeficients.

Jāatzīmē, ka arī pēc pamattesta jāveic uzdevumu analīze, un nepieciešamības gadījumā kādu uzdevumu jāizslēdz no testa kopīgiem rezultātiem.

Uzdevumu grūtības pakāpe. Ja uzdevumi ir dihotomi (piemēram, vairākatbilžu izvēles uzdevumi, kuros tikai viena atbilde ir pareiza), tad uzdevumu grūtība ir pareizi atbildējušo respondentu skaita dalījums ar visu respondentu skaitu.

pi = Nip/N,

kur

pi – i-tā uzdevuma grūtība,

Nip – respondentu skaits, kuri i-to uzdevumu atrisinājuši pareizi,

N – kopējais respondentu skaits.

Ja uzdevumam var būt vairākas vērtējuma iespējas, tad

pi=åXij/N

pi – i-tā uzdevuma grūtība,

Xij –j-tā respondenta i-tā uzdevumā iegūto punktu skaits,

N – kopējais respondentu skaits.

Ja uzdevums ir viegls, tad uzdevumu grūtības koeficients ir augsts, ja uzdevums ir grūts – tad zems. Optimālā uzdevumu grūtības pakāpe ir atkarīga no testa mērķiem. Ja tests ir veidots reflektantu atlasei, un konkurss ir liels, tad arī uzdevumu grūtības pakāpei jābūt augstai.

Piemērs. No 30 respondentiem uzdevumu pareizi izrēķināja 18. Kāda ir uzdevuma grūtība?

Atrisinājums ir acīmredzams: pi = Nip/N = 18/30 = 0,6. Kādreiz uzdevumu grūtību izsaka arī procentos, šajā gadījumā tas ir 60%.

Uzdevumu diskriminācijas koeficients norāda, cik labi konkrētais uzdevums sadala (diskriminē) respondentus. Ja augstskolas iestājeksāmenā kādu uzdevumu gan labākie, gan sliktākie reflektanti (konkrētā testa nozīmē) izrēķinās vienādi labi, tad šis uzdevums neder par testa uzdevumu, jo neatdala labākos no sliktākajiem.

Uzdevumu vērtējums pēc diskriminācijas koeficienta apkopots 4. tabulā.

4. tab. Testa uzdevumu novērtējums pēc diskriminācijas koeficienta vērtībām

Diskriminācijas indekss

Uzdevuma vērtējums

0,40 un augstāks

Ļoti labs uzdevums

0,30 līdz 0,39

Labs uzdevums

0,20 līdz 0,29

Lietojams uzdevums

0,10 līdz 0,19

Lietojams tikai atsevišķos gadījumos, nepieciešams to uzlabot

zem 0,10

Nederīgs uzdevums

Diskriminācijas indeksu dihotomiem uzdevumiem atrod pēc šāda algoritma: No visiem respondentiem izdala vienu grupu ar augstākiem sasniegumiem testā un otru grupu ar zemākiem sasniegumiem testā. Katrā grupā ir 25% no visiem testa dalībniekiem. Saskaita cik katrā grupā iegūts testa punktu (dihotomu uzdevumu gadījumā – cik pareizu atbilžu katrā grupā), no pirmās grupas punktiem atņem otrās grupas punktus un izdala ar vienas grupas lielumu (neaizmirsīsim, ka abas grupas vienādi lielas).