2. Bilances aktīva un pasīva galveno posteņu saturs (sk. bilances veidlapu pielikumā)

Aktīvs – rāda uzņēmumam piederošos līdzekļus.

Aktīvu sadalīšanai posteņos par pamatu tiek ņemta spēja līdzekļus pārvērst naudas līdzekļos (līdzekļu likviditātes pakāpe).

Bilances aktīvā uzrāda līdzekļus, kas pieder uzņēmumam.

Ilgtermiņa ieguldījumi – uzņēmuma ieguldījumi līdzekļos, kas tiek iegādāti uz termiņu, kas ir ilgāks par 1 gadu:

- nemateriālie ieguldījumi – par naudu pirktās vērtības, kurām nav materiālas formas (patenti, licences, koncesijas, preču zīmes u.c. vērtības). Nemateriālo ieguldījumu vērtību pakāpeniski noraksta izdevumos.

- pamatlīdzekļi – par naudu pirktie ražošanās līdzekļi, kuriem ir materiāla forma, ar kuru palīdzību uzņēmumā tiek veikta ražošana vai pakalpojumu sniegšana, kuri tiek iegādāti uz ilgāku laika periodu un nolietojas pakāpeniski (ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi, tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas, zemes gabali u.c.);

Bilancē pamatlīdzekļus uzrāda pēc atlikušas vērtības (no sākotnējās vērtības tiek atņemta aprēķinātā nolietojuma vērtība). Pamatlīdzekļus sadala piecās kategorijās un nosaka taksācijas perioda nolietojuma likmi procentos (sk. 1. tabulu).

Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi – uzņēmuma ieguldījumi citos uzņēmumos uz laika periodu, kurš ir ilgāks par 1 gadu, vai uzņēmuma ilgtermiņa aizdevumi fiziskām vai juridiskām personām ar mērķi iegūt stabilus ienākumus procentu veidā no aizņēmumiem vai kredītiem vai arī dividendes no investīcijām citu uzņēmumu akcijās.

2. tabula. Pamatlīdzekļu kategorijas un nolietojuma likmes:

Kategorija

Nolietojuma likme

Pamatlīdzekļu veids

1

5%

Ēkas, būves, ilggadīgie stādījumi

2

10%

Dzelzceļa ritošais sastāvs un tehnoloģiskās iekārtas, jūras un upju flotes transportlīdzekļi, flotes un ostu tehnoloģiskās iekārtas, enerģētiskās iekārtas

3

35%

Skaitļošanas iekārtas un to aprīkojums, tai skaitā drukas ierīces, informāciju sistēmas, datoru programmprodukti un datu uzkrāšanas iekārtas, sakaru līdzekļi, kopētāji un to aprīkojums

4

20%

Pārējie pamatlīdzekļi, izņemot 5.kategorijā minētos pamatlīdzekļus

5

7.5%

Naftas izpētes un ieguves platformas kopā ar to funkcionēšanai nepieciešamajām iekārtām, kuras atrodas uz šīm platformām, naftas izpētes un ieguves kuģi

Apgrozāmie līdzekļi – uzņēmuma ieguldījumi līdzekļos, kuri tiek izmantoti pārskata perioda laikā (aprites laiks - viens gads).

- krājumi – uzņēmuma līdzekļi, kas ir nepieciešami ražošanas procesa vai pakalpojumu sniegšanas procesa nodrošināšanai (izejvielas, materiāli, nepabeigtie ražojumi vai pasūtījumi, gatavā produkcija);

- debitori – uzņēmuma parādnieki neatkarīgi no tā, vai parāda dzēšanas termiņš ir vai nav iestājies, vai arī ir nokavēts. Tie ir pircēji, kuri vēl nav samaksājuši par saņemto gatavo produkciju vai pakalpojumiem, kā arī citi debitoru parādi.

- vērtspapīri un līdzdalība kapitālā – uzņēmuma ieguldījumi citos uzņēmumos uz laika periodu, kurš ir īsāks par 1 gadu, vai uzņēmuma ieguldījumi īstermiņa vērtspapīros; Visbiežāk šādi vērtspapīri var būt valsts aizņēmuma obligācijas, kuras nepieciešamības gadījumā var pārvērst skaidras naudas līdzekļos.

- naudas līdzekļi – uzņēmuma naudas līdzekļi uzņēmuma kasē vai bankas kontā (skaidra un bezskaidra veidā).

Bilances pasīvs – rāda uzņēmuma līdzekļu avotus (saistības).

Pašu kapitāls – īpašnieku veiktie ieguldījumi, uzņēmumu dibinot, kā arī uzņēmējdarbības finansiālais rezultāts – peļņa vai zaudējumi un citi pašu līdzekļi.

- pamatkapitāls (statūtu kapitāls) – veido uzņēmuma dibinātāji, uzņēmumu dibinot.

- rezerves – pamatā tiek veidotas kā atskaitījumi no uzņēmuma tīrās peļņas;

- nesadalītā peļņa – tā peļņas daļa, kura paliek pāri uzņēmumam pēc visu atskaitījumu veikšanas (pēc iepriekšējo gadu nesegto zaudējumu segšanas, rezerves kapitāla veidošanas, pamatkapitāla palielināšanas, sponsorēšanas, kā arī peļņas sadales uzņēmuma īpašniekiem dividendēs).

Uzkrājumi tiek veidoti, ja uzņēmumam ir paredzami maksājumi nākamajā gadā, kuri pārskata sagatavošanas datumā precīzi nav nosakāmi, vai arī nav precīzi nosakāms to maksāšanas datums.

Kreditori – fiziskās vai juridiskās personas, kurām uzņēmums ir parādā. Kreditoru parādi saukti arī par saistībām. Tās klasificē kā ilgtermiņa saistības (samaksas termiņš ir ilgāks par 1 gadu) un īstermiņa saistības (samaksas termiņš nepārsniedz 1 gadu).

- parāds piegādātājiem – visbiežāk lietotais postenis grāmatvedībā, kas rodas materiālo vērtību iegādes momentā, kad to saņemšana (izejvielu, materiālu iegāde) nesaskan ar samaksas brīdi. Parāds var rasties ne tikai materiālo vērtību, bet arī dažādu pakalpojumu saņemšanas rezultātā;

- parāds kredītiestādēm – nozīmīgs un bieži lietots kreditoru parādu postenis,

kurš var būt gan ilgtermiņa, gan arī īstermiņa, t.i., šis postenis uzņēmumu gada pārskatos ir tad, ja uzņēmumam ir parāds par bankas aizņēmumu.

- norēķini par nodokļiem – nodokļu maksājumi, kuri ir veicami saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu jebkuram uzņēmumam neatkarīgi no īpašuma formas un juridiskā statusa. Parāds par nodokļiem rodas periodā no nodokļu aprēķināšanas brīža līdz to samaksas brīdim (neatkarīgi no tā, vai nodokļu samaksas brīdis nav vai ir iestājies, vai arī tas ir nokavēts);

- norēķini par darba algu – parāds par darba algām darbiniekiem no algu aprēķināšanas brīža līdz samaksas brīdim.

Bilances pārskats atbild uz jautājumiem:

  • Cik daudz kapitāla (līdzekļu) tiek izmantots uzņēmumā? (saistīts ar uzņēmuma vērtību);
  • Cik likvīds ir uzņēmums? (uzņēmuma spēja segt īstermiņa saistības);
  • Cik maksātspējīgs ir uzņēmums?
  • Kā uzņēmums tiek finansēts? ( uzņēmuma finansu avoti un to raksturojums)
Tomēr, analizējot bilanci ir jāņem vērā vairāki bilances ierobežojumi, kas var būtiski ietekmēt konkrētā uzņēmuma finansu rādītāju vērtējumu:
  • bilance neatspoguļo uzņēmuma tendences un dinamiku, tā ir fotogrāfija vienā dienā;
  • analīzes brīdī bilances dati ir vairāk vai mazāk “novecojuši”;
  • bilancē netiek ņemta vērā inflācijas ietekme;
  • pēc bilances grūti spriest par nākotnes iespējām - uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā pārmaiņas nākotnē ietekmē ne tikai finansiāla rakstura faktori, bet arī politiskās un ekonomiskās pārmaiņas valstī, modes tendences un sezonālā rakstura faktori.