2. Mācīšanās sadarbojoties un kooperatīvā mācīšanās

Dzirdot terminu „mācīšanās sadarbojoties” vispirms prātā nāk kooperatīvā mācīšanās. Latvijā ar „mācīšanos sadarbojoties” saprot kooperatīvo mācīšanos. Angļu valodā lieto terminus „cooperative learning” un „collaborative learning”.
Latvijā pazīstamā kooperatīvā mācīšanās atbilst angļu valodas terminam „cooperative learning”.

Mācīšanās sadarbojoties (collaborative learning) vairāk ir filozofija, ne tikai mācīšanās tehnika. Šī tehnika palīdz cilvēkiem sadarboties grupās. Šajā procesā notiek autoritātes dalīšana un katra grupas dalībnieka atbildības atzīšana par grupas kopējo darbību. Mācīšanās sadarbojoties tiek pretstatīta sacensībai, kurā kādam jābūt vislabākajam.[1] Sadarbības tradīcijas vairāk pielieto kvalitatīvās pieejas.

Myers [2] izceļ dažas atšķirības starp šiem diviem jēdzieniem:

„Kooperatīvās mācīšanās atbalstītāji vairāk ir skolotāja-centrēti, piemēram, kad veido heterogēnās grupas, strukturējot pozitīvu savstarpējo atkarību un mācot kooperatīvās prasmes. Mācīšanās sadarbojoties grupām ir vairāk „apšaubāma” struktūra un atļauj studentiem grupas vairāk veidot pēc draudzības principa un interesēm. Studentu runas ir uzsvērtas ar nozīmi, lai varētu tikt pie kāda rezultāta. Starppersonu prasmes tiek mācītas, izmantojot atklāšanas un konteksta pieejas.”

Sadarbība uzlabo sociālo attiecību kvalitāti, spēju iekļauties kolektīvā, veicina personības sociālo un intelektuālo attīstību, tāpēc tādi uzdevumi, kuros tiek ņemts vērā ne tikai darba rezultāts, bet arī process un sociālās prasmes, īpaši veicina akadēmisko izglītošanos.

Pēc R. Un D. Džonsonu (1993), Panitz (2001) pētījumiem, kā arī pēc Latvijas pedagoģiskās pieredzes analīzes, ir secināts, ka tiem audzēkņiem, kuri mācās sadarbojoties, salīdzinājumā ar tiem, kuri mācās sacensības apstākļos vai individuāli, ir:
  • augstāki akadēmiskie sasniegumi,
  • lielāks informācijas apjoms atmiņā,
  • lielāks sociālais atbalsts,
  • augstāks pašvērtējums,
  • mērķtiecīgāka uzvedība,
  • lielāka motivācija,
  • labāka attieksme pret skolu, pedagogu, mācību priekšmetu un mācīšanos.[3]

Mācīšanās sadarbojoties ir svarīga ne tikai, lai pilnveidotu mācību procesu. Mācīšanās sadarbojoties ir nozīmīga arī personisko zināšanu pārvaldībā (Personal Knowledge Management), jo sadarbība veicina jaunu zināšanu veidošanu, radīšanu un dalīšanos ar tām.

Literatūra:
  1. Ted Panitz A Definition of Collaborative vs Cooperative Learning [Elektroniskais resurss] – Tiešsaites raksts.- (B.v., b.i., 1996) – Nosaukums no tīmekļa lappuses. – Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL http://www.city.londonmet.ac.uk/deliberations/collab.learning/panitz2.html - Aprakstīts pēc izdrukas 2008. gada 8. maijā.
  2. Myers, J., 1991, "Cooperative learning in heterogeneous classes", Cooperative Learning vol 11 #4 July 1991.
  3. Mācīsimies sadarbojoties – R.: Mācību apgāds, 1998. – 129 lpp.