Procesu vadība profesionālās izglītības iestādē

Izglītības iestādēm ir jāsaskaņo dažādu ieinteresēto grupu viedokļi, jo to darbību vērtē gan esošie skolēni, viņu vecāki, gan absolventi, gan darba devēji un sabiedrība kopumā. Tādēļ liela uzmanība ir jāpievērš tam, kā izzināt visu šo pušu viedokļus un saskaņot dažādās prasības, kas, iespējams, var būt arī pretrunīgas. Turklāt uzmanīgi jāizvēlas interešu un viedokļu izzināšanas metodes, lai iegūtu iespējami objektīvus datus, kā arī šis process neaizņemtu pārāk ilgu laiku.

Viena no grupām, kuras viedoklis jāizzina izglītības iestādēm, ir izglītojamo viedoklis.Visbiežākais veids, ko izmanto, ir elektroniskas vai papīra formāta anketas. Būtiski, lai anketēšanas laikā tiktu nodrošināta konfidencialitāte. Tādēļ ieteicams, lai anketas izglītojamiem izsniegtu kāds neatkarīgs darbinieks, ne skolotājs. Var izmantot arī pieeju, kad anketas audzēkņu grupa (klases) nodot aizlīmētā aploksnē. Lai izvairītos no tā, ka, piemēram, skolotāji var atpazīt skolēna rokrakstu, ieteicams ar rezultātiem iepazīstināt tikai apkoptā veidā nevis dodot lasīt aizpildītās anketas. Šāda veidā iespējams panākt lielāku atklātību no audzēkņu puses, kā arī novērst viņu bažas par to, vai viņus par viedokļa paušanu nesodīs. Tomēr vienlaikus jāatceras, ka rezultāti bieži vien nav interpretējami viennozīmīgi, jo audzēkņi var būt nepamierināti, piemēram, ar kādu skolotāju arī tādēļ, ka viņa prasības ir salīdzinoši augstākas nekā citiem. Tādēļ rezultātu interpretācija jāveic ļoti uzmanīgi un rūpīgi iedziļinoties.

Tomēr audzēkņu anketēšanas rezultāti, īpaši tad, ja tie notiek sistemātiski un dati ir salīdzināmi, sniedz vērtīgu informāciju par mācību un skolas sadzīves procesa norisi un ļauj pieņemt pamatotus lēmumus par uzlabojumu nepieciešamību. Novērtēšanas procesā var sastapties arī ar darbinieku pretestību, tādēļ jābūt ļoti diskrētiem un operatīviem, sniedzot informāciju par novērtēšanas rezultātiem. Tāpat daudz jāskaidro tas, ka novērtēšanas rezultāti ir dēļ tā, lai strādātu labāk, nevis lai sodītu. Tādēļ arī tad, ja novērtēšanas rezultāti nav apmierinoši, ir jādod laiks, lai zemu novērtētais darbinieks spētu parādīt savu vēlmi strādāt labāk un meklēt risinājumus neapmierinošajai situācijai. Savukārt, vairākkārtēji saņemot negatīvus vērtējumus, ir jābūt gataviem arī pieņemt varbūt ne tik populārus lēmumus.

Latvijā nav populāri absolventu uzskatīt par klientu, tomēr pēdējos gados aizvien vairāk izglītības iestāžu sāk darbu pie tā, kā veicināt kontaktus ar absolventiem. Absolventi būtībā ir izglītības iestādes „produkts”, tādēļ nepieciešams saprast, kādas kvalitātes viņiem piemīt. Vienlaikus absolventi ir arī lielisks resurss izglītības iestādes attīstībai, jo absolventi var gan dalīties pieredzē ar audzēkņiem, gan piedāvāt prakses vietas un darba vietas, gan arī palīdzēt izglītības iestādei atrast jaunas, inovatīvas pieejas mācību procesam. Turklāt labu attiecību gadījumā ar savu bijušo izglītības iestādi lielākā daļa absolventu sadarbojas un atbalsta ļoti labprāt.

Populārākās izmantotās metodes absolventu viedokļa izzināšanā ir aptaujas, fokusgrupas, neformālas diskusijas, absolventu klubi. Izglītības iestādēm ir būtiski sekot līdzi savu bijušo audzēkņu karjeras gaitām un attīstībai, tādēļ šim mērķis ir noderīgas anketēšanas. Tomēr, domājot par kvalitātes uzlabošanu, vērtīgāku informāciju var iegūt, organizējot dažādas fokusgrupas, kuras absolventiem ir iespējams plašāk paust savu viedoklis, kā arī diskutēt savā starpā. Ja anketēšanas rezultātā iegūtā informācija ir prognozējama, tad grupu diskusijās bieži rodas jaunas idejas un atziņas, kas iepriekš nav paredzamas.

Kaut arī daļa absolventu reizē ar laiku kļūst arī par darba devējiem, tomēr šī ieinteresētā grupa ir jāskata atsevišķi. It īpaši pēdējos gados ļoti aktuālas un sasāpējušas ir diskusijas par izglītības atbilstību darba tirgum, īpaši profesionālās un augstākās izglītības kontekstā. Tādēļ izglītības iestādēm pašām jāveic liels darbs, lai sadarbību veidotu un nostiprinātu. Darba devēji ir sarežģīta auditorija, jo it īpaši biznesa sektorā strādājošajiem parasti ir maz laika, ko veltīt dažādām sociālajām aktivitātēm, tai skaitā sadarbībai ar izglītības iestādēm, kaut arī vienlaikus darba devēji ir tie, kuri saņem izglītības produktu. Prakse liecina, ka prognozēt nepieciešamību pēc speciālistiem 4 – 5 gadu perspektīvā ir teju neiespējami ne tikai privātā sektora darba devējiem, bet arī valsts pārvaldei. Līdz ar to vērtīgi sadarbību un darba devēju viedokļa izzināšanu vairāk virzīt uz profesijā nepieciešamajām kompetencēm, lai izglītības iestāde veiksmīgi tās var iekļaut izglītības programmā. Arī attiecībā uz darba devējiem kā biežāk izmantotās metodes viedokļu izzināšanai izmanto grupu diskusijas, kā arī individuālas tikšanās.

Tomēr bez darba devējiem, absolventiem, izglītības iestādei ir vēl citi sadarbības partneri. Piemēram, zemāka līmeņa izglītības iestādes, no kurām uz, piemēram, profesionālās izglītības iestādi nāk audzēkņi. Šajā gadījumā būtiski ir sadarboties, lai abām pusēm būtu skaidras gan gaidas, gan iespējas. Arī augstāka līmeņa izglītības iestādes, piemēram, universitātes un profesionālās izglītības iestādes ir sadarbības partneri. Tāpat profesionālās izglītības iestādēm jāsadarbojas ar dažādām nozares asociācijām, biedrībām, institūcijām, kā arī pašvaldībām, ar kurām nepieciešama veiksmīga sadarbība, lai varētu sekmīgi attīstīties. Galu galā arī profesionālās izglītības iestādēm ir atbildība sabiedrības priekšā un tās tiek uztvertas kā sabiedrības zināšanu veidotājas, ietekmētājas.

Tikai veiksmīga visu iesaistīto pušu interešu saskaņošana un auglīga, abpusēji izdevīga sadarbība spēj mūsdienās nodrošināt izglītības iestādes pastāvēšanu. Profesionālās izglītības iestādei jāspēj gan dot jau esošās, gadu gadiem pārbaudītās zināšanas, gan arī jārada jaunas vai jārada apstākļi jaunu ideju attīstībai, lai būtu soli priekšā pārējiem un pildītu izglītības iestādei uzdoto misiju, tādēļ savstarpējā sadarbība ir vēl jo svarīgāka.

Informācija par praktiskajiem darbiem:

1. Identificēt profesionālās izglītības iestādē notiekošos procesus un izveidot to mijiedarbību.

N Noteikt galveno procesu mērījumu parametrus, kritērijus, biežumu un veidu.