2. Ievads

Dabasvielas

Dabā sastopami praktiski visu savienojumu klašu pārstāvji – gan neorganiskie, gan organiskie. Organiskie savienojumi dažādu augu un dzīvnieku sastāvā ietilpst visdažādākie – alkēni, spirti, karbonskābes utt. Parasti dabā tie ir saistītā veidā, taču atsevišķi savienojumi var būt arī brīvā veidā, piemēram, citronskābe. Tomēr ne visas vielas pieskaita pie dabasvielām. Par dabasvielām pieņemts dēvēt tos organiskos savienojumus, kas veic svarīgas funkcijas dzīvajos organismos un bez kuriem nav iespējama neviena organisma pastāvēšana.


Sasniedzamie rezultāti

Tauki

  • Zina par tauku atrašanos dabā.
  • Prot izskaidrot tauku sastāvu un uzbūvi; ar struktūrformulām attēlo tauku uzbūvi.
  • Izprot atšķirību starp cieto un šķidro tauku uzbūvi
  • Izprot tauku hidrolīzes reakcijas mehānismu.
  • Izprot tauku hidrogenēšanas reakcijas mehānismu.
  • Saskata dabā tauku hidrolīzes reakcijas un prot novērtēt dažādu apstākļu ietekmi uz tām izprot biodegvielas nozīmi ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.
  • Zina par biodegvielas ražošanas iespējām Latvijā.

Ogļhidrāti

  • Zina jēdzienus: monosaharīdi, disaharīdi un polisaharīdi.
  • Zina par ogļhidrātu atrašanos dabā.
  • Prot atšķirt glikozi, fruktozi, saharozi, cieti un celulozi pēc vielu struktūrformulām.
  • Izprot glikozes oksidēšanas un reducēšanas reakcijas.
  • Zina glikozes rūgšanas reakcijas un prot aprakstīt tās ar ķīmisko reakciju vienādojumiem.
  • Prot novērtēt fotosintēzes reakcijas nozīmi ķīmisko elementu apritē dabā.
  • Izprot saharozes, cietes un celulozes hidrolīzes reakcijas.
  • Zina par aktuālām vides problēmām, kas saistītas ar koku izciršanu.
Proteīni
  • Zina jēdzienus: proteīni, denaturācija, fermenti.
  • Zina par proteīnu atrašanos dabā.
  • Izprot proteīnu dažādo struktūru veidošanos; prot izskaidrot ūdeņražsaites, estersaites, sēra tiltiņu un sālstiltiņu veidošanos proteīnu molekulās.
  • Prot raksturot proteīnu struktūru ietekmi uz to īpašībām.
Metodiskas norādes skolotājiem

Metodiskas norādes skolotājam

Mācoties par dabasvielām, ir svarīgi rast kopsakarības starp ķīmiju un bioloģiju. Tāpēc šīs mācību stundas pēc iespējas organizējamas tā, lai audzēkņiem rastos vispusīgs priekšstats par dzīvās dabas uzbūvi un funkcionēšanu, par dabasvidi, kurā dzīvojam, par sekām, kas var rasties cilvēka neapdomātas rīcības rezultātā. Šajās stundās piemērotas ir pārskatu veidojošas mācību metodes (domu kartes, debates, diskusijas, esejas, mini-projekti u.c.).

Ikdienā visciešākā saskare ikvienam no mums ir ar taukiem, ogļhidrātiem un proteīniem, jo šīs vielas ir mūsu uztura pamats. Šīs vielas labi jāzina pavāriem, konditoriem un citiem pārtikas speciālistiem. Tāpēc papildus skolotāja rīcībā jau esošajiem metodiskajiem materiāliem, kas paredzēti ķīmijas apguvei atbilstoši vidējās vispārējās izglītības standartam, te piedāvāti materiāli par tematiem, kas saistīti ar pārtikas produktu sastāvu un veselīgu uzturu:

Radošs laboratorijas darbs. Konfekšu „Gumijas lācīši” pagatavošana.

Informatīvais materiāls. Veselīgs uzturs.

Informatīvais materiāls. Uztura tabulas.

Informatīvais materiāls. Olbaltumvielas uzturā.

Informatīvais materiāls. Nātrija glutamāts.