Mozilla Firefox 3.6 un Novell Evolution 2.28

2.2.1. Interneta uzbūve

Internetu veido aparatūra un programmatūra.

Aparatūru veido:

• lietotāju datori jeb klienti;
• resursdatori jeb serveri, kuros glabājas informācija;
• komunikācijas tīkls, kas savieno datorus un serverus visā pasaulē. Kā sakaru kanāli var tikt izmantoti optiskie un vara kabeļi, dažāda garuma radioviļņi, kā arī satelītsakari.

Programmatūras būtiska sastāvdaļa ir protokolu kopums TCP/IP (Transmission Control Protocol / Internet Protocol). Saskaņā ar šo protokolu pārraidāmā informācija tiek sadalīta mazās paketēs. Paketes no adresāta līdz saņēmējam var nonākt pa dažādiem ceļiem un dažādā secībā. Saņemšanas galapunktā datu paketes tiek saliktas kopā pareizā secībā. Tāpat tiek pārbaudīts, vai kāda pakete nav pazudusi vai bojāta. Ja tā ir, tad notiek atkārtota iztrūkstošās paketes nosūtīšana.

Lai zinātu, no kura datora uz kuru ir jāpārsūta informācija, katram pie Interneta pievienotajam datoram tiek piešķirta skaitliska adrese, kuru sauc par Interneta protokola adresi jeb IP adresi (Internet Protocol address, IP address).

IP adrešu veidošanu nosaka divi protokoli:

• pašlaik izmanto sistēmu, kas pazīstama kā interneta protokols, versija 4 jeb IPv4, kuram atbilstoši adrese ir 32 bitus garš binārais kods. IP adresi parasti attēlo cilvēkiem pierastajā decimālajā skaitīšanas sistēmā kā četru ar punktiem atdalītu skaitļu virkni, kurā katrs skaitlis var būt robežās no 0 līdz 255, piemēram, 192.0.81.255. Katra skaitļa attēlošanai lieto 8 bitus;

• saistībā ar interneta milzīgu izaugsmi un iespēju, ka adrešu var pietrūkt, tika izveidota sistēma – interneta protokols, versija 6 jeb IPv6. Atbilstoši šai sistēmai adrese ir 128 bitus garš binārais kods, ko attēlo sešpadsmitnieku skaitīšanas sistēmā kā astoņu ar kolu atdalītu skaitļu virkni, piemēram, 2001:01B8:81A3:0813:1319:102E:1111:A5. Katra skaitļa attēlošanai lieto 16 bitus.

Tā kā skaitliskās IP adreses ir grūti iegaumēt, tad tika izveidota domēnu nosaukumu sistēma (DNS, Domain Name System). Domēnu nosaukumu veido vairāki ar punktu atdalīti vārdi, kuri katrs raksturo Interneta domēnu jeb apgabalu, piemēram, df.lu.lv. Veicot datu pārraidi, domēnu nosaukums tiek pārveidots IP adresē.

Domēnu nosaukums tiek veidots hierarhiski, lasot nosaukumu virzienā no labās uz kreiso pusi. Pirmais vārds no kreisās puses ir augšējā jeb 1. līmeņa domēns. Nākamie vārdi virzienā pa kreisi ir zemāka līmeņa domēni. Domēna nosaukums var saturēt 127 domēnus jeb vārdus, bet parasti tiek lietoti trīs vai četri vārdi.

Augšējā līmeņa domēna nosaukumi tiek veidoti dažādi, bet izplatītākie ir divi veidi:

• pēc valsts nosaukuma, piemēram, lv (Latvija), lt (Lietuva), ee (Igaunija);
• pēc nozaru principa, piemēram, org (organizācija), com (komerciāls), edu (izglītības).

Domēnu nosaukumu sistēmu var ilustrēt ar attēlu, kas satur šādus domēnu nosaukumus:

• itf.llu.lv (Informācijas tehnoloģiju fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvija);
• tf.llu.lv (Tehniskā fakultāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Latvija);
• df.lu.lv (Datorikas fakultāte, Latvijas Universitāte, Latvija);
• bf.lu.lv (Bioloģijas fakultāte, Latvijas Universitāte, Latvija).

2.1.2. Interneta pakalpojuma sniedzējs

Lai izmantotu Interneta pakalpojumus, jābūt:

• datoram apgādātam ar aparatūru un programmatūru, kas nodrošina darbu tīklā. Individuālam lietotājam parasti pietiek ar iebūvētu tīkla karti vai modemu un pārlūkprogrammu, piemēram, Mozilla Firefox;
• pieslēgumam pie Interneta pakalpojuma sniedzēja (saīsināti IPS), kas ir juridiska persona – bezpeļņas, akadēmiskā organizācija vai komercdarbību veicošs uzņēmums. Šīm organizācijām parasti ir pieejami tehniskie un programmu līdzekļi, kas nodrošina pieslēgumu Internetam noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, piemēram, pilsētas mikrorajonā, pilsētā, valstī.

2.1.3. Globālais tīmeklis

Internetā ir realizēti dažādi servisi jeb pakalpojumi, no kuriem populārākais ir globālais tīmeklis (WWW).

Globālais tīmeklis (WWW, World Wide Web) ir globāla hiperteksta sistēma, kas izmanto Internetu kā informācijas transportēšanas mehānismu, izmantojot hiperteksta transporta protokolu HTTP (HyperText Transport Protocol).

Globālo tīmekli veido informācija, kas sadalīta tīmekļa lappusēs (web page), kura saistītas savā starpā. Tīmekļa lappuses ir hiperteksta dokumenti, kuru veidošanai lieto valodu HTML (HyperText Markup Language). Tās var saturēt ne tikai tekstu un attēlus, bet arī skaņas un video klipus, kā arī interaktīvu vidi. Šādu lappušu pārlūkošanu veic ar speciāli aprīkotām pārlūkprogrammām.

Tīmekļa lappuses saista hipersaites. Hipersaite ir hiperteksta dokumentā pasvītrots vai kā citādi izcelts vārds, frāze vai attēls, kas satur norādi uz citu dokumentu. Parasti šo dokumentu var atvērt, izpildot klikšķi uz hipersaites.

Tīmekļa lappušu kopumu, kam ir vienota funkcija, nosaukums un savstarpējo hipersaišu sistēma, sauc par tīmekļa vietni (web site). Tīmekļa vietnes var būt ļoti dažādas pēc izmēra – no vienas lappuses līdz lieliem portāliem, piemēram, Delfi.

2.1.4. Tīmekļa adrese jeb vietrādis URL

Vienotais resursu vietrādis jeb vietrādis URL (Uniform Resource Locator) ir simbolu virkne, kas norāda, kā piekļūt kādam konkrētam Interneta resursam.

Vietrādi URL bieži sauc arī par tīmekļa adresi.

Tīmekļa adreses jeb vietrāža URL struktūras piemērs: